Rīgā apskatāms klimata pārmaiņu vēstnesis – Noasa vilciens

Arvien vairāk kravu pārvadājumiem izvēloties dzelzceļu, ir iespējams mazināt transporta nozares radīto ietekmi uz vidi. Atsaucoties VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) aicinājumam, pievēršot uzmanību dzelzceļam kā vienam no videi draudzīgākajiem pārvadājumiem, Rīgas pasažieru stacijā piestājis Noasa vilciens – garākais mākslas darbs uz riteņiem, kas kopš 2018. gada decembra apceļo visu Eiropu.

Patlaban Eiropā vidēji pa dzelzceļu tiek pārvadāti 18 procenti no kopējā kravu apmēra, savukārt projekta mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam šis īpatsvars pieaugtu līdz 30%. Latvijā dzelzceļa pārvadājumi veido otro lielāko īpatsvaru starp visiem kravu pārvadājumu veidiem, un 2018. gadā tie bija 49,2 miljoni tonnu.

«Noasa vilciens ir ne tikai mākslas darbs, tas vienlaikus ir vides aizsardzības vēstnesis, kas radīts, iedvesmojoties no Noasa šķirsta, ko var uzskatīt par vēsturē senāko vides aizsardzības simbolu. Arī LDz tiecas uz arvien klimatam draudzīgāku risinājumu ieviešanu, gan meklējot alternatīvas dīzeļdegvielai, gan īstenojot apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas primāri ir balstīts uz vides mērķu sasniegšanu,» atklāj VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš.

Rail Freight Forward mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam Eiropā pa dzelzceļu pārvadātu 30 procentus no kopējā kravu apjoma pašreizējo 18% vietā. Latvija šajā ziņā mērķi jau ir pārsniegusi - 2018. gadā pa dzelzceļu pārvadāti nedaudz vairāk par 38% no visa kopējā kravu apjoma. Pa LDz infrastruktūru pērn pārvadāti 49,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. LDz prezidents uzsver, ka, neraugoties uz Latvijas augstajiem rādītājiem, pie sasniegtā nedrīkst apstāties un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomu jāturpina palielināt.

Noasa vilciena iniciatīvas autori norāda, ka kravu pārvadājumi pa dzelzceļu izmaksu ziņā ir sešas reizes izdevīgāki nekā autoceļu pārvadājumi, kas ir saistīts ar enerģijas izmaksām. Dzelzceļa kravu pārvadājumi ir arī vispiemērotākais veids, kā apvienot ekonomisko izaugsmi ar klimata mērķiem.

«Klimata izmaiņas notiek ļoti strauji, un mums vairs nav laika gaidīt. Arī Pasaules ekonomikas forumā Davosā kā šā brīža lielākie izaicinājumi tika minēti klimata krīze un dabas daudzveidības saglabāšana. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir: kā ekonomisko izaugsmi atsaistīt no fosilajiem enerģijas avotiem. Mēs būtu priecīgi, ja arī citas nozares, līdzīgi kā dzelzceļa nozare, meklētu risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai,» teic Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs.