Latviešiem ir sakāmvārds – muļķis pat baznīcā dabū pērienu. Tieši šī doma pirmā nāca prātā ceturtdienas rītā, ieraugot tviterī Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana publicēto tīksmiņu, kurā viņš redzams veikala “Lidl” atklāšanā.
Pie bildes, kurā viņš redzams kopā ar savu draugu, pašreizējo labklājības ministru Gati Eglīti, visai dīvains ieraksts - “jau strādājam”. Lieki teikt, ka abi savā jaunajā “darbā” ieradušies, ignorējot pašu pieņemtos noteikumus, kuri paredz publiskos pasākumos iekštelpās nesāt sejas aizsegus. Par šo pārkāpumu publicists Lato Lapsa jau uzrakstījis policijai iesniegumu ar aicinājumu - stingri sodīt nekauņas.
Patiesības labad jāsaka, ka Feldmans vēlāk turpat tviterī skaidro, ka pasākums bijis “zaļajā režīmā”, kur sejas aizsegi neesot jāvalkā. Pat ja tā, tad valsts amatpersonām, kuras strikti iestājas par “epidemioloģisko drošību”, šādu fotogrāfiju publicēšana, kurā paši atrodas strīdīgā situācijā bez piesargāšanās līdzekļiem, ir mazākais nepiedienīga, jo ne katrs izlasīs vēlāko skaidrojumu. Taču daudz aktīvāku sabiedrības sacensību asprātībā izpelnījās Feldmana divdomīgā piebilde pie sava tīksmiņa - “jau strādājam”.
Pirms pārejam pie šī raksta jautrākās un vieglākās daļas, vēl daži momenti. Jau pirms vakardienas 15 jaunu “Lidl” lielveikalu atklāšanas klīda runas, ka otrdien valdībā netika pieņemti mediķu pieprasītie sociālie ierobežojumi tikai tāpēc, lai nenorautu koalīcijai tuvo PR kantoru jau iepriekš plaši izreklamēto “Lidl” lielveikalu tīkla ienākšanu Latvijā. Ar šo neapdomīgo agrā rīta tvītu - jau strādājam - Feldmans zemapziņas līmenī atklāj, ka faktiski atrodas darbā. Tikai nevis tajā darbā, par kuru viņam maksā valsts, bet gan kaut ko atstrādā “Lidlam”. Ko tieši par šo savu “darbu” ir saņēmis Feldmans, var tikai minēt, bet tikai šādi šis citādi grūti izskaidrojamais ieraksts - jau strādājam - iegūst zināmu loģiku.
Vairums tviterlietotāju gan sliecās vienkārši pavilkt uz zoba abus muļķīgā tvīta varoņus.
Arturs Zvejsalnieks: “Jauna piemērota darba vieta, priecē, cerams, ka 2022. gada ziemā lielākā daļa Saeimas tur strādās.”
Frederiks Ozols: “Agrāk operas un teātru pirmizrādēs notika sabiedriskā atrādīšanās. Vai tiešām tagad tas notiek, apmeklējot veikalu? Vai arī pārprotu attēlu?”
Jan Janson: “Deputāts bez galvas ir interesantāka parādība. Diemžēl Latvijā novērojama pārāk bieži. Vēlēsim viņiem veiksmi jaunajā darbā! Ja ne rīt, tad pēc gada noteikti! ”
Evija Unāma: “Pēc bildes apraksta spriežot - LIDL jaunie darbinieki... Apmeklē veikalu bez maskas? Labs piemērs sabiedrībai...”
Čirkains&Dusmīgs: “Viņi drīkst. Virscilvēki!”
Jolanta Rubene: “Jā, virscilvēki jeb 2 narcises. Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts govij.”
No situācijas novērtējuma aspekta trāpīgs ir Dainis Budrevics, piesaucot citu neseno skandālu, kurā mūziķe Alise Haijama bija nofilmējusi, kā pazīstamais TV žurnālists un Ērgļu novada politiķis Māris Olte iešņauc kādu baltu pulverīti: “Feldmans ir Alise Hajima, un Eglītis ir Māris Olte.”
Tomēr manā vērtējumā asprātīgākā tviterieraksta balvu ir pelnījis šis ieraksts, no kura arī pārņemts virsraksts.
Grūtupa rēgs: “Plānā galdiņa urbēji saskrējuši uz banānu izpārdošanu. Par Latvijas ražotājiem un zemniekiem būtu domājuši, nevis lobējuši ārzemju lielveikalu tīklus. Brāļi Banāni.”
Jurģis Liepnieks: “Brāļi Banāni - perfekts apzīmējums viņiem.”
Jāatzīst, ka brāļiem Banāniem tviterī bija arī pa kādam advokātam. Aizstāvības metodes gan JKP pārstāvjiem īpaši raksturīgas. Proti, polemizējot ar kādu, sasaistīt viņu ar vēl kādām citām trešajām personām.
Normunds Medens, atbildot uz J. Liepnieka ierakstu: “Vai Andris Šķēle nepriecātos par stabilu vācu uzņēmumu Latvijā? Kura ienākšana veicinās pieejamākus pārtikas produktus cilvēkiem, kuriem varbūt nav vairāk par 500 eur mēnesī.”
Jurģis Liepnieks: “Šķēle jau nu toč neietu uz kaut kāda ārzemju veikala atvēršanu. Īpaši jau vēl laikā, kad valstī uzkārusies veselības aprūpe, gāzes cena astoņkāršojusies un valdībā paralizēta lēmumu pieņemšana. Neviens saprātīgs politiķis nevienā valstī tāda situācijā nevazātos pa veikalu atvēršanām.”
Jānis Bērziņš: “Amatpersonas pagodina zemas pievienotās vērtības biznesa atklāšanu, kura akcionāri ir ārvalstnieki un kurā tirgo pamatā importa preces, turklāt importa preču īpatsvars ir būtiski lielāks nekā pie konkurentiem. Radītās darba vietas = citur samazināts darba vietu skaits.”
Jāatzīmē, ka daudzi no tiesas cer, ka ar “Lidl” lielveikalu tīkla ienākšanu Latvijā varētu būt vērojams būtisks cenu samazinājums. Es šādam optimismam nepievienojos un šajā jautājumā esmu izteikts skeptiķis. Mani argumenti ir šādi:
Latvijā veikalu tīkla blīvums jau ir pietiekami augsts, bet pircēju skaits mazs un rūkošs. Jauns spēlētājs radīs lielāku spiedienu nevis uz cenām, bet apgrozījuma samazinājumu un līdz ar to vēl mazāku peļņu. Rezultātā kaut cik saprātīgu peļņas normu būs grūti nodrošināt ar apjomu. To varēs nodrošināt tikai ar cenu, cerot, ka pircējs neskraidīs pa dažādiem veikaliem, meklējot, kur var par desmit centiem lētāk nopirkt nosacīto biezpienu. Izteikta darbaspēka deficīta apstākļos jaunās darba vietas varbūt cels veikala darbinieku atalgojuma līmeni, bet tas tikai palielinās tirdzniecības izmaksas un neļaus būtiski mazināt pārdodamo preču cenas. Pat ja īstermiņā kaut kādi cenu kari arī notiks, tad drīz vien cenas atgriezīsies ierastajā, “normālajā” ekonomiskajā līmenī.
Taču pat tad, ja “Lidl” ienākšana Latvijā situācijā, kad tirdzniecība pamazām pārvietojas uz interneta vidi, atstātu labvēlīgu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un iedzīvotāju labklājību, Feldmana ceturtdienas rīta tvīts ir kliedzošs politiskās muļķības paraugs, ko droši var likt politoloģijas mācību grāmatās zem rubrikas - tā darīt nedrīkst. Tā rīkojas vienīgi “banāni”.
