Elita Veidemane / Autori

«Nē, es neesmu ieskatījusies šajā mājaslapā, esmu pārdevēja, nevis reklāmas menedžere,» telefoniski atbildēja Tatjana Baumane, kas sevi nosauca par attīstītāju pārstāvi. Bet attīsta viņa dzīvojamo Jaunsapni ciemats. Piebildīšu, ka šeit un turpmāk tiks saglabāta tā latviešu (?) valodas rakstība, kuru attīstītāji un reklāmisti piedāvā iespējamajiem jaunā ciemata māju pircējiem. Pēc pirmās sarunas Tatjana Baumane diemžēl vairs neatbildēja, savukārt, telefonējot uz mājaslapā norādīto tālruņa numuru, vārdus sevī ar grūtībām meklēja kāds krieviski runājošs indivīds, kuram nebija ne jausmas, par ko ir dziesma.

Ik gadu pirms 11. novembra ar paredzamu garšas sajūtu dažādi sociologi, aptaujādami ļaudis par Lāčplēša dienu, gandarīti secina, ka, lūk, 56% (vienalga, varbūt 43 vai 39%) šo dienu nesvin nekādā veidā, 42% šie svētki ir maznozīmīgi, kādi 30% nezina, kas ir Lāčplēsis, puse uzskata, ka tā ir nezināmā Lāčplēša dzimšanas diena, bet mazizglītoti rīdzinieki ar zemu ienākumu līmeni vispār neko nedomā.

"Oi, es rīt neizskatīšos pietiekami smuks," Žoržs pilnīgā nopietnībā tēlo splīnīgu sievišķi, kam piedāvāts bildēties stilīgākajā modes žurnālā "Vogue" kopā ar Keitu Mosu un Klaudiju Šīferi.

Saruna ar Pasaules ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galveno redaktoru, Latvijas Ārstu biedrības prezidentu, Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieku Pēteri Apini.

Šņirkstēdams zem auto riteņiem, zeltains grants celiņš ieved Rūmenes muižas pagalmā, kas vilinoši atklāj gaišas trīsstāvu ēkas ziemeļnieciski mierīgo fasādi.

Beidzot esam atraduši īstos Latvijas izlaupītājus, tēla grāvējus un nākotnes gremdētājus. Tie ir nu jau bijušais Dailes teātra direktors Aivars Līnis un vēl esošais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Lielos otas triepienos vērtējot, kopš 2002. gada nekas būtiski nav mainījies: nākamā gada budžetu pašpārliecināti mālē toreizējais premjers, tagadējais ārkārtīgi veiksmīgais finansists Einars Repše, kurš valdības vadītāja karjeru pirms septiņiem gadiem sāka ar īsti kulturālām izpausmēm, – atstājis tautas vēsturiskajā atmiņā saukli "ko nesaprotam, to svītrojam", viņš deva izsvērtu vērtējumu vienai no kultūras nozarēm – kino.

"Aizver muti!" zibeņus mezdams, Saeimas kreisajam flangam uzkliedza zaļzemnieku deputāts Ingmārs Līdaka. Varēja tikai nojaust, kādas elles dusmas viņā vārījās, pirms tam dzirdot deputāta Nikolaja Kabanova repliku par to, ka 11. un 18. novembri "ar laiku izņemsim".

Kad tīmeklī ieraudzīju sirsnīgo ziņu par Krievijas premjerministra Vladimira Putina dāvanu pašam sev dzimšanas dienā – tikšanos ar krievu inteliģenci, tostarp rakstniekiem, nodomāju, ka patiesībā viņam vajadzēja tikties ar žurnālistiem, sevišķi tiem, kuri 7. oktobrī pieminēja savas kolēģes Annas Poļitkovskas noslepkavošanas dienu. Viņu Maskavā, pašas mājā, nogalināja Vladimira Putina 54. dzimšanas dienā – 2006. gada 7. oktobrī.

"Nilam Ušakovam ir jābūt visas Rīgas iedzīvotāju, nevis okupantu saujiņas mēram!" sarunas beigās piebilda kāda sieviete, kura bija viena no daudzajiem, kas zvanīja uz redakciju, lai izteiktu sašutumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova došanos uz t.s. uzvaras pieminekli, lai noliktu tur ziedus, pieminot 45. gadskārtu, kopš Rīga "atbrīvota no fašistiskajiem iebrucējiem". Lūk, saruna par šo tēmu ar mēra kungu.

Nekur neatradu statistiku par to, cik staļļumeitas un kambarsulaiņi, kas Latvijas vizītēs tecēja līdzi saviem apkalpojamajiem amatnesējiem, dabūjuši Triju Zvaigžņu ordeni atjaunotās Latvijas Republikas laikā.

Izrādās, Saeimas komisiju sēdes palaikam ir varen interesantas. Piemēram, otrdien notikušajā Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē deputāti plucināja savu kolēģi – tēvzemieti Juri Dobeli, kurš no Saeimas tribīnes bija atļāvies izmest divas asas frāzes – "Okupant, turi muti ciet!" un "Nāvi okupantiem!", un tās tik ļoti aizskārušas Saskaņas centra deputātu Aleksandru Golubovu, ka viņš uzrakstījis iesniegumu minētajai komisijai.

Par saviem plāniem un par to, kā veicas ar solītā pildīšanu, stāsta Rīgas vicemērs un LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers

"Oktobris jau ir tāds skolotāju mēnesis, mani bijušie skolēni arī zvana un apsveic, bet prāts nemaz nenesas uz svinēšanu," privātā sarunā nopūšas kāda skolotāja, kurai gan ir laimējies saglabāt savu darba vietu – pretēji daudziem citiem kolēģiem, kas nu zīlē, uz kurieni braukt: uz Īriju, uz laukiem pie radiniekiem vai uz vietējo darba biržu.

"Ja vien tauta to vēlēsies," atbildēja Nils Ušakovs uz jautājumu par to, vai Rīgā pārdēvēs Džohara Dudajeva gatvi. Jautājums tika uzdots Maskavā – septembra sākumā, kad risinājās Rīgas mēra vizīte Krievijas galvaspilsētā.

"Kurš jūs uzpircis?" – tāds bija teksts uz viena no plakātiem, ko turēja piketētāji pie Jūrmalas domes, kur kārtējo reizi tika lemts par vairāku pilsētas mācību iestāžu likvidāciju, atvainojiet, optimizāciju.

Neatceros, ka Latvija būtu pieredzējusi tādu "demokrātijas aizstāvju" uzbrukumu, kas vērsts pret vienu teātra izrādi, proti, pret Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera muzikālo drāmu Vadonis, kas kopš 17.septembra redzama uz Nacionālā teātra skatuves.

"Kopš Saskaņas centrs uzvarējis pašvaldības vēlēšanās, mūsu Ābrams Kleckins manāmi izslējies, un krievu valoda elektroniskajos medijos tagad ir īpašā aizsardzības zonā," kāda Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) pietuvināta persona ironiski raksturoja situāciju saistībā ar Elektronisko mediju likumprojektu (EML), ko NRTP šonedēļ nodos izskatīšanai Saeimā.

Auces pilī tolaik notika lieli un krāšņi koncerti, un Rīgas mākslinieki pēc tiem nereti nāca ciemoties pie Zanes Dombrovskas tēva – arī muzikanta.

Kad pavisam klusi uz Saeimas balsošanu aizplūda Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, ar kuru ieviešanu iedibināsies latviešiem sveša reliģiska tradīcija – mājlopu cietsirdīga kaušana, pirmajā mirklī iedarbojās tikai sajūtu līmenis: tas nevar būt!

Tāds pavisam vienkāršs, atsvešināts teikums parādījās kādā interneta lappusē, kas vēstīja par aizbraucošajiem latviešiem: "Mēs aizlidojam otrdien." Un viss.

...Tajā Rīgas placītī, kur savulaik atradās boļševiku vadoņa Ļeņina piemineklis, bija sapulcējušies apmēram četrpadsmit ļautiņi, kas senilās balsīs izsauca dažādus tekstus par to, ka "Ļeņins ir mūžam dzīvs".