Sestdienas TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”, runājot par izmaiņām pasaulē pēc 9/11 terora akta, profesors Leons Taivans izteica domu par ASV varenības norietu.
Šajā sakarā izvirzījās jautājums par to, kas nākotnē varētu pildīt “pasaules policista” funkcijas. Izteicu viedokli, ka, lai arī no militārā viedokļa ASV joprojām ar lielu atrāvienu ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, tā arvien uzskatāmāk demonstrē nevēlēšanos pildīt šo funkciju. Raidījuma vadītājs Aivis Ceriņš pārjautāja: Vai tad arī Ķīnas bruņotie spēki nav salīdzināmi ar ASV spēku? Tā kā raidījumā šis jautājums netika dziļāk skatīts, arī ņemot vērā tā diskutablo raksturu, uzskatu par lietderīgu to aplūkot plašāk.
Vispirms gribu uzsvērt, ka, par spīti ievērojamam ASV militāram pārspēkam, tas vēl nenozīmē, ka ASV viegli varētu uzvarēt citas valstis atklātā konfliktā. Ja ASV pēkšņi kaut kādu fantastisku iemeslu dēļ gribētu iebrukt Ķīnā, tad diez vai ceļš uz Pekinu tai būtu kā pastaiga pa Brodveju. Drīzāk ne uz to pusi. Vēl vairāk. Ja Ķīna nolemtu atjaunot savu suverenitāti pār Taivānu, tad ASV būtu ļoti grūtas izvēles priekšā. ASV spēja nosargāt savu sabiedroto jau tagad raisa nopietnas šaubas.
Lai vienkāršotu izklāstu, abstrahēsimies no kodolieročiem, kuros divām valstīm - ASV un Krievijai ir milzu pārsvars (92% no visa pasaules kodolarsenāla) pār visām pārējām kodolvalstīm, tai skaitā Ķīnu. Šī iemesla dēļ ASV izlūkdienesta ziņojumā, kurš ik gadu tiek iesniegts ASV Kongresam, tiek atzīmēts, ka Krievija no militārā aspekta ir eksistenciāls drauds, kamēr Ķīna tikai “nopietns drošības izaicinājums un ilgtermiņa konkurents”. 2021. gada ziņojumā arī no konvencionālo ieroču lietošanas viedokļa Krievija tiek uzskatīta par nopietnāku draudu pasaulei (pirmām kārtām tās kaimiņiem, ieskaitot Latviju) nekā Ķīna, kura, lai arī neskopojas ar agresīviem izteikumiem pret savām kaimiņvalstīm, tomēr skaitās daudz pragmatiskāka un prognozējamāka.
Lai kāda valsts pilnvērtīgi pildītu “pasaules policista” funkcijas globālā mērogā, tai ir jābūt spēcīgi attīstītai jūras kara flotei - pirmām kārtām, lidmašīnu bāzes kuģiem, gaisa kara spēkiem un šos spēkus apkalpojošām transporta struktūrām. Plus sakari un operatīvās vadības iespējas. Jāatzīst, ka tieši šajos virzienos paātrinātā tempā tiek attīstīti Ķīnas bruņotie spēki, ar stratēģisko ideju līdz 2049. gadam, kad tiks atzīmēta Ķīnas Tautas republikas 100. gadadiena, panākt, ka tās bruņotie spēki būtu pasaulē visvarenākie.
Taču līdz 2049. gadam vēl daudz kas var mainīties, tāpēc aplūkosim kopējos militāros izdevumus šobrīd. Tie faktiski nav salīdzināmi. 2021. finanšu gadā ASV militārajām vajadzībām tērēja 740 miljardus dolāru, kamēr Ķīna tikai 178 miljardus, bet Krievija 42 miljardus dolāru.
ASV militārā resora 2020. gada ziņojumā Kongresam norādīts, ka ASV atpaliekot no Ķīnas trijos parametros - karakuģu būvē, virszemes spārnoto un ballistisko (nenukleāro) raķešu skaita ziņā un pretgaisa aizsardzības jomā, taču šis ziņojums jāvērtē skeptiski, jo tas veidots brīdinošā tonalitātē - ja nedosiet mums vairāk naudas tagad vai, vēl trakāk, sadomāsiet apcirpt mūsu aizsardzības budžetu, tad jau drīzā nākotnē mūs apsteigs Ķīna. Tā tik tiešām varētu gadīties, ja Kongresā pārsvaru iegūtu kreisie marksisti-antikapitālisti, kuru zemapziņu urda pašiznīcinoša vēlme vājināt ASV kā visu nelaimju cēloni, un sāktu taupīšanu uz aizsardzības rēķina. Pagaidām tas vēl nenotiek, un ASV tērē aizsardzībai vairāk nekā visa pārējā pasaule kopā.
“Global firepower”, lai arī atzīst ASV par pasaules militāri spēcīgāko valsti, norāda, ka ASV jūras kara flote esot tikai ceturtā pēc spēka šī avota sastādītajā rangu sarakstā. Tas tā patiešām ir, ja par galveno kritēriju uzskata kara flotes vienību skaitu. Pēc šī kritērija ASV atpaliek gan no Ķīnas, gan Krievijas, gan Ziemeļkorejas. Taču vērtējums būtiski mainās, ja skatāmies nevis pēc kuģu (pārsvarā krasta patruļkuģu) skaita, bet to triecienspēka. ASV pasaules okeānā nepārtrauktā kaujas gatavībā atrodas sešas pilnība nokomplektētas operatīvās flotes, kuru triecienspēku nodrošina 11 lidmašīnu bāzes kuģi, 10 helikopteru bāzes kuģi, 22 kreiseri, 70 mīnu kuģi (destroyers), tai skaitā šā gada 7. jūlijā bruņojumā uzņemtais ceturtās paaudzes raķešu mīnu kuģis “Jack H. Lucas”.
Ko šiem ASV jūras kara spēkiem var likt pretī Ķīna vai Krievija? Dūmojošais lidmašīnu kreiseris “Admiral Kuzņecov”, kurš tagad guļ dokā Murmanskā un nevar zināt, kad atgriezīsies ierindā (plānots 2023. gadā), ir uzskatāmākais piemērs reālajam Krievijas kara flotes spēkam. Krievijai šis kreiseris ir flotes flagmanis. Nekā jaudīgāka nav. Neviens pilnvērtīgs lidmašīnu bāzes kuģis, kurš spētu līdzināties ASV “Nimitz” klases lidmašīnu bāzes kuģiem (nerunājot par jaunāko lidmašīnu bāzes kuģu klasi “Gerald R. Ford”), tā arī netika uzbūvēts nedz PSRS laikos, nedz arī tagad.
Ķīnas kara flotes rīcībā ir viens “Admiral Kuzņecov” klases lidmašīnu bāzes kuģis (bijušais “Varjag”), un viens pašu būvētais lidmašīnu bāzes kuģis - “Shandong” (“Šaņdun”) , kuru militāros apskatos pielīdzina ASV pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados uzbūvētajam “Kitty Hawk”, kurš 2009. gadā tika noņemts no ASV bruņojuma. “Shandong” gandrīz pēc visiem parametriem būtiski atpaliek no ASV jaunākā modeļa “Gerald R. Ford”. Ķīniešu modelim ir četru dīzeļmotoru dzinējs, kamēr ASV analogam - divu kodolreaktoru dzinējs. Tilpums attiecīgi - 52 000 tonnu (kubikmetri ūdens) pret 97 000 tonnām. Aviogrupa - 40 lidaparāti pret 90 lidmašīnām un helikopteriem, tai skaitā piektās paaudzes iznīcinātājiem F-35. Šobrīd ASV tiek būvēti vēl divi šīs klases lidmašīnu bāzes kuģi - “John F. Kennedy” un “Enterprise”, kuri nonāks ASV kara flotes rīcībā 2023. un 2027. gadā. Tiesa, arī Ķīna būvē divus jaunus lidmašīnu bāzes kuģus, par ko arī satraucas Pentagona eksperti.
Ja pēc kopējā kara flotes kuģu skaita ASV līderību var apšaubīt, tad gaisa karaspēka jomā ASV pārsvars netiek apstrīdēts nevienā salīdzinošā apskatā. Gan pēc skaita, gan pēc tehnoloģiskajiem parametriem. Absolūti pēc visu veidu aviācijas (iznīcinātāji, bumbvedēji, transportlidmašīnas, helikopteri utt.) vienību skaita ASV ir pirmajā vietā. Kopējais kara lidaparātu skaits pārsniedz 13 000, kamēr Krievijai nedaudz virs 4000, bet Ķīnai 3200 lidmašīnu un helikopteru.
Ja atgriežamies pie “pasaules policista” funkcijām, tad šobrīd var vērot ASV mērķtiecīgu atkāpšanos no šo funkciju pildīšanas. Turklāt tas notiek ne tāpēc, ka ASV militārā varenība kļūtu vājāka, bet gan tāpēc, ka ASV sabiedrībā arvien vairāk nostiprinās izolacionisma noskaņojums. Tas ļauj tādām valstīm kā Krievija (kas kara vajadzībām tērē 10 reizes mazāk nekā ASV) spēlēt būtisku militāru lomu Sīrijā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā un citur, ieskaitot Eiropu.
Kas attiecas uz Ķīnu, tad tā pagaidām “pieticīgi” audzē spēkus un iezīmē savu interešu sfēru Dienvidaustrumāzijas reģionā. Pagaidām Ķīna nepretendē uz “globālā policista” statusu. Cik ilgi turpināsies šis “pagaidām”, neviens nevar paredzēt. Katrā ziņā pacifisms un nevēlēšanās karot Rietumos var dot Austrumiem iespēju sasniegt savus mērķus, pat atpaliekot militārajā varenībā. Vienkārši uz mazākas cilvēku dzīvības cenas rēķina.
