"Alkohola karš" pircējus no pierobežas veikaliem nav aizbiedējis

Neskatoties uz alkohola palētināšanos Igaunijā, pierobežas veikalos joprojām manāmi pircēji no Igaunijas. Alkohola ražotāji gan Neatkarīgajai norāda, ka pagaidām ir pāragri spriest par alkohola tirdzniecības apjoma izmaiņām Latvijā pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes nodokli alkoholam par 25 procentiem. Turklāt arī Latvijā jau pēc nepilnas nedēļas – 1. augustā – par 15 procentiem tiks samazināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols Neatkarīgajai uzsver, ka alkohola tirdzniecības tendenču izmaiņas pēc akcīzes nodokļa samazināšanas varēs objektīvi izvērtēt vien tad, kad būs pagājuši vismaz pāris mēneši vai, labāk, pat pusgads. Pāris nedēļas, kas ir pagājušas kopš 1. jūlija, esot maz, lai izdarītu objektīvus secinājumus. «Alkohola tirdzniecību ietekmē ne tikai tā cena. Alkohola tirdzniecību veicina vai bremzē arī laika apstākļi, sezona un citi nosacījumi. Ja laiks ir vēsāks, tad pircēji biežāk nekā karstajā laikā dod priekšroku stiprajam alkoholam,» sacīja D. Vītols.

Tajā pašā laikā tirgotāji Igaunijā līksmo: pirmajās divās nedēļās pēc akcīzes nodokļa samazināšanas Igaunijā stipro alkoholisko dzērienu pārdošana lielākajos tirdzniecības tīklos pieaugusi apmēram par 20 procentiem. Veikalu tīklā Coop stipro alkoholisko dzērienu pārdošana palielinājusies par 20 procentiem, Rimi - par 25 procentiem, Prisma - par 10-15 procentiem. Maxima vēl nebija apkopojusi datus par pārdošanas apmēra izmaiņām kopš mēneša sākuma, vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

D. Vītols gan pieļauj, ka alkohola tirdzniecības apjoma pieaugumu jūlija sākumā Igaunijā varētu būt ietekmējis ne tikai cenu samazinājums un laika apstākļi. Viņš pieļauj, ka daļa iedzīvotāju varbūt jūnijā atlika alkohola iegādi, zinot, ja jūlijā tas kļūs lētāks. «Tomēr, neskatoties uz to, cik man ir zināms, pierobežas veikalos alkohola tirdzniecība nav apstājusies,» stāstīja D. Vītols.

Arī alus ražotāji pagaidām atturējās Neatkarīgajai komentēt, kādu ietekmi uz Latvijas alus nozari pirmajās nedēļās ir atstājis Igaunijas lēmums samazināt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem. Arī viņi uzskata, ka ir pāragri izdarīt tālejošus secinājumus. Alus ražotājiem pašreizējā situācija kaimiņvalstī ir svarīga, jo pretstatā stiprā alkohola nozarei alus tirgū tas atstās tālejošas sekas.

Likumdevējs Latvijā, sekojot Igaunijas pieredzei, ar 1. augustu samazinājis akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, ne alum. Akcīzes nodokļa likmes samazināšana 15 procentu apmērā Latvijā attiecas uz spirtotajiem dzērieniem, piemēram, degvīnu, viskiju, konjaku, brendiju, rumu, balzamu, alkoholiskajiem kokteiļiem. «Patērētāji tūlītēju alkoholisko dzērienu cenu kritumu nejutīs, jo, kamēr netiks iztirgoti dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šā gada 1. augustam, tirgotājiem nebūs pamata samazināt cenu. Minētais saistīts ar likuma Par akcīzes nodokli normu, kas nosaka, ka nodokļa likmju samazināšanas gadījumā akcīzes nodokļa starpība netiek atmaksāta,» skaidroja Valsts ieņēmumu dienests.

Par akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam domā arī Somija, kura tādējādi cer iegūt papildus 50 miljonu eiro gadā valsts budžetā. Tomēr, pirms pieņemt šo lēmumu, Somijas valdība analizēšot Latvijas un Igaunijas pieredzi, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.