Skolu reforma jūrmalniekus satriec

"Kurš jūs uzpircis?" – tāds bija teksts uz viena no plakātiem, ko turēja piketētāji pie Jūrmalas domes, kur kārtējo reizi tika lemts par vairāku pilsētas mācību iestāžu likvidāciju, atvainojiet, optimizāciju.

Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības jautājumos Ilmārs Ančāns bija kluss kā nesekmīgais pie tāfeles. Taču domes vairākuma un pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Jāņa Kārkliņa viedoklis bija skaidrs: "Nepopulārie lēmumi jāpieņem, lai saglabātu izglītības kvalitāti un pieejamību, kā arī lai taupītu budžeta līdzekļus."

Domes ciparu meistari bija izkalkulējuši, ka, likvidējot vairākas skolas un izglītības centrus, tikšot ietaupīti kādi 300 000 latu – aptuveni viens procents no budžeta līdzekļiem. Taču aizmirsās, ka droši vien tikpat daudz būs jāiztērē, lai jaunpienākušo bērnu vajadzībām pielāgotu to skolu telpas. Kaut arī domes pozīcija, kas atbalstīja priekšsēdi Raimondu Munkevicu, spieda uz milzīgajiem finansiālajiem ieguvumiem, opozīcija un zālē sēdošie vecāki un skolotāji runāja par to, kas tiks nodarīts bērniem. Kārkliņa kungs mierināja vecākus, ka skolēni tikšot vienkārši "pārcelti uz citām skolām", savukārt viena no mammām, dzirdot tukšo pļāpāšanu, iemeta zālē skarbu repliku: "Hitlers bērnus arī pārcēla uz gāzes kamerām!"

Līdz ar to rūgtuma maisam gals bija vaļā. Vaivaru pamatskolas bērnu vecāki, ievērojot domes priekšsēža atļauju izteikt viedokļus, tos arī darīja zināmus tautas kalpiem. "Sabiedrības viedokli domē neviens neņem vērā!", "Darba grupā, kas lēma par skolu slēgšanu, nesprieda par integratīvo izglītību!", "Slokas skolā, uz kuru grib pārcelt Vaivaru pamatskolu, nav nevienas liekas telpas, kur iemitināt vēl 89 bērnus!", "Jūs ņirgājaties par bērniem ar īpašām vajadzībām!" – tādi un līdzīgi bija skolu pārstāvju un vecāku izteicieni par gaidāmo "reformu". Jāpaskaidro, ka Vaivaru pamatskola jau 13 gadus īsteno gan vispārējās izglītības, gan speciālās, gan iekļaujošās izglītības programmas: vispārizglītojošajās klasēs kopā ar pārējiem bērniem mācās bērni ar īpašām un speciālām vajadzībām. Skolā mācās bērni ar vieglu garīgu atpalicību, ar viegliem psihiskiem traucējumiem, ar kustību un redzes traucējumiem, ar šizofrēniju, ar centrālās nervu sistēmas traucējumiem un citām vieglākām vai smagākām nelaimēm. Vaivaru pamatskolā daudzu gadu garumā izveidots pozitīvs mikroklimats, bērniem ir attīstīta izpratne par dažādību. Taču izglītības komitejas sēdē pieņemtais lēmumu projekts praktiski paredz likvidēt šo skolu.

Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, kas ir viens no skolas dibinātājiem, ir gatavs samazināt komunālos maksājumus, bet zemes īres maksu ir gatavi segt skolas bērnu vecāki. Vaivaru valdes loceklis Aivars Vētra uzsvēra, ka daudzu gadu integratīvajam darbam būs pārvilkta svītra, jo šādus bērnus tā pēkšņi pārmest uz svešu skolu ir neprāts. "Ja manam bērnam būtu Dauna sindroms vai arī ja viņš būtu vājredzīgs, diez vai es vēlētos viņu sūtīt uz parasto skolu – man katru brīdi vajadzētu domāt, vai es viņu vakarā vēl ieraudzīšu tādu pašu, kā no rīta viņu uz turieni aizsūtīju," prāto A. Vētra. Kāda mamma savukārt ierosināja: "Ja Vaivaru skolas izdzīvošanai pietrūkst tieši 7000 latu, kāpēc gan tos no savas gada algas nevarētu ziedot Ančāna kungs? Viņš, pēc preses datiem spriežot, gadā saņem 27 000 latu." Zālē sēdošie, protams, sirsnīgi atbalstīja šo ierosmi, izņemot pašu Ančānu, – viņš drūmi klusēja. Droši vien tāpēc, ka labi sadzirdēja citu repliku: "Viņš nevar ziedot, viņam māja jāceļ!"