Bens Latkovskis / Autori

Vakar Saeimā notika ikgadējās ārpolitikas debates, taču raksts nebūs par tām, jo, lai arī tās notiek ik gadu, to saturs mainās tikpat daudz, cik lielveikalu mūzikas repertuārs pirms Ziemsvētkiem. Patiesībā tas, ka šajās ārpolitikas debatēs tiek atskaņota tā pati plate, kas pirms gada, diviem un desmit, ir pat labi, jo būtu visai komiski, ja mēs sevi pieteiktu kā nopietnu un ietekmīgu spēlētāju uz globālās politikas skatuves.

Piektdienas rītā TV3 raidījumā 900 sekundes tieslietu ministrs Jānis Bordāns iemeta kārtējo smilšu devu valdošās koalīcijas sadarbības zobratos, pavēstot pasaulei, ar kādām jaunām atklāsmēm apskaidrojies viņa prāts nakts melnumā. Izrādās, viņa kolēģis valdībā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens mēģina «destabilizēt darbu valdībā savu saimnieku interesēs».

2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas IKP pieauga par 2,5% (4. ceturksnī gaidāms vēl niecīgāks pieaugums). Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ekonomika auga par 4,1%.

Rīgas domē (RD) jau atkal kārtējās jukas. RD Saskaņas un bloka Rīgai deputāti uzstāj uz pašvaldības vadītāja Oļega Burova (GKR) nomaiņu, savukārt opozīcija rosina no amata atstādināt arī abus vicemērus, lai Burova noņemšanas gadījumā nebūtu automātiska viņa aizstājēja. Kas viņiem atkal lēcies, ko viņi nevar sadalīt?

Decembrī interneta izdevums Re:Baltica publicēja materiālu, kurā norādīts uz dažu NA politiķu saistību ar Ukrainas bruņoto spēku bataljonu Azov. Atsevišķi avoti Rietumos, bet Krievijā jo īpaši, šī bataljona kaujiniekus apvaino nacistiskā pasaules redzējumā. Re:Baltica atkārto šīs insinuācijas, atstāstot atsevišķu personu fantāzijas par iedomātas valsts – Intermarum – izveidošanu.

Šā gada 12. decembrī interneta izdevumā Re:Baltica tika publicēts materiāls trijās valodās – Kā NA biedri draudzējas ar Ukrainas galēji labējiem.

Visticamāk, jau nākamā gada 16. janvārī Saeima pieņems likumu par Rīgas domes (RD) atlaišanu. RD atlaišanas iniciatoru līdzšinējā rīcība liecina par viņu nesatricināmo pārliecību savai uzvarai.

Jāatzīst, ka ZZS iepriekšējās Saeimas vēlēšanās cieta smagu sakāvi. Par šīs sakāves iemesliem domas dalās, bet, manuprāt, viens no vājo rezultātu iemesliem bija ļoti izplūdusī ideoloģiskā platforma, kas izpaudās kā izteikta identitātes krīze. Vēlētājam netika dota skaidra atbilde uz vēlēšanu kampaņas pamatjautājumu – kāpēc tieši par jums man būtu jāatdod sava balss?

Pēdējās dienās Bordānam nākas cīnīties ar zināmu kognitīvo disonansi. Gandrīz vai dvēseles mokām. No vienas puses, viņš vai pušu sprāgst no lepnuma, par kuru gribētu izkliegt visai pasaulei – lūk, ko Es (!!!) izdarīju! To, ko savulaik nespēja ne Šķēle (jaunākā paaudze pat nenojauš, ka tieši šis personāžs bija pirmais ietekmīgais Lemberga politiskais pretinieks), ne Šlesers, ne Repše, ne Zatlers un Sprūdžs, to izdarīju es – Bordāns. Taču, no otras puses, viņš to nedrīkst teikt.

Iesākumā neliela ilustrācija par kaut ko it kā pilnībā nesaistītu ar mūsu pusē notiekošo.

Šī nedēļa sākusies ar vietējā mēroga polittrīci. Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Paziņojums par to tika publicēts ASV Finanšu ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā 9. decembra rītā pēc Vašingtonas laika, pēcpusdienā pēc Latvijas laika.

Pārfrāzējot klasiķi: Rīgas domes (RD) atlaišanas procedūra, par kuru tik ilgi runāja opozīcija, ir sākusies. Ko tas nozīmē, ņemot vērā, ka šī soļa sekas var izrādīties gluži negaidītas?

Labs tas, kas labi beidzas, gribētos teikt, atskatoties uz Londonas priekšpilsētā Votfordā aizvadīto NATO 70 gadu jubilejas tikšanos. Par spīti bažām, ka samita laikā varētu saasināties dažādas iekšējās domstarpības, beigu beigās viss, vismaz ārēji, pagāja daudzmaz gludi. Taču problēmu sakne nekur nepazuda.

Eiropas Parlaments 28. novembrī ar 429 balsīm par, 225 pret un 19 atturoties pieņēma rezolūciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu klimata jomā. Rezolūcijas skaidrojošajos dokumentos tiek draudēts – ja nekas netikšot darīts, tad «līdz 2100. gadam Zemes temperatūra paaugstināsies par trim grādiem pēc Celsija», un «tas izraisītu masveida izmiršanu, lielas mūsu planētas teritorijas kļūtu dzīvošanai nepiemērotas».

Kā noteikt, vai kādam, teiksim, Valsts prezidentam, premjeram, ministram, uzņēmuma vadītājam vai vienkārši bērnudārza audzinātājai, ir vai nav autoritāte? Pavisam vienkārši. Jāpavēro, kā šā cilvēka teikto uztver apkārtējie.

Piektdien dienas pirmajā pusē šķita, ka politiskās krīzes iedīgļi, kuri parādījās līdz ar tiesiski pretrunīgā 2020. gada valsts budžeta pieņemšanu, ir sekmīgi izravēti. Par veselības nozari atbildīgā Attīstībai/Par! (AP) nāca klajā ar priekšlikumu, kā atrisināt pretrunu starp pērn 13. decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansējuma likumā un šā gada 14. novembrī pieņemto likumu par valsts budžetu 2020. gadam. Uz pretrunu šajos likumos jau trešdien, 20. novembrī, LTV Rīta panorāmā norādīja Valsts prezidents Egils Levits un lika saprast, ka tā būs jānovērš jebkurā gadījumā.

TV3 ziņu dienesta žurnālists Jānis Eglītis valsts svētku priekšvakarā sociālajā vietnē Twitter ierakstīja: «Ēdu vakariņas. Šajā laikā (aptuveni stunda) par referendumu Saeimas atlaišanai parakstījās 408 cilvēki! Es ieteiktu Kariņam apsvērt, vai tomēr tos 60 miljonus nevar atrast, pie viena grozot Veselības finansēšanas likumu. Pretējā gadījumā var sanākt maksāt daudz augstāku cenu.»

Šobrīd dažas partijas ir aktivizējušas himeru, ka pilsoņiem jādod tiesības vēlēt savu politisko pārstāvniecību no

Šodien Saeimā tiek skatīts Valsts budžets galīgajā lasījumā. Visticamāk, budžets tiks pieņemts bez īpašiem grozījumiem. Tas ir, ne tikai pārkāpjot likumu (par veselības aprūpes finansējumu), bet arī tā aizsegā (kā pavadošais likumprojekts) pieņemot nekaunīgos grozījumus likumā par partiju finansējumu. Proti, deputāti nobalsos par valsts finansējuma septiņkāršošanu paši sev.

Gadās, ka cilvēks izdara kādu pavisam neievērojamu darbību, kurai tajā brīdī pat nepievērš uzmanību, taču vēlāk izrādās, ka šīs darbības dēļ visa dzīve sagriežas ar kājām gaisā.

Paredzēts, ka nākamnedēļ, 13. datumā, Saeima pieņems nākamā gada valsts budžetu. Šobrīd ar augstu ticamību var prognozēt, ka ikgadējais valsts galvenais likums tiks pieņemts juridiski apšaubāms, ar nopietniem likuma pārkāpumiem. Proti, likums par valsts budžetu būs pretrunā likumam par veselības aprūpes finansējumu.

Tāpat kā vecāki audzina savus bērnus ne jau ar pamācošām runām, bet gan ar savu personīgo paraugu, tā arī politiskā šķira jeb tā dēvētais isteblišments ar savu uzvedību rāda, kā sabiedrībai jāizturas pret to valsts varu, ko šī politiskā šķira iemieso.