Minimālā alga 500 eiro? Kam tas būs izdevīgi

Vēl pavasarī Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja ZZS rosinājumu palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, lai gan divas no koalīcijas partijām – JKP un Attīstībai/Par! – tieši to bija solījušas vēlētājiem. Šobrīd izskatās, ka koalīcijas domas mainījušās, jo Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdē konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020. gada. Taču pat ar šo paaugstinājumu Latvijā joprojām būs zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū.

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) gan uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē. Taču vismaz vakar Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdē neviens no dalībniekiem neesot iebildis pret šo priekšlikumu. Arī Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV) skaidroja, ka neviens no politiķiem sēdē neiebilda pret minimālās algas celšanu. Tomēr par detaļām vēl gaidāmas sarunas, tajā skaitā arī ar sociālajiem partneriem. Pēc I. Dāldera aplēsēm, pēdējos desmit gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40-44% no vidējās algas, un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm šogad Latvijā netika palielināta minimālā alga - tā jau divus gadus ir 430 eiro mēnesī - šobrīd zemākā starp Baltijas valstīm. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga līdz 550 eiro mēnesī (no iepriekšējiem 400 eiro mēnesī), Igaunijā - līdz 540 eiro ( no iepriekšējiem 500 eiro mēnesī). Turklāt Lietuvā šobrīd tiek spriests par minimālās algas iespējamo kāpumu 2020. gadā līdz 607 eiro. (Lietuvas valdības aprēķini liecina, ka šim nolūkam no valsts budžeta būs jāatvēl aptuveni 17 miljonu eiro gadā.) Savukārt ziņas par Igaunijas plāniem koriģēt minimālo algu pašlaik Latviju nav sasniegušas.

Finanšu ministrija Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas dalībniekus iepazīstināja ar trim dažādiem scenārijiem minimālās algas celšanā līdz 470 eiro, līdz 500 eiro un līdz 550 eiro. Labklājības ministrijai ir vēl savs variants - 530 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis savukārt uzskata, ka minimālās algas celšana līdz 500 eiro nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, jo iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputāti solījuši uzņēmējiem trīs gadus pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu politikas stabilitāti, ziņo LETA. Viņš atklāja, ka, tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV), ministrs uzsvēris, ka korekcijas nodokļos varētu tikt ieviestas tikai no 2021. gada, bet nākamgad sākšoties tikai darbs pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas.

A. Rostovskis pieļāvis, ka, laužot uzņēmējiem doto solījumu, būs sekas. Piemēram, daļa uzņēmēju ne tik strauji kā līdz šim investēs attīstībā, kāds varētu būt spiests pāriet uz darbību ēnu ekonomikā.

Vienlaikus būvniecībā minimālā alga būtiski pieaugs jau no 4. novembra. Šajā nozarē strādājošajiem minimālā alga būs 780 eiro. To paredz ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz piecu procentu piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība.

Saeimas deputātu vairākuma noraidītais priekšlikums par 500 eiro minimālo algu paredzēja arī neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro mēnesī jeb 6000 eiro gadā. Pagaidām nav zināms, vai, apspriežot jautājumu par minimālās algas celšanu, tiks pārskatīts esošais neapliekamais minimums - 230 eiro.