"Kopš Saskaņas centrs uzvarējis pašvaldības vēlēšanās, mūsu Ābrams Kleckins manāmi izslējies, un krievu valoda elektroniskajos medijos tagad ir īpašā aizsardzības zonā," kāda Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) pietuvināta persona ironiski raksturoja situāciju saistībā ar Elektronisko mediju likumprojektu (EML), ko NRTP šonedēļ nodos izskatīšanai Saeimā.
Taču jau tagad skaidrs, ka tajā iestrādātas normas, kas būtiski vājina latviešu valodas pozīcijas elektroniskajos medijos.
Ikviens, kas ir gana nekaunīgs, var ignorēt Valodas likumu. Līdz šim Radio un TV likumā bija teikts, ka vismaz 40% no darbiem jābūt latviešu valodā, jaunais likums nosaka jau vairs tikai 30%. Kaut gan – arī vecais likums tika apiets ar līkumu: tā notika, piemēram, ar TV5. Šo kanālu pārdeva kādai ASV mediju magnāta Ruperta Mērdoka firmas NewsCorp filiālei, pirms tam kanālu 100% pārliekot uz krievu valodu. Kaut arī kanāla koncepcija sākotnēji bija pavisam cita, izbrīnīja tas, ka NRTP nav pievērsusi uzmanību koncepcijas maiņai, proti, nav sekojušas nekādas sankcijas par neatļautu darbību. Naivi brīnījos: kur paliek prasība par 40 procentiem latviešu valodā? Taču man piemita televīzijas vientiesība: tieši padome, apejot likumu, ir atbrīvojusi no latviešu valodas kvotām kanālu TV5! Un tagad TV5 lepni sevi dēvē par "vienīgo Latvijas TV kanālu krievu valodā".
NRTP ir ārkārtīgi iejūtīga pret acīmredzamiem Valodas likuma pārkāpumiem, kas izdaiļo TV5 un citus kanālus. Šī iejūtība balstās uz nākamā gada oktobra kalendāra svētkiem: tās ir Saeimas vēlēšanas. Tāpēc gan pielaidīgā NRTP, gan ar krievu valodu brīvi manipulējošie TV kanāli ir ārkārtīgi vajadzīgi tieši Saskaņas centram, kas varēs cerēt uz saskanīgu priekšvēlēšanu palīdzību no attiecīgo TV kanālu puses. Un kā gan lai uz to necerētu, ja tieši Saskaņas centrs iebīdīja Ābramu Kleckinu – šo žurnālistikas leģendu un diplomātiskās iznesības meistaru – NRTP priekšsēža amatā. Viņa diplomāta spējas sevišķi spilgti nodemonstrējās 2007. gada decembrī, kad LTV grasījās raidīt filmu Putina sistēma, kas televīzijas programmā bija paredzēta dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām. Pārraides dienā pēkšņi nobruka "horizontālais taimkods", un filmu neparādīja. Pēc tam Kleckina kungs, atviegloti uzelpojis, piebilda, ka tā (filma) būtu Latvijas krievu vēlētāju "smadzeņu skalošana", bet filmas aizliegšanas īstais iniciators tā arī neparādījās. Skandālā iesaistītie vienoti turēja mutes kā tādi mafijas ierindnieki pēc klusēšanas zvēresta došanas.
Šķiet, tikpat vienoti savās darbībās ir tie NRTP locekļi, kas bīda uz Saeimu EML. Vieni TV eksperti atzīst, ka mediju tirgus situācija nav labvēlīga latviešu valodai, citi uzsver, ka drīz jau vairs nebūs auditorijas, kurai raidīt latviski – visi taču aizbrauc! Patiešām, kāpēc gan ņemties ar to mazītiņo latviešu valodu, ja blakus ir lielākas valodas – piemēram, krievu. Ar to gan var taisīt biznesu, turklāt NRTP pārstāve Dace Buceniece dievojas, ka padomes izstrādātais likuma variants ir "maksimālais kompromiss", ko izdevies panākt starp TV nozarē strādājošajiem. Precizēsim: starp tiem, kas savas darbības pamatā liek tikai un vienīgi biznesa intereses, absolūti ignorējot "maznozīmīgo faktoru" – valsts valodu...
Iespējams, ka Saeimas balsojumā par EML latviešu valodas tiesību aizstāvji var zaudēt: lielāko parlamenta daļu taču interesēs plaukstošs internacionālais tirgus, nevis pārejošā un marginālā parādība – latviešu valoda.
Visu nosaka tirgus! – kliedz latviskie deputāti, kuru vienīgās intereses acīmredzot ir gardi paēst, pēc tam noskatīties krutu bojeviku, tad tusnīgi izgulēties un no rīta parūpēties par labu vēdera izeju. Latviešu tradīcijas? Latviešu valoda?! Nu ko jūs. Lai tā valoda lēnām noasiņo kā košera tradīcijās kauts lopiņš. Vai jums tiešām nav vienalga, kādā valodā runāt?