Šogad Latvijā gaidāma augstas kvalitātes graudu raža, kas nozīmē iespēju iepirkt pārtikas graudus labā kvalitātē un pietiekamā apjomā.
Ražas novākšana šobrīd norit pilnā sparā. Ziemāji jau lielākoties ir nokulti, un sākusies auzu un vasarāju pļauja. Līdz šim nokultās labības graudu birums ir bijis labs, ar lielu pārtikas graudu īpatsvaru.
Maizei miltu netrūks
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atgādina, ka pagājušajā sezonā bija samērā īss periods graudu kulšanai, savukārt augsnes sagatavošanai un sējai laiks bijis pateicīgs. Lai palīdzētu tēvam ar labības novākšanu, viņš pats pērn šim darbam pieskaņojis savu atvaļinājumu, taču ražas novākšanas sezona bijusi tik īsa, ka «tā beidzās, tikko kā sākusies». Tajā pašā laikā pateicīgie laika apstākļi rudenī ļāva nesasteigt ziemāju sēju. Tāpēc pērn rudenī, pēc O. Baloža teiktā, izdevās ar ziemājiem apsēt rekordplatības. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka šā gada ražai kopumā ar ziemājiem bija apsēti 372 tūkstoši hektāru, 2018. gada ražai - 244,5 tūkstoši hektāru.
«Pašreiz labības novākšana izskatās ļoti cerīgi. Raža noteikti būs virs vidējās, labā kvalitātē, ar augstu proteīna saturu - tāda, kas atbilst pārtikas kvalitātei,» teic O. Balodis. Viņš gan atzīst, ka šogad daļā lauku labība bija sakritusi veldrē. Par laimi, pateicoties līdzšinējam sausumam, graudi nedīga, un daļu zemē gulošās labības izdodas pacelt un nokult.
Par to, ka šogad pārtikas kvalitātes graudu varētu būt pietiekamā daudzumā, liecina arī SIA Ulbroka lauki. SIA Ulbroka ir viena no lielākajiem cūku audzēšanas kompleksiem, kas lopbarību cenšas iegūt paši, audzējot gan rudzus, gan kviešus.
Uzņēmuma apsaimniekotajos 250 hektāros aug ne tikai kvieši un rudzi, bet arī rapsis. Šī labība gan ir paredzēta tikai pārdošanai. Tā kā šogad graudu kvalitāte izskatās ļoti laba, SIA Ulbroka pārstāvis Aigars Kokts pieļauj, ka daļu no izaudzētajiem kviešiem un rudziem arī varētu pārdot kā pārtikas graudus Rīgas dzirnavniekam, ar ko saimniecība sadarbojas jau piecus gadus. Rapša iekūlums bijis četras tonnas no hektāra. Savukārt rudzu ražas apmērs solās būt tuvu septiņām tonnām no hektāra. «Droši vien rekorda ražas nebūs. Viens lauks ir labāks, viens mazliet sliktāks. Gribētos labāku ražu, bet daudzus faktorus nevaram ietekmēt,» sacīja A. Kokts.
Arī zemnieku saimniecības Lauciņi saimnieks Ainārs Stiliņš ar šā gada ražu ir apmierināts. «Birums ir labs. Nevar salīdzināt ar iepriekšējo gadu,» atklāj A. Stiliņš.
Ziemāju novākšana Lauciņos tikko kā beigusies un ir uzsākta auzu kulšana. Kopumā Lauciņi apsaimnieko 700 hektāru zemes, daļa no kuriem ir nomāta, daļa pašu īpašumā. A. Stiliņš gan Neatkarīgajai atklāj, ka Rīgai tuvākajos novados ar graudkopību nodarboties nav viegli, jo trūkst brīvu zemju. Tāpēc nākas nomāt zemes arvien lielākā rādiusā, kas, protams, palielina izmaksas un prasa papildu laiku, lai apkoptu visus tīrumus. Šogad Lauciņi 180 hektāros audzēja ziemas kviešus, 140 hektāros - rudzus, 140 hektāros - ziemas rapsi. Mieži aug 90 hektāros, auzas 80 hektāros, bet pārējā platībā - vasaras kvieši. Arī Lauciņos nokultie graudi ir tik kvalitatīvi, ka tos varēs izmantot pārtikai. Lauciņi auzu novākšanu cer pabeigt divās dienās, ja vien, protams, to atļaušot laika apstākļi un Rīgas dzirnavnieka pieņemšanas jaudas.
Ar kvalitāti - apmierināti
Rīgas dzirnavnieks iepērk tikai pārtikas kvalitātes graudus. Tā kā šogad graudu birums ir labs, ar lielu pārtikas graudu īpatsvaru, tad uzņēmumam šobrīd ir karstākais darba laiks. Lai maksimāli mazinātu rindas pie graudu nodošanas, Rīgas dzirnavnieks šobrīd algo papildus darbiniekus un ir ieviesis elektronisku reģistrāciju labības nodošanas rindā.
Jau pirmās nodotās graudu kravas liecinājušas par patiešām labu graudu kvalitāti, atklāj Rīgas dzirnavnieka direktore un valdes locekle Anita Skudra. Viņa apstiprināja, ka šogad Latvijā ir cerība uz labām graudu ražām. «Pirmās ziņas par ievāktajiem graudiem ir labas, gan rudzu, gan kviešu graudu ievākums pārsniedz piecas tonnas no hektāra,» sacīja A. Skudra. Auzu ražu uzņēmums vēl pagaidām nav sācis pieņemt, un šobrīd ir pāragri vērtēt to apjomu un kvalitāti. Tas būšot redzams vēlāk. Rīgas dzirnavnieks šā gada graudu ražas sezonā plāno no zemniekiem pieņemt 150 000 tonnu graudu.
Rīgas dzirnavnieks šobrīd par tonnu atbilstošas kvalitātes kviešiem maksā 160 eiro. Auzu vidējā cena varētu būt 132 līdz 165 eiro tonnā. Pērn cena bijusi nedaudz augstāka. Taču, kā atzina Rīgas dzirnavnieka direktore, pārstrādātājiem un zemniekiem nav izdevīgi, ka cenas ik gadu lēkā, te strauji uz augšu, te uz leju, jo tas apgrūtina plānošanu.
Svarīga nozare
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane uzsver, ka graudkopība Latvijai eksporta ziņā ir ļoti būtiska lauksaimniecības nozare. To pierāda arī pagājušais gads, kad, neraugoties uz graudu eksporta samazinājumu laika apstākļu un slikto ražu dēļ, graudu nozare kopējā lauksaimniecības un pārtikas eksportā ierindojās stabilā otrajā vietā. Lielāko daļu (80 procentu) no kopējā Latvijas graudu eksporta pērn veidoja kvieši. Viņa atgādināja, ka Latvija graudus eksportē ne tikai uz kaimiņvalstīm, kā, piemēram, uz Lietuvu un uz Igauniju, kā arī uz tuvākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet arī tālāk - uz Āzijas tirgu, Saūda Arābiju un Āfriku.
D. Freimane pauda cerīgu skatījumu uz šā gada graudu ražas sezonu, jo ekspertu prognozes liecina par labām graudu ražām ne tikai Latvijā, bet ES kopumā, neraugoties uz sausumu un mitrumu atsevišķās ES dalībvalstīs. «Prognozes liecina, ka ES graudu ražošana pieaugs vismaz par 5,5 procentiem, un Latvija ir to valstu skaitā, kur šis pieaugums tiek prognozēts robežās no pieciem līdz desmit procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu,» sacīja D. Freimane. Viņa gan atzina, ka pagājušais ražas gads bijis izņēmuma gads 2017. gada slapjā rudens un 2018. gada sausās vasaras dēļ. Savukārt šis gads izskatās cerīgi ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs.