Kāpēc lai kāds ticētu tiem, kuri gadiem ilgi melo, melo un vēlreiz melo?

© F64

Šis laiks, kad, premjera Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, ir pļaujas laiks dažādiem “pētīšanas” kantoriem, kas par valsts (tas ir, mūsu visu) naudu “pēta” visu, ko vien var “pētīt”. Jau janvārī tika prezentēts “pētījums” par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 slimību un ar to saistītām parādībām, tai skaitā “konspirāciju teorijām”.

Gan vārds “pētījumi”, gan “konspirācijas teorijas” šajā gadījumā obligāti jāliek pēdiņās, jo situācija ar un ap kovidu mainās tik strauji, ka visu šo socioloģisko “pētījumu” vienīgā vērtība un jēga ir, cik projekta veicēji ir pamanījušies par savu “darbu” dabūt naudu.

Kas attiecas uz “konspirācijas teorijām”, šeit vēl grūtāk pateikt, kas patiesībā ir konspirācijas teorija, bet kas pamatstraumes viedokļu līderu muļķība vai apzināta melošana. Pietiek minēt stāstu par vīrusa SARS-CoV-2 izcelsmi, lai nonāktu strupceļā - kura versija tad ir “konspirācijas teorija”? Vai tā nezinātniskā, aiz matiem pievilktos faktos balstītā “sikspārņa teorija”, kuru veselu gadu Pasaules veselības organizācija kopā ar pamatplūsmas medijiem centās iesmērēt pasaulei, vai tomēr gluži loģiskā un visu izskaidrojošā “laboratorijas noplūdes teorija”, kuru arī mūsu “pareizības” (lasi: melu) trubadūri rečekisti ilgu laiku centās uzdot par konspirāciju?

Nav šaubu, ka gan jau arī šobrīd ir pasūtīts un tiek veikts “pētījums” par to, kāpēc tik liela sabiedrības daļa ir skeptiska pret vakcināciju. Tāpat nav šaubu, ka šim “pētījumam” ir atvēlēts pieklājīgs budžets no naudas, kuras “nekad nav bijis tik daudz”. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šī skepse nav tikai Latvijai raksturīga. Vairāk vai mazāk tā izplatīta visā pasaulē. Un arī citur cilvēki lauza galvu par šīs skepses iemesliem. Atšķirībā no mūsu “pētniekiem” vairums to dara par baltu velti.

Manuprāt, ļoti interesantu šīs cilvēku neuzticēšanās iemeslu izklāstu savā tviterlentē publicējis krievu izcelsmes britu komiķis un pēdējos gados arī pazīstams publicists Konstantins Kisins. Lūk, šī tā saucamā tviterdiega nedaudz saīsināts tulkojums.

Tiem, kam slinkums vai nav laika lasīt visu garo izklāstu, varu pateikt priekšā galveno tā atziņu. Tā ir pagalam vienkāršā. Skepses pamatā ir fakts, ka pamatplūsmas mediji jau gadiem ilgi nekaunīgi melo, melo un vēlreiz melo. Turklāt nav runas par kaut kādu melošanu detaļās vai par atsevišķiem piemelotiem sīkumiem, bet gan par melošanu pašos pamatos, par melošanu savā dziļākajā būtībā. Par melīgu pasaules kopainas attēlošanu.

---

Konstantins Kisins: «Jūs cenšaties saprast, kāpēc daži cilvēki vilcinās ar vakcinēšanos? Mēģināšu paskaidrot.

Iedomājieties, ka esat gluži normāls cilvēks. Ir 2016. gads. Jūs ticat lielākajai daļai no tā, ko raksta un rāda medijos. Jūs uzskatāt, ka aptaujas pārsvarā atspoguļo sabiedrības viedokli. Jūs uzskatāt, ka ārsti un zinātnieki ir uzticami un neatkarīgi. Jūs esat nopietns, saprātīgs cilvēks, kurš ievēro noteikumus un uzticas autoritātēm.

Iedomājieties savu šoku pēc Brexit. Jūs bijāt pārliecināts, ka tas nav iespējams, jo šo ideju bīdīja margināla rasistu vadīta kustība. Aptaujas prognozēja, ka tas nenotiks, taču tās izrādījās aplamas. Eksperti un plašsaziņas līdzekļu speciālisti dienu no dienas stāstīja, ka tas nenotiks, bet arī viņi kļūdījās. “Nu, labi,” jūs teicāt. “Tā gadās.”

Drīz pēc tam savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās pieteica Donalds Tramps. Jūsu iecienītākie mediji vienbalsīgi teica, ka viņš zaudēs. Eksperti stāstīja, ka Hilarijas izredzes uzvarēt pārsniedz 99%.

Nākamajā rīta pēc vēlēšanām jūs pamodāties un atklājāt, ka aptauju organizētāji, eksperti un politiķi, kuriem jūs joprojām uzticējāties, atkal kļūdījušies. Rasistiskais briesmonis, par kuru teica, ka viņš pat tuvumā netiks Baltajam namam, tagad ir brīvās pasaules līderis.

“Kā tas gadījās?” jūs sev jautājāt. “Kā visi tie, no kuriem smēlos informāciju, varēja tā kļūdīties?” “Tie bija krievi,” viņi jums atbildēja. “Krievi noorganizēja Brexit, viņi arī ievēlēja Trampu.”

Nākamos trīs ar pusi gadus jūs vērojāt, kā plašsaziņas līdzekļi un politiskā šķira kopīgi dzen “Krievijas slepenās vienošanās” stāstu. Viņi stāstīja, kā, kad un kur. Dosjē, slepenie ziņotāji, urinējošās prostitūtas [Trampa Maskavas viesnīcas numurā, saskaņā ar falšo Stīla ziņojumu].

Izmisis jūs meklējāt pamatu, lai lietas atgūtu jēgu. Jūs gaidījāt Millera ziņojumu, kas sakārtos jūsu pasauli. Jūs cerējāt, ka pierādījumi par ārvalstu iejaukšanos 2016. gada Brexit un prezidenta vēlēšanas glābs jūsu satraukto prātu.

Iedomājieties savu šoku, kad uzzinājāt, ka Brexit un Trampa ievēlēšanā nebija būtiskas ārvalstu ietekmes. Pamazām jūs atklājāt, ka notikumi, par kuriem plašsaziņas līdzekļi un politiskā šķira jums stāstīja, ka tie nenotiks un nemaz nevar notikt, ne tikai notika, bet notika pat bez kādas ļaundaru iejaukšanās. Vienkārši miljoniem jūsu līdzpilsoņu balsoja par viņiem. Atkal jūs jautājāt: “Kā tas varēja notikt?”, un atkal medijiem bija atbilde: Rasisms. “Jūsu valsts ir rasistiska,” viņi jums teica.

Ja esat baltais, tas jums šķiet dīvaini. Izņemot kādu retu idiotu, jūs nekad dzīvē neesat saticis reālu rasistu. Ja esat etniskās minoritātes imigrants, piemēram, kā es, tas šķiet vēl dīvaināk. Kāpēc gan cilvēki vienā no viesmīlīgākajām, iecietīgākajām valstīm pasaulē vēlas sev iestāstīt, ka viņu valsts ir rasistiska, ja tas tā acīmredzami nav?

Pierādījumi [rasismam un neiecietībai] ir jūsu televizorā. Atceraties šausmu sajūtas, kad skatījāties melnādainā aktiera, geja Džusija Smolleta raudulīgos stāstus TV par to, kā viņam uzbrukuši MAGA [Make America Great Again] cepures nēsājoši ļaundari. Kā viņu rasistiski aizskāruši un uzlikuši cilpu kaklā.

Atceraties savu sašutumu, kad redzējāt ziņās reportāžu par bērnu pūli no reliģiskās skolas ar MAGA cepurēm galvās, kuri izaicinoši nostājās pretī Amerikas indiāņu sirmgalvim. Reza Aslans CNN pavēstīja, ka tam puisim ir seja, pa kuru gribas kraut, un, lai arī jums riebjas vardarbība, bija grūti viņam nepiekrist.

Atceraties, kā jūs vairākas dienas skatījāties šo notikumu atspoguļojumu. Viens eksperts pēc otra. Viens viedoklis pēc otra. Visi dalās savā sašutumā un arvien vairāk uzbudinās. Ar katru dzirdēto vārdu jūsu pārliecība, ka jūsu valsts ir laba valsts, kļūst apšaubāmāka.

Taču drīz vien atklājās, ka Džusija Smolleta stāsts ir no pirksta izzīsta kārtējā uzmanības piesaistīšanas pīle. Izrādās, ka tieši indiāņu sirmgalvis bija tas, kurš izaicinoši stājās pretī bērniem, nevis otrādi. [Kā lai šeit neatceras mūsu Tukuma “naida dedzināšanu”?]

“Ja šī ir tik rasistiska valsts,” jūs sev jautājāt, “tad kāpēc viņiem mūžīgi jāizdomā šie rasisma stāsti?”

To pārdomājot, jūs atceraties, ka jau daudzus gadus no jums tiek prasīts, lai jūs ticētu arī citiem izdomājumiem. Jums jātic, ka tas, vai esat vīrietis vai sieviete, nemaz nav tik pašsaprotami, kā jūs vēl nesen domājāt. Tas, ko skolā esat mācījies par bioloģiju, izrādās ir aplams. Jūs vairs nezināt, cik liels dzimumu skaits vispār pastāv, un kļūst pat bīstami mēģināt to noskaidrot.

Tad jūs lasāt Amerikas Psiholoģijas asociācijas ekspertu pētījumu, kurā teikts, ka tradicionālā vīrišķība ir “patoloģiska un kaitīga”.

Jūs joprojām gribētu ticēt plašsaziņas līdzekļiem un ekspertiem, taču tad jums arī jāatzīst, ka jūsu valsts ir rasistiska, vīrieši ir slikti, bet dzimums ir sociāla konstrukcija, lai ko tas arī nozīmētu.

Tieši šajā brīdī pasaules otrā malā parādās pandēmija. Sākumā jūs neesat noraizējies, bet, kad parādās ainas no Itālijas un citām valstīm, kļūst skaidrs, ka briest kaut kas nopietns. Jūs nervozi vērojat, kā politiķi kopā ar ekspertiem uzstājas vienā preses konferencē pēc otras, skaidrojot situāciju. Rasists Donalds Tramps pārtrauc satiksmi ar Ķīnu. Atbildot uz to, Florences mērs iesaka pilsoņiem cīnīties pret rasismu “apskaujot ķīnieti”. Cienījamā demokrātu pārstāve Nensija Pelosi ierodas Sanfrancisko ķīniešu kvartālā, lai paziņotu: “Koronavīrusa problēmas nav iemesls, lai tūristi un vietējie iedzīvotāji izvairītos no šo rajonu apmeklēšanas.”

“Paldies Dievam, ir daži saprātīgi cilvēki, kuri nav rasisti un nereaģē pārmērīgi,” jūs sev sakāt. Jūs meklējat, kur dabūt masku, jo esat redzējuši, kā tās nēsā cilvēki no Āzijas valstīm. Bet Apvienotās Karalistes veselības ministrs paziņo, ka masku valkāt neesot jēgas.

Visā pasaulē tiek ieviestas mājsēdes, un jūs rūpīgi ievērojat visus noteikumus. Jūs paliekat mājās, izejat ārā, cik vien reti iespējams, un dzīvojat no uzkrājumiem vai valsts dotācijām. Jūs lepojaties, ka darāt visu, kā vajag. Pateicoties jums un miljoniem jūsu līdzpilsoņu, pirmais pandēmijas vilnis nepārslogo veselības aprūpes sistēmu. Lai arī tūkstošiem diemžēl mirst, jūs esat palīdzējis nosargāt Veselības aprūpes sistēmu.

Iedomājieties savu apjukumu, kad tie paši cilvēki, kuri trīs mēnešus teica, ka maskas nelīdz un jums nav nepieciešamības tās valkāt, pēkšņi ievieš masku obligātu valkāšanu. Mēs “sekojam zinātnei”, viņi jums saka. Piesardzīgi dodoties uz lielveikalu, jūs pamanāt, ka masku dēļ cilvēki daudz paviršāk ievēro sociālo distanci. Jūs atceraties, ka kaut kur lasījāt, ka velosipēdu ķiveres darbojas līdzīgi: tās dod valkātājam lielāku pārliecību, kā rezultātā ir vairāk negadījumu un ievainojumu, nevis mazāk. “Dumji cilvēki,” jūs sakāt sev. “Ja vien viņi ievērotu valdības ieteikumus, tad...”

Ieslēdzot televizoru, jūs uzzināt, ka vietējā lielveikala pircēji nav vienīgie, kas ignorē noteikumus. Neils Fergusons, cilvēks, kura prognozes tika izmantotas mājsēdes pamatošanai, pats kopā ar savu precēto mīļāko pārkāpj noteikumus. Mājsēde turpinās.

Tikmēr Mineapolē apcietināšanas laikā tiek nogalināts vīrietis. Vīrietis ir melnais. Policists ir baltais. Aizturēšana tiek uzņemta video, un tas strauji izplatās visā pasaulē.

Atceraties šausmīgo skatu, kad policists ar celi spiež uz otra cilvēka kakla, līdz viņš bez elpas pamirst un vēlāk nomirst. “Tas ir pretīgi,” jūs sev sakāt. “Es ceru, ka viņš tiks bargi sodīts.” Vienas nakts laikā visā pasaulē sākas milzīga rasu taisnīguma kampaņa. Neviens nepaskaidro, kāds rasismam sakars ar šo incidentu, bet viņiem tas arī nav vajadzīgs.

Kā jūs zināt, Rietumi ir rasistiski, tāpēc, ja baltais cilvēks nodara kaut ko sliktu melnādainam cilvēkam, tam var būt tikai viens izskaidrojums. Rasisms. Identisks atgadījums ar balto vīrieti - Toniju Timpu, nav pat pieminēšanas vērts.

Par spīti stingrajiem mājsēdes noteikumiem, protestētāji iziet ielās. Desmitiem tūkstošu cilvēku pulcējas lielākajās pilsētās. Tikai daži valkā maskas. Nekādas sociālās distancēšanās. Protestētāji izlaupa veikalus, uzbrūk iedzīvotājiem un dedzina. Atvaļinātais melnādainais policists Deivids Dorns ir viens no desmitiem haosā pa burzmu noslepkavoto. Medijos šos notikumus raksturo kā “galvenokārt mierīgus protestus”, lai gan reportieri stāv degošu ēku fonā. Mediji un politiskā šķira pat ar pušplēstu vārdu nekritizē protestētājus, kuri pārkāpj visus mājsēdes elementus.

Jebkādas diskusijas par masku valkāšanu un mājsēdes efektivitāti, kā arī vīrusa izcelsmi tiek ierobežotas. Mēģinājumi apspriest mājsēdes negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un garīgo labklājību tiek apslāpēti. Tuvojoties Amerikas izšķirošajām vēlēšanām, prezidents Tramps sola milzu atbalstu vakcīnas izstrādei. Kamala Harisa, vēlākā viceprezidente, paziņo, ka atteiktos no vakcīnas, ja Tramps viņai to piedāvātu.

Vēlēšanu priekšvakarā Amerikā tiek publicēta iznīcinoša informācija par Hanteru Baidenu, prezidenta amata kandidāta Džo Baidena dēlu. Stāsts ir par korupciju, kurā, iespējams, iesaistīts viņa tēvs, kā arī narkotiku lietošanu, prostitūtu izmantošanu un daudz ko citu. “Twitter” un citas sociālās vietnes neļauj ar šiem ierakstiem dalīties. Mediji apgalvo, ka stāsts ir “Krievijas dezinformācija”.

Kad viņa tēvs uzvar vēlēšanās, kļūst skaidrs, ka stāsta galvenās epizodes, iespējams, atbilst patiesībai, un klēpjdators, no kura iegūta informācija, ir Hantera Baidena klēpjdators. Tikmēr izrādās, ka Covid pacientu un nāves gadījumu skaits ir bijis melīgs. Ikviens, kurš nomira pēc pozitīva Covid testa, tika uzskatīts par mirušu ar Covid, pat ja viņus nogalināja dzērājšoferis. Vēlāk šis skaitlis tiek pārskatīts vēlreiz. Arī cilvēku skaits, kuri Covid dēļ atrodas slimnīcā, izrādās melīgs. Tagad, kad rasists Donalds Tramps vairs nav prezidents, robežu slēgšana vairs netiek uzskatīta par ksenofobisku un tiek plaši atbalstīta medijos. Tagad ir atļauts apspriest arī rasistisko “sazvērestības teoriju”, ka vīruss nācis no laboratorijas un tas ir ticamākais vīrusa izcelsmes skaidrojums.

Tie paši cilvēki, kuri jums teica, ka Brexit nekad nenotiks; ka Tramps nekad neuzvarēs, bet tad, kad viņš uzvarēja, skaidroja, ka tas saistīts ar Krievijas slepeno vienošanos, bet vēl pēc tam rasisma dēļ; ka jums jāievēro mājsēde, kamēr viņi paši to nedarīja; ka maskām nav jēgas, bet pēc tam, ka tās obligātas; ka protesti mājsēdes laikā nav bīstami; ka veikalu izlaupīšana rasisma apkarošanas vārdā ir “galvenokārt miermīlīga”; ka Džusijs Smollets ir naida nozieguma upuris; ka vīrieši ir toksiski; ka ir bezgalīgs dzimumu skaits; ka Covid netika radīts laboratorijā, bet tagad tomēr varbūt tika radīts tieši laboratorijā; ka robežu slēgšana ir rasisms, bet pēc vēlēšanām tas jau ir svarīgākais pasākums; ka Hantera Baidena stāsts ir krievu dezinformācija, un tad pēkšņi izrādās, ka tā tomēr ir patiesība; ka viņi neizmantos Trampa vakcīnu, bet pēc tam, ka jums ar to jāpotējas… Šie paši cilvēki tagad jums saka, ka vakcīna ir droša, jums tā jālieto, un, ja to nedarīsiet, jūs būsiet otrās šķiras pilsonis. Vai tagad saprotat, kāpēc cilvēki vilcinās?»

---

P. S. Lūgums tiem, kuri komentāros gribētu rakstīt, ka arī es savos rakstos melojot, lūdzu, konkrēti norādiet, ko un kurā rakstā esmu kādreiz samelojis?

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.