Kā katru rudeni, septembrī Ņujorkā, Īstriveras krastā, notiek šā gada plašākā pasaules politiskās modes skate – ANO Ģenerālā asambleja. Tā sagadījās, ka vienā dienā savu politisko uzstādījumu kolekciju demonstrēja gan pasaules ietekmīgākais politiskais kuturjē – ASV prezidents, gan mūsu valstsgribis. Vispirms Džo Baidens, un pēc kāda laiciņa, kā ierasts, pustukšā zālē Egils Levits.
Baidens ar katru izteikto vārdu apliecināja, ka ASV ir atgriezušās pasaules vadošajā politiskajā trendā un agrākie ekscentriskā modes dizainera Trampa “eksperimenti” ir beigušies. Tika apliecināta nesatricināma uzticība pašreizējam formas kanonam - klimata krīzei un LGBTQI kopienas aizstāvībai. Šo sakrālo frāžu izteikšana šodienas politikā jau pārvērtusies rituālā procedūrā, ar kuru jāapstiprina vai nu piederība valdošajai grupai (Baidena gadījumā), vai arī bezierunu uzticība tai (Levita gadījumā).
Pēc tam, kad ar klimata un LGBTQI ūdentiņa palīdzību tika iezīmēts piederības lauks, varēja sākt runāt arī par patiesi svarīgo. Kāds, atmetot obligātās rituālās frāzes, ir Baidena runas sausais atlikums? Tieši uzticības apliecinājumi visiem modernās ticības kanoniem arī bija galvenais un svarīgākais Baidena vēstījums. Vairs nekādas ķecerības un atkāpju no jaunās baznīcas dogmām, paziņoja Baidens, pārtulkojot viņa teikto no politiskās birokrātijas valodas parastajā. “Neskatieties uz maniem sirmajiem matiem un gadu nastu. Esmu ar visām četrām par visu jauno, moderno, progresīvo. Vairs nekādu noviržu no ģenerālās līnijas, nekādu centienu atgriezties pie vecajām arhaiskajām vērtībām, kā to centās darīt tas riebeklis Tramps. Aizmirstiet viņu. Tagad viss būs citādi. Tāpat kā agrāk. MAGA vietā BBBW! (Make America Great Again; Build Back Better World)”
Šādus vārdus (izņemot saukli BBBW) jūs, protams, neatradīsiet Baidena runas oficiālajā tekstā, taču aptuveni šādi šī runa skanētu, ja to izlaistu caur iedomātu balss pārveides aparātu, kas formāli piegludinātos vārdus pārvērstu to emocionāli faktiskajā būtībā. Šeit papildus jāatceras vispārējais politiskais konteksts, kurā izskanēja šī Baidena runa. Ar to, protams, domāju ASV un Francijas attiecību saasinājumu pēc tam, kad Austrālijas valdība atteicās no milzīga apjoma kontrakta par zemūdeņu būvi Francijā un parakstīja jaunu kontraktu ar ASV. Šis jautājums šobrīd ir pasaules politikas uzmanības degpunktā, un pie tā mēs sīkāk pakavēsimies atsevišķā rakstā.
Šoreiz tikai pieminēsim, ka nedz attiecības ar Franciju, nedz arī jaunais Klusā okeāna militārais pakts AUKUS (Australia, United Kingdom, United States) Baidena runā tieši netika pieminēts ne reizi. Iepretim Čečenijai, Kamerūnai, Baltkrievijai, Zambijai, Moldovai un citām globāli nozīmīgām vietām. Šeit varētu pievienot tēmturus #liekulība, #pseidoprioritātes, #izvairīšanāsnosmagāmtēmām.
Patiesības labad jāpiebilst, ka Baidens sarunā ar presi solīja piezvanīt Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, lai spriedzi mazinātu, taču skaidrs, ka daudz piesauktā “Amerikas atgriešanās” sanākusi tāda puskliba. Ar vienu kāju jau pieminētā apņēmība finansiāli plaši atbalstīt klimata un visu pārējo “progresīvās cilvēces” darba kārtību, bet no otras puses, situācijas saasināšana ar mūžīgo Eiropas atlantiskās vienotības īpašo dalībnieku - Franciju. Ņemot vērā Francijas sabiedrībā jau tā pastāvošo sakāpināto greizsirdību pret viņiem it ka nepelnīti atņemto globālo vērtību līdera lomu, jaunā Francijas un ASV pretstāve var izraisīt kārtējo asa antiamerikānisma vilni Francijā.
No Latvijas drošības viedokļa svarīgi, ka Baidens savā runā pieminēja nesatricināmu uzticību atlantiskajai solidaritātei un sakrālajam (tā Baidens) NATO 5. pantam. Ar to vien var uzskatīt, ka Baidena runa mums bija visnotaļ pozitīva. Interesanti, ka Baidena garajā runā (vairāk nekā pusstundu) tika aplūkots ļoti plašs globālo jautājumu spektrs un pieminētas daudzas, pat pavisam nelielas valstis, taču ne reizi neizskanēja Krievijas vai Putina vārds. Atšķirība no Ķīnas un tas līdera Si Dziņpina, kurš vienīgais no valstu vadītājiem tika nosaukts vārdā.
Cits viņa runas sausā atlikuma moments ir gatavība sniegt ārkārtīgi dāsnu finanšu atbalstu dažādiem “progresīviem” projektiem, kas kombinācijā ar finansiāli vēl ietilpīgākiem attīstības projektiem iekšzemē nozīmē vaļīgas finanšu politikas turpināšanu. Ņemot vērā, ka līdzīgu politiku piekopj arī ES, varam prognozēt tikpat kā neierobežotu dolāru un eiro emisiju un to vērtības tālāku kritumu. Federālo rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas formālajai neatkarībai šeit nevienu nevajadzētu maldināt. Šobrīd šīs finanšu institūcijas iet kopsolī ar vadošo valstu valdībām un globālajām tendencēm.
Šeit gribu piebilst, ka neesmu katastrofu teorijas piekritējs (saistībā ar izslavēto naudas “drukāšanu”), bet nu jau ir acīmredzami, ka bezprecedenta naudas emisija saistībā ar Covid-19 bez sekām nepaliks. Cits jautājums, cik tās būs lielas. Katrā gadījumā var pilnībā piekrist Baidena apgalvojumam, ka nākamā būs cilvēces izšķirošā desmitgade, kura “burtiski noteiks mūsu nākotni”. Cits jautājums, vai šo nākotni noteiks klimata un LGBTQI kopienas problemātika vai tomēr kaut kas nopietnāks? Piemēram, esošās globālās drošības arhitektūras erozija.
