Valsts kontrole varēs piedzīt zaudējumus no amatpersonām
Līdz šim amatpersonas vairāk vai mazāk tikušas cauri sveikā par pārkāpumiem, kas radījušas zaudējumus valstij. Gadījumos, kad šādus pārkāpumus konstatēja Valsts kontrole, iestādes lielākoties centās piesegt vainīgos, iztiekot bez atlīdzības piedziņas un piemērojot iespējami maigāko sodu, piemēram, aizrādījumu. Līdz ar grozījumiem Valsts kontroles likumā, kas stāsies spēkā parīt, 1. augustā, Valsts kontrole (VK) pati varēs piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.
Līdz šim Valsts kontroles iespējas bija visai ierobežotas - tā varēja veikt revīziju, bet nevarēja piemērot juridisko atbildību vai veikt zaudējumu piedziņu. Ar likuma izmaiņām plānots mainīt esošo kārtību. Latvijā starpkaru periodā pastāvēja efektīvākas iespējas veikt piedziņu pret vainīgajām amatpersonām. Juridiskajā literatūrā un praksē pastāvēja Valsts kontroles tiesa.
Līdzšinējā pieredze - diezgan šķidra
Valsts kontrole norāda, ka Valsts kontroles darbības modelis Latvijā nav unikāls. Eiropas Savienības valstu augstākās revīzijas iestādes var iedalīt nosacīti divās grupās. Vienā daļā valstu, piemēram, Beļģijā, Portugālē, Itālijā, revīzijas iestādēm pašām ir tiesības pieņemt lēmumu par vainīgo sodīšanu vai vismaz zaudējumu piedziņu. Otrā daļā valstu, tajā skaitā Lietuvā, Igaunijā un līdz šim arī Latvijā, revīzijas iestādes veic tikai pārbaudes, bet juridisko atbildību piemēro un zaudējumu piedziņu veic citas iestādes. Par to, ka šāda kārtība nav visai efektīva (vismaz Latvijā), liecina Valsts kontroles apkopotā iepriekšējā atbildības piemērošanas prakse.
Deviņu gadu laikā (no 2006. gada līdz 2014. gada beigām) Valsts kontrole ir ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm par 168 revīzijās konstatējamiem pārkāpumiem. Rezultātā tika uzsākti 80 kriminālprocesi, bet tikai piecos gadījumos lietas izskatītas tiesā ar notiesājošu spriedumu. Veicot iestādēs pārbaudes par 29 revīzijās konstatēto, Valsts kontrole secināja, ka no amata par pārkāpumiem atbrīvotas trīs amatpersonas, četras personas pazeminātas amatā, septiņām amatpersonām uz laiku samazināta mēnešalga. Valsts kontroles rīcībā ir informācija, ka dažos gadījumos kriminālprocesa ietvaros iestāde ir lūgusi procesa virzītāju atzīt iestādi par cietušo, lai nodrošinātu valstij nodarīto zaudējumu atgūšanu. Un tikai vienā gadījumā valsts aģentūra civiltiesiskā kārtībā ir piedzinusi no vainīgās darbinieces 10 210 latu par naudas piesavināšanos.
Ministriju pēdējo piecu gadu prakse liecina par pāris gadījumiem, kad amatpersonas labprātīgi atlīdzinājušas nodarītos zaudējumus. Piemēram, Finanšu ministrijā šādi rīkojušies seši ierēdņi, kas atlīdzināja nepamatoti pieprasīto komandējumu naudu. Ārlietu ministrijā bijuši gadījumi, kad darbinieki labprātīgi atlīdzināja zaudējumus, kas bija radušies, lietojot dienesta automašīnu personiskām vajadzībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā savukārt vairākas personas atlīdzinājušas nepamatoti izmaksātu atlaišanas pabalstu, pārsniegtu telefonu sakaru limitu utt.
Valsts kontrole līdz ar to secina, ka atbildība par Valsts kontroles revīzijās konstatēto tiek piemērota gausi un mazākā apmērā, nekā tam vajadzētu būt.
Ne sodīšanai, bet atturēšanai
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins uzsver, ka, mainot esošo kārtību, Valsts kontrole nekādā gadījumā nekļūs par galveno zaudējumu piedzinēju. Jaunā kārtība kalpos kā preventīvs rīks.
«Galvenais izmaiņu mērķis ir atturēt amatpersonas no nelikumīgas rīcības, nevis piedzīt zaudējumus. Tā kā līdz ar jauno kārtību atbildība būs personiska, nevis abstrakta, kā līdz šim, tad tas mudinās amatpersonas rīkoties apdomīgāk,» uzskata Edgars Korčagins. Savukārt Valsts kontroles Sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars noraida bažas, ka pēc likuma stāšanās spēkā amatpersonas baidīsies pieņemt lēmumus. «Konstatējot pārkāpumu, tiks piedzīti zaudējumi, nevis sodīta amatpersona,» skaidroja E. Pastars.
Jaunā kārtība neparedz jaunus sodus, bet gan efektīvi strādāt ar esošo normatīvo aktu prasībām, proti, Krimināllikuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, kā arī disciplināratbildības un zaudējumu piedziņas tiesiskā regulējuma ietvaros.
Zaudējumu piedziņai 4 gadu noilgums
Ja Valsts kontroles revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, Valsts kontrolei būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām.
Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone skaidro, ka šī kārtība būs spēkā noteiktos gadījumos. Zaudējumu piedziņa netiks vērsta, piemēram, pret nesaimnieciskiem vai nelietderīgiem tēriņiem. Savukārt, ja pārkāpumā tiks konstatētas krimināla rakstura pazīmes, tad ar šādiem gadījumiem nodarbosies tiesībsargājošās iestādes.
Valsts kontrolei būs tiesības piedzīt zaudējumus gadījumos, kad tie radušies kādas amatpersonas nelikumīgas rīcības rezultātā, un arī tikai tad, ja vainīgā amatpersona pati labprātīgi neveiks atlīdzību. Turklāt sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai. Un tikai tad, ja tā nereaģēs, iesaistīsies Valsts kontrole.
Liāna Karlsone skaidroja, ka zaudējumu piedziņas maksimālā summa tiks noteikta viena gada mēnešalgas apmērā (pēc nodokļu nomaksas). Savukārt noilgums no pašreizējiem diviem gadiem ir pagarināts līdz četru gadu laikam, skaitot no brīža, kad Valsts kontrole to konstatēs. Noilgumu neietekmēs lēmuma pārsūdzēšana. Valsts kontroles padomes lēmumu par zaudējumu piedziņu personas varēs pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā trīs instancēs. Taču tas neietekmēs noilguma termiņu. Tajā pašā laikā likums arī nosaka, ka zaudējumu piedziņa būs piemērojama attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas pēc 2019. gada 31. jūlija.
Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, paredzēts publicēt VK mājaslapā.