Tirgotāji rosina depozītu sistēmu veidot godīgu un caurskatāmu

Deviņus gadus ilgusī depozītu sistēmas izveides epopeja rudenī varētu beidzot noslēgties. Saeimas deputātiem vēl atlicis nobalsot par šīs sistēmas izveidi un ieviešanu, trešajā lasījumā apstiprinot grozījumus Iepakojuma likumā. Taču tirgotājiem radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses. Lai tā nenotiktu, tirgotāji vēršas pie visām sistēmā iesaistītām pusēm un likumdevēja ar konkrētiem priekšlikumiem.

Saeimas deputātu vairākums otrajā likumprojekta lasījumā atbalstīja ideju, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka depozīta maksa būs 10 centi un tai nepiemēros pievienotās vērtības nodokli. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš Neatkarīgajai skaidroja, ka 10 centi šobrīd tiek vērtēti kā optimāla maksa un tieši tāda pati ir Lietuvā un Igaunijā.

SIA Maxima Latvija kā tirdzniecības nozares līderis ir uzņēmusies iniciatīvu panākt, lai no šīs sistēmas neciestu patērētājs. «Neatkarīgi no tā, kādā veidā šī sistēma tiks organizēta, gala rezultātā par to samaksās pircējs. Vēlamais, lai patērētājs par to nepārmaksā un viņam paliktu līdzekļi hobijiem, bērnu interešu izglītībai un citām lietām. Tāpat ir svarīgi, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā,» uzsvēra Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags. Viņš atgādināja, ka Maxima, izstrādājot savu septiņu gadu stratēģiju, pievērsa pastiprinātu uzmanību ilgtspējai un vides jautājumiem, kas jau šobrīd tiek realizēti. Piemēram, Maxima šobrīd ir līderis Ziemeļeiropā elektroauto izmantošanas jomā, uzņēmums ir uzsācis saules paneļu izmantošanu (tādi ir izvietoti uz Akropoles jumta), tāpat ir iekustējusies Maxima virzītā pārtikas pārpalikumu samazināšanas iniciatīva.

Maxima un citi tirgotāji cer, ka arī tirgotāju iniciatīva par godīgas un caurspīdīgas depozīta sistēmas ieviešanu nesīs augļus. Lai to panāktu, tirgotāji ir izstrādājuši deviņus konkrētus principus, piemēram, depozītu sistēmas pieejamība visiem iedzīvotājiem; tās caurskatāmība; izmaksu apstiprināšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā; sabiedrības izglītošana; 50% balsstiesību piešķiršana tirgotājiem, lai samazinātu izmaksas; brīva tirgus un konkurences nodrošināšana. Pēc tirgotāju domām, sistēmai ir jādarbojas pēc principa, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību. Ar savu iniciatīvu tirgotāji jau ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotājus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atklāja, ka atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai atbilstoši izstrādātajiem deviņiem pamatprincipiem šobrīd izteikuši Latvijas mazumtirdzniecības tirgus vadošie dalībnieki, to skaitā Maxima Latvija, IKEA, Tirdzniecības nams Kurši, Depo, Mego Vesko un citi. Sagaidāms, ka pēc šo principu publiskošanas tai pievienosies arī citi mazumtirdzniecības nozares dalībnieki. Tirgotāji pieļauj, ka par izvirzītajiem principiem gaidāmas diskusijas, jo depozītu sistēmā iesaistīto loks ir gana plašs - katrai nozarei ar savām interesēm, turklāt arī starp tirgotājiem nav 100 procentu vienprātības par visiem jautājumiem. Tirgotāji tomēr ir optimistiski noskaņoti un cer, ka izdosies atrast līdzsvaru starp visām iesaistītām pusēm, un tad, iespējams, Latvija varēs Eiropas Savienības mērogā lepoties ar izveidoto depozītu sistēmu.

Tirgotāju rosinātie depozīta sistēmas principi:

1. Piesārņotājs maksā

2. Depozīta sistēma, kas ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem

3. Caurskatāmas izmaksas un pārstāvības līdzsvars

4. Tirgotājiem - 50% balsstiesību, lai samazinātu izmaksas

5. Izmaksas apstiprina regulators

6. Vienas pieturas punkts

7. Brīvais tirgus un godīga konkurence

8. Nododamo iepakojumu daudzveidība

9. Sabiedrības izglītošana un dialogs