Labības pļauja šogad ir sākusies agrāk nekā pērn. Zemgalē pirmās kviešu ražas nokultas pat par desmit dienām agrāk nekā citus gadus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un graudu pārstrādes uzņēmumu speciālisti atzīst, ka līdz šim nokulto un pieņemto graudu kvalitāte ir laba un tas vieš cerības uz labu ražu. Tā kā cerības uz labām graudu ražām ir ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē, šogad iepirkumu cena ir nedaudz zemāka nekā pērn graudu novākšanas sezonas sākumā.
Šonedēļ visā valsts teritorijā ir aktīvākais laiks ziemas kviešu un ziemas rapša kulšanai. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis prognozē, ka nedēļas beigās tiks novākti arī pirmie rudzu lauki. Saskaņā ar lauku atbalsta dienesta datiem šogad kuļamās ziemāju graudaugu platības ir aptuveni 431 tūkstotis hektāru.
Graudaugu raža jūlijā - laba
«Neskatoties uz sausumu un veldri, saimnieki par iekultajām ražām ir apmierināti jau pirms ražīgāko šķirņu kulšanas. LLKC ekspertu apsekoto sējumu un apzināto saimnieku sniegtā informācija liecina: ja laika apstākļi būs labvēlīgi un nebūs lietavu, kas var mazināt ražas aplēses un pasliktināt tās kvalitāti, tad valstī ziemas kviešu ražība, iespējams, pat pārsniegs vidēji piecas tonnas no hektāra,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Vienīgās bažas šobrīd radot rudzu lauki, kuros, pēc aplēsēm, veldrē ir sagūluši aptuveni 30-50 procenti platības. Šādos apstākļos graudiem rudzu maizes cepšanas īpašības gandrīz zudušas, bet, uzsākot kulšanu, būs redzama patiesā situācija, norādīja O. Balodis.
LLKC eksperti vērtē, ka ziemas rapša ražas līmenis visā valstī varētu sasniegt apmēram trīs tonnas no hektāra. Ar ziemas rapsi kopumā bija apsēti 116 tūkstoši hektāru.
Vērienīga modernizācija
Graudu pārstrādes uzņēmums Rīgas dzirnavnieks pirmās šīs sezonas graudu ražas no zemniekiem sāka pieņemt jau pagājušajā nedēļā. «Par kopējo šā gada ražas kvalitāti vēl ir pāragri spriest, jo labības pļauja ir tikko sākusies. Tomēr pirmās pieņemtās graudu kravas izskatās daudzsološas. Graudu kvalitāte ir laba,» Neatkarīgajai sacīja Rīgas dzirnavnieka sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Ozoliņa.
Uzņēmums šajā sezonā plāno iepirkt aptuveni 150 000 tonnu pārtikas graudu - kviešus, rudzus un auzas. Rīgas dzirnavnieks papildu uzmanību velta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem, ievērojot striktas uzņēmuma graudu audzēšanas prasības.
Šobrīd Rīgas dzirnavnieks savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, šogad atklājot vairākus Āfrikas valstu tirgus. Eksporta īpatsvars veido aptuveni 30 procentu no gadā saražotās produkcijas apmēra.
Šogad uzņēmums uzsācis pēdējos desmit gados apjomīgāko modernizācijas programmu, kas paredz uzņēmuma attīstībā līdz 2021. gadam ieguldīt aptuveni piecus miljonus eiro ar mērķi nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un eksporta tirgos.
Jaunā Herkuless graudaugu iepakojuma fasēšanas līnija ir viens no Rīgas dzirnavnieka uzsāktajiem ilgtermiņa investīciju projektiem.
Kāpinās bioloģisko graudu īpatsvaru
Zemgales pusē pirmie ziemas mieži novākti jau 30. jūnijā. A/s Dobeles dzirnavnieks speciālisti novākto un iepirkto ziemas miežu un kviešu kvalitāti vērtē kā labu.
Šogad Dobeles dzirnavnieks plāno pieņemt 350 000 tonnu graudu, no kuriem vismaz 30 000 tonnu - bioloģiski audzētos.
«Uz jauno graudu pieņemšanas sezonu raugāmies optimistiski, un šā brīža prognozes liecina, ka Baltijā gaidāma rekordraža, ja vien laika apstākļi neieviesīs savas korekcijas,» norāda Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. «Pirmo pieņemto kviešu apjoms liecina, ka arī graudu kvalitāte ir augstā līmenī, izņemot atsevišķām kravām, kam novērots samazināts graudu krišanas skaitlis.»
Sākoties intensīvākam graudu pieņemšanas periodam, uzņēmums strādā septiņas dienas nedēļā un pielāgo darba laiku lauksaimnieku vajadzībām. Šosezon a/s Dobeles dzirnavnieks tāpat kā iepriekš pieņem graudus trīs graudu pieņemšanas punktos - Dobelē, Aucē un Gulbenē.
«Uzņēmums attīstās ļoti dinamiski, ik gadu kāpinām gan iepirkto, gan pārstrādāto graudu apjomu, kas ļauj ne tikai būt līderim vietējā tirgū, bet būtiski stiprināt pozīcijas arī eksporta valstīs,» skaidro K. Amsils. «Ik gadu strādājam arī pie tā, lai pilnveidotu graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes procesus, jo kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir mūsu ražošanas pamats.»
Paralēli aktīvās graudu pieņemšanas sezonas sākumam a/s Dobeles dzirnavnieks turpina darbu pie Latvijā vēl nebijušās BIO graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveides, kas sniegs būtisku ietekmi uz BIO nozares attīstību. Šobrīd noris aktīvs būvniecības process, un projektu paredzēts pabeigt līdz 2020. gada beigām.
K. Amsils paredz, ka piecu gadu laikā pēc projekta realizēšanas Latvijā audzēto BIO graudu īpatsvars pieaugs no patlaban esošajiem trim procentiem līdz desmit procentiem 2026. gadā. «Mūsu jaunizveidotā infrastruktūra veicinās BIO graudu ražošanu un pārstrādi Latvijā, ļaujot lauksaimniekiem diversificēt riskus un nodrošināt stabilitāti. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» uzsver K. Amsils, norādot, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir strauji augoša un vēl neaptverta niša, kas Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem sniedz lielisku iespēju iekarot savu vietu globālajā tirgū.