NRA pēta: kā atšķiras vienādu produktu cenas veikalos

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Latvijas veikalos preču cenu diapazons ir plašs – viena un tā paša produkta cena dažādos veikalos var atšķirties pat divkārt, liecina Neatkarīgās pētījums. Kas rada tik krasas cenu atšķirības, un kāpēc daļai preču cenas mainās tik bieži? Neatkarīgā meklē atbildes un turpina sekot produktu piedāvājumiem un cenu izmaiņām Latvijas veikalos.

Cenu amplitūda - ievērojama

Pārlūkojot sešu dažādu lielveikalu plauktus, Neatkarīgā secināja, ka starp dažādiem tīkliem identisku produktu cenu diapazons ir diezgan ievērojams. Piemēram, Jelgavas cukura cena starp Lats un Elvi veikaliem jūlija otrajā nedēļā atšķīrās teju divas reizes: Lats veikalos šā cukura kilogramu varēja nopirkt par 0,69 eiro kilogramā, bet Elvi veikalā tajā pašā dienā kilograms maksāja 1,15 eiro. Arī Lazdonas kefīra cenas starp dažādiem veikaliem bija visai atšķirīgas: Rimi veikalā - litru šā kefīra varēja nopirkt par 0,75 eiro, bet Top! veikalā par to bija jāmaksā 1,17 eiro. Latvijas tomātu cena Maxima veikalos jūlija sākumā bija 1,46 eiro, Top! veikalā - 1,89 eiro. Milti Hercogs 2 kilogramu iepakojumā Rimi un Lats veikalā maksāja 1,29 eiro (akcijas cena), savukārt Elvi veikalā - 2,10 eiro.

Atšķirības ir arī piena un gaļas produktu cenās. Piemēram, Ķekavas Pusspārni Gardie 500 g iepakojumā vakar Mego veikalā maksāja 4,70 eiro kilogramā (akcijas produkts), Maxima - 5,46 eiro kilogramā, Rimi - 5,58 eiro kilogramā. Lakto graudi cenas vakar veikalu plauktos variēja no 0,65 eiro (Mego un Elvi), līdz 0,85 eiro Lats veikalos, Tio Vēsma - no 0,45 eiro (Rimi, akcijas produkts) līdz 0,55 eiro Lats veikalā.

Arī Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, pētot cenu atšķirības Baltijas valstu mērogā, secināja, ka Latvijā starp veikalu ķēdēm ir ievērojamas cenu atšķirības, pretēji, piemēram, Lietuvai, kuras veikalos cenas produktiem ir ļoti līdzīgas. Piemēram, banāni četrās veikalu ķēdēs no piecām maksāja vienādi 1,11 eiro kilogramā, bet Latvijā - no 1,36 eiro kilogramā līdz 1,85 eiro kilogramā. «Tas liecina, ka Latvijā ir vieta izaugsmei,» sacīja I. Gulbe.

Kas ietekmē cenu?

Pēc SIA Elvi Latvija komercdirektores Lailas Vārtukapteines Neatkarīgajai skaidrotā, preces cenu veikala plauktā veido vairākas pozīcijas, piemēram, iepirkuma cena, loģistikas izmaksas, dažādi nodokļi un veikala uzcenojums, kas sevī ietver gan veikala darbinieku atalgojumu, gan komunālos maksājumus, gan citus ar preces tirdzniecību saistītos izdevumus. Tā kā katram veikalam šīs izmaksas veidojas dažādi, preču cenas veikalos ir atšķirīgas, turklāt produktu cenas nav vienādas arī dažādos viena zīmola veikalos.

Protams, preču iepirkuma cenas starp veikalu tīkliem atšķiras - to nosaka gan iepirkuma apjoms, gan tirdzniecības uzņēmuma taktika sadarbībā ar piegādātājiem, gan citi faktori. «Tā kā veikalu tīkls Elvi darbojas, pēc franšīzes principa apvienojot mazos un vidējos Latvijas tirdzniecības uzņēmumus, redzam, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzņēmumi lemj par pievienošanos franšīzei, ir tieši vienots iepirkums un iespēja iegūt izdevīgākas preču iepirkuma cenas, nekā strādājot atsevišķi, - tas apstiprina, ka Elvi stratēģija sadarbībā ar preču piegādātājiem ir veiksmīga un konkurētspējīga,» sacīja Laila Vārtukapteine.

Līdzīgi Elvi skaidrojumam, arī Rimi Latvia kategoriju vadības direktors Milans Blūms secina, ka cenu veidošanos ietekmē daudzi un dažādi faktori - tirgus situācija kopumā un katrā no preču segmentiem un kategorijām, spraigā konkurence gan Latvijā, gan starptautiski, valsts ekonomikas stāvoklis, izejvielu un ražošanas, piemēram, elektrības, cenas.

Arī Maxima Latvija piekrīt, ka cenu veido vairāki faktori, taču, pēc SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājas Lienes Dupates-Ugules Neatkarīgajai teiktā, kā viens no lielākajiem produkta gala cenu veidošanas faktoriem ir pievienotās vērtības nodoklis. «Tāpēc bijām patiesi priecīgi, kad 2018. gada sākumā Latvijas valdība pieņēma lēmumu samazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām. To patēriņš ievērojami pieauga, ko apliecina arī veikalu Maxima jaunākie dati - otrā ceturkšņa augļu, dārzeņu un ogu realizācijas apjoms pieaudzis par 14 procentiem,» sacīja L. Dupate, piebilstot, ka vēl nozīmīgu daļu produkta izmaksas sastāda degvielas cenas, izejvielu izmaksas, ražošanas izmaksas, laikapstākļi, ekonomiskie apstākļi, konkurence, pieprasījums globālā tirgū, kā arī citi, pārsvarā ārēji, faktori, ko mazumtirgotājs nespēj ietekmēt.

Kā pa amerikāņu kalniņiem

Konkrētām precēm un veikaliem uzticīgi pircēji ir pamanījuši, ka to cenas mainās diezgan bieži. Pircējiem, protams, nav iebildumu, ja prece paliek lētāka, taču pircēji ir nemierā, ja to cenas nezināmu iemeslu dēļ kāpj.

Neatkarīgās aptaujātie veikalnieki saka, ka nav viena iemesla, kāpēc tas vai cits produkts paliek lētāks vai dārgāks.

«Cenu izmaiņas veikalos var būt dažādu iemeslu dēļ - regulārās preču cenas Elvi parasti mainās tādēļ, ka cenu maina preču piegādātājs, un nākamajā piegādes reizē produkta cena jau ir atšķirīga, nekā bija pirms tam. Dažām precēm, piemēram, augļiem un dārzeņiem, kas ir izteikti sezonāli produkti, iepirkuma cenas mainās ļoti bieži. Pārtikas mazumtirdzniecības biznesa ikdiena veikalos ir ļoti mainīga, tādēļ preču cenu veidošanas jomā Elvi ir izstrādātas galvenās vadlīnijas un nodrošināts nemitīgs tirdzniecības atbalsts, tomēr visu laiku attīstām lokālo veikalu vadītāju kompetences, jo tieši zinoši un spēcīgi veikalu vadītāji spēj garantēt sekmīgu un uz klienta vajadzībām orientētu veikalu darbību visā Latvijā,» skaidroja L. Vārtukapteine.

Arī Rimi uzskata, ka cenu izmaiņu pamatā visbiežāk ir piegādātāja apsvērumi. «Un patiesi ir produktu grupas, kur cenas mainās biežāk,» neslēpj M. Blūms. «Piemēram, augļiem un dārzeņiem tirgus ļoti jutīgi reaģē uz produkcijas apjomu un pieprasījuma izmaiņām. Jāteic, ka komunikācijā ar piegādātājiem esam sev definējuši pircēju advokāta lomu. Ja piegādātājs vēlas strauju cenu pieaugumu, mēs analizējam, vai tā minētie cenu pieauguma iemesli ir pamatoti.»

Tirdzniecības uzcenojumu neatklāj

Taču to, cik liels ir tirdzniecības uzcenojums, Neatkarīgās aptaujātie mazumtirdzniecības veikali neatklāj. Mazumtirgotāji Maxima, Rimi un Elvi šādu informāciju neizpauž, aizbildinoties ar komercinformāciju, savukārt Mego, Lats un Top! veikali vispār neatbildēja ne uz vienu Neatkarīgās jautājumu par preču cenu veidošanas politiku savos tīklos.

«Tirdzniecības uzcenojums, kas tiek izmantots, lai nosegtu preces tirgošanas izmaksas, ir katra veikalu tīkla paša ziņā - veikalu tīklā Elvi uzcenojums tiek noteikts individuāli katrai preču grupai. Elvi uzcenojuma veidošanas politika ir tāda, ka saglabājam nemainīgi zemu uzcenojumu pirmās nepieciešamības precēm, savukārt lielāku - tādiem produktiem, bez kuriem cilvēki ikdienā var iztikt. Šāda taktika ļauj pircējiem nodrošināt izdevīgas cenas ikdienas precēm, piemēram, pienam, taču šo produktu tirdzniecības izmaksas kompensējam ar ienākumiem no premium klases produktiem,» uzsvēra Laila Vārtukapteine.

Arī Rimi Latvia kategoriju vadības direktors Milans Blūms teic, ka nosaukt vienu fiksētu uzcenojuma procentu visā veikalu tīklā nav iespējams, jo cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām uzcenojumi ir ievērojami zemāki nekā, piemēram, ekskluzīviem produktiem, tādiem kā atsevišķiem izsmalcinātiem sieriem, augstākās klases alkoholam u. c. «Taču jāuzsver, ka konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei, lai saviem pircējiem nodrošinātu visizdevīgāko piedāvājumu,» sacīja M. Blūms.

Neatkarīgā turpinās pētīt cenu veidošanos mazumtirdzniecībā, nākamajās publikācijās pētot konkrētu produktu cenu veidošanos katrā no mazumtirdzniecības tīkliem. Aicinām lasītājus sūtīt savus jautājumus vai savu cenu monitoringu.

 

Abonē