Iepriekšēja rakstā ieskicējām Afganistānas pašreizējās situācijas priekšvēsturi un uzdevām jautājumu, kāpēc, par spīti astronomiskajām summām, kuras tika ieguldītas šīs valsts modernizācijā, “Taliban” islāmisti tikpat kā bez pretestības pārņēma varu valstī, tiklīdz ASV karaspēks pārtrauca uz saviem durkļiem turēt Ašrafa Ganī laicīgo režīmu.
Kad 15. augustā Kabulā krita prezidenta Ašrafa Ganī režīms un pilsētā ienāca “Taliban” kaujinieki, biju Ukrainā. Spriežot pēc ierakstiem tviterī, Latvijā daudziem aizlūza sirds, jūtot līdzi nabadziņiem, kuri Kabulas lidostā rausās jau uz skrejceļa esošu lidmašīnu fizelāžas, lai tikai tiktu prom no savas valsts – Afganistānas.
Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.
Laikā, kad ceļojumi uz ārzemēm kovida dēļ tiek ierobežoti, daudzi aicina apmeklēt Latvijā esošās muižas un pilis. Taču, kā dažkārt mēdz teikt, “viss nav tik viennozīmīgi”. Izrādās, ka vairums šo ēku kompleksu apmeklētāju vienkārši nezina vēsturi.
“Nosauciet izeju no ekonomiskās krīzes! Piedāvājiet kādu citu izeju no pandēmijas,” pirmdien “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā “Likumprojekts par vakcināciju darbavietās: par vai pret?” aicināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Šis laiks, kad, premjera Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, ir pļaujas laiks dažādiem “pētīšanas” kantoriem, kas par valsts (tas ir, mūsu visu) naudu “pēta” visu, ko vien var “pētīt”. Jau janvārī tika prezentēts “pētījums” par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 slimību un ar to saistītām parādībām, tai skaitā “konspirāciju teorijām”.
Šodien aprit tieši gads kopš Baltkrievija dzīvo jaunā ērā. Pērn 9. augustā notika prezidenta vēlēšanas, kuras sadalīja dzīvi Baltkrievijā pirms un pēc. Gads ir pietiekami ilgs laika nogrieznis, lai izdarītu zināmus secinājumus.
Neatkarīgi no tā, vai “vakcīnu loterija” notiks vai tomēr tās organizētāji sapratīs, ka pāršāvuši pār strīpu, un izdomās citu veidu, kā “paņemt” naudu, šīs loterijas uzpūstās izmaksas uzskatāmi apliecina to, par ko šaubas tāpat jau vairs nebija. Proti, ka tā saucamā cīņa pret Covid-19 jau sen kā pārvērtusies nekaunīgā naudas slaukšanā. Var lietot pat smagākus vārdus – uz nopietnas slimības un tās apkarošanas rēķina arvien plašākus apmērus iegūst prasts marodierisms.
Olimpiskajās spēlēs sportisko notikumu ir tik daudz, ka katras valsts līdzjutēji interesējas gandrīz tikai par savējiem. Atšķirībā, piemēram, no nesenā Eiropas čempionāta futbolā, kur katrs mačs ieguva plašu starptautisko interesi.
Šonedēļ Latvijā sākušies divi pasākumi, kuri liek izvērtēt ģimeņu tiesību jautājumu ideoloģiskos aspektus. Tie ir – “praida” nedēļa un parakstu vākšanas sākšana par grozījumiem Satversmē ģimenes jēdziena nostiprināšanai.
Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Situācija uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas jau kopš aprīļa ir būtiski pasliktinājusies, bet pēdējās nedēļās kļuvusi absolūti nenormāla. Ik dienas vairāk nekā simts nelegālo robežpārkāpēju šķērso abu valstu robežu ar acīmredzamu Baltkrievijas varas struktūru svētību. Tiešo lidmašīnu reisu skaits maršrutā Bagdāde–Minska palielinājies no diviem reisiem nedēļā uz četriem. Ir pamatotas aizdomas, ka šie “bēgļi” organizēti tiek nogādāti vietās, kur notiek nelegālā robežas šķērsošana.
27. jūlijā ASV Kongresā (Pārstāvju palātas Speciālā komitejā) sākās 6. janvāra Kapitolija grautiņa izmeklēšana. Jāatzīst, ka šī izmeklēšana jau no paša sākuma izskatās izteikti politizēta, kas kārtējo reizi apliecina, ka visi cilvēki uz šīs pasaules ir vairāk vai mazāk līdzīgi, un šādu izmeklēšanas komisiju mērķis gan Latvijā, gan ASV, gan citur ir līdzīgs – uzvest politiskā tribunāla iestudējumu, kurš gan parasti visai drīz pārvēršas farsā.
Pēdējo dienu notikumi Tunisijā liek domāt par demokrātijas nākotni pasaulē un Latvijā. Tieši šajā Ziemeļāfrikas valstī ar sīktirgotāja Mohameda Buazizi pašsadedzināšanos 2010. gada decembrī sākās tas, ko vēlāk nodēvēja par “Arābu pavasari”. Tagad pēc vairāk nekā desmit gadiem tieši Tunisijā šis “pavasaris” ir noslēdzies. Pēdējā arābu valsts, kurā bija saglabājusies demokrātija, to atmetusi kā nonēsātu kleitu.
Jāatzīst, ka sabiedrībā diskusiju līmenis par kovidu un vakcinācijas tēmu pamazām aug. Līdztekus prastām lamām, nievīgam izsmieklam parādījusies kaut kusla, tomēr kaut kāda vēlme saprast cēloņus – kāpēc tik liela daļa ir vienkārši pret?
ASV prezidenta Džo Baidena un Vācijas kancleres Angelas Merkeles vienošanos par “Nordstream-2” var nodēvēt dažādos skaļos vārdos: gan kā nodevību pret Ukrainu, kura viena cīnās pret Krievijas agresiju, gan kā saprātīgu politiku, kas izvedīs Krievijas – Rietumu attiecības no dziļās un ieilgušās krīzes un ļaus veidot jaunu aliansi cīņā pret Austrumu pūķi – Ķīnu.
Pagājušā nedēļā publicēju rakstu “Marksisma rēgs, izlīdis no kapa, atkal klīst pa pasauli un atklīdis līdz Latvijai”, kurā ieskicēju dažas galvenās mūsdienu marksisma ideoloģiskās pamatnostādnes, tai skaitā transgenderismu. Uz to kādreizējās labēji liberālās partijas “Latvijas ceļš” ideologs un Saeimas frakcijas vadītājs Andrejs Panteļejevs man feisbukā aizrādīja: “Es tikai nesaprotu, kādā sakarā te ir marksisms. Markss nekur par transgenderismu nerunā. Par to runā postmodernisma ideologi, bet sakaru ar Marksu es te neredzu.”
1848. gadā Kārlis Markss uzrakstīja “Komunistiskās partijas manifestu”, kura pirmais teikums sākās ar vārdiem: “Rēgs klīst pa Eiropu – komunisma rēgs.” 1991. gadā šķita, ka šis rēgs, kurš bija pamanījies lielā pasaules daļā pat materializēties, ir no Eiropas izsvēpēts uz visiem laikiem. Slavenais politologs Frensiss Fukujama pat uzrakstīja rakstu, kas vēlāk pārtapa grāmatā – “Vēstures beigas”.
ASV aiziešana no Afganistānas pats par sevi varbūt arī nav pasaulei supersvarīgs jautājums, taču tas iezīmē vispārējo virzību uz politikas lokalizāciju (pretēji globalizācijai). Tēlaini runājot, policists nolēmis pēc iespējas mazāk bāzt degunu geto kvartālā.
Par spīti pieaugošam inficēšanās līmenim, no pirmdienas, 19. jūlija, Anglijā tiek būtiski mīkstināti kovida ierobežojumi. Tas liecina par acīmredzamu virzību uz atgriešanos pie normālas dzīves, un nav šaubu, ka pa šo ceļu drīz sāks iet visas valstis, ieskaitot Latviju.
Tieši Bastīlijas ieņemšanas dienā – 14. jūlijā – Kariņa valdība ieskicēja jaunās Latvijas realitātes vīziju – arvien plašāku un dziļāku iedzīvotāju dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos.
Saskaņā ar valdības rosinātajiem grozījumiem kovida pārvaldības likumā, no 1. oktobra medicīnas, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs drīkstēs strādāt tikai ar derīgu sadarbspējas sertifikātu. Iekšlietu ministre Marija Golubeva savukārt izteikusies, ka šai grupai, visticamāk, pievienosies arī iekšlietu sistēmas darbinieki, tai skaitā ugunsdzēsēji, kuru vidū vakcinēto šobrīd ir mazāk nekā puse.