RAŽAS LAIKS. Labības pļauja sākusies ar veldri

© F64 Photo Agency

Aizvadītajā nedēļā Latvijā uzsākta ziemas miežu ražas novākšana, bet šajās dienās – arī agrāku ziemas rapša šķirņu pļauja. Lai arī precīzi dati par ziemas miežu ražību vēl nav pieejami, saimnieki sarunās atzīst, ka iekūlums ir tiešām labs, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju apkopotā informācija.

To, ka ziemāju ražas līmenis šogad varētu būt labs, jau maijā liecināja LLKC speciālistu lauka apsekojumi, - ziemas kviešu vidējais ražas potenciāls visā valstī vasaras sākumā tika pārliecinoši prognozēts virs piecām tonnām no hektāra. Toreiz LLKC speciālisti izteica cerības, ka šis beidzot varētu būt labas ražas gads. Augu labu attīstību ietekmējuši laika apstākļi pērnā gada rudenī, kad ražu vāca ievērojami agrāk un arī ziemāju sēja notika ļoti savlaicīgi. Turklāt aizvadītā gada rudens izrādījās viens no garākajiem un siltākajiem - septembris un arī neparasti siltais oktobris nodrošināja to, ka pat nedaudz novēlotos sējumos vai tādos, kuros sausuma dēļ aizkavējās dīgšana, augi varēja attīstīties labi.

«Pēc šīs nedēļas lietus perioda visos rapša laukos notiks aktīva kulšana, jo ilgāk kavēties nedrīkst - rapsis ir gatavs un šajā stadijā nav izturīgs pret smagām lietavām un vētrām. Tas var izbirt un radīt milzīgus zaudējumus. Apdrošinātajos rapša laukos saimnieks, protams, var būt mierīgāks un rapša novākšanu veikt, kad tas ir pilnībā nobriedis,» uzsver LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Tajā pašā laikā praktiski visā valsts teritorijā ziemāju graudaugu tīrumos šogad ir novērojama arī veldre. Atsevišķos laukos, kur lietus un vēja brāzmas bijušas īpaši negantas, lauks noguldīts pat 80 līdz 90% apmērā. Šādu lauku saimnieki tādējādi gatavojas smagai novākšanas sezonai, jo veldres laukos kombainu ražīgums ir ievērojami zemāks. Bažas rada arī graudu kvalitāte tieši veldrē, jo tie var izrādīties nederīgi pārtikai.

Šā gada ražai ar ziemājiem apsēti vairāk nekā 372 tūkstoši hektāru, kas ir par 132 tūkstošiem hektāru vairāk nekā 2018. gadā. Ar ziemas kviešiem apsēti 327 tūkstoši hektāru, ar rudziem - 34 tūkstoši hektāru, ar miežiem - 5985 hektāri, bet tritikāle iesēta 5030 hektāros. Tiesa gan, vēl nav sasniegts 2016. gada rekords, kad ziemāju platības visā valstī aizņēma vairāk nekā 377 hektārus.

Ziemas rapsis sēklu ieguvei šogad iesēts vairāk nekā 96 tūkstošos hektāru.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.