Pirmdienas vakarā virtuālā pasaule pārdzīvoja lielāko tehnoloģisko avāriju kopš 2008. gada. Uz vairākām stundām nobruka “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram”. No “lielajiem” netraucētu veiktspēju saglabāja vienīgi “Twitter”. Paradoksālā kārtā, kas kārtējo reizi apliecina tirgus (un ne tikai tirgus) iracionālo raksturu, tieši “Twitter” akcijas biržā piedzīvoja vislielāko kritienu – 6,7%, kamēr “Facebook” (FB) tikai 5%.
Ņemot vērā to, ka kopš 2008. gada, kad FB darbības pārtraukums ilga gandrīz diennakti, digitālā pasaule ir ievērojami izpletusies un tolaik vēl reti sastopamie viedtālruņi tagad ir plaši pieejami pat attālākajā Āfrikas nostūrī, droši var teikt, ka 4. oktobra nosacītais “shut down” ir lielākā sociālo tīklu katastrofa cilvēces vēsturē. Protams, vārds “katastrofa” šeit būtu jāliek pēdiņās, jo nekādas katastrofas vārda tradicionālajā izpratnē nebija. Nekādu upuru, pat ne cietušo, ja neskaita atsevišķus smagus psiholoģiskus pārdzīvojumus, kuri gan jau kaut kur pasaulē būs bijuši un daži varbūt pat diezgan nopietni. Tomēr jebkurā gadījumā, ņemot vērā cilvēku skaitu, kuru notikušais skāra, tas jāvērtē kā ļoti vērienīgs un cilvēcei nozīmīgs tehnoloģisks incidents.
Šādām avārijām vienmēr ir arī pozitīvā komponente. Gan tehnoloģiskā, ļaujot noteikt sistēmas vājās vietas, gan, kas šajā gadījumā varbūt vēl svarīgāk, pārvērtēt šo tīklu sociālo un psiholoģisko ietekmi uz civilizāciju kopumā. Konkrētajā gadījumā kuriozitāti šai avārijai piešķīra tas, ka FB darbinieki, kuriem bija jānovērš bojājumi, paši ilgi netika savā birojā, jo elektroniskās caurlaides, kuras bija piesaistītas pašu tīklam, arī nedarbojās.
Šo rindiņu rakstīšanas brīdī vēl nav īsti skaidrs, kas bija šī “nobrukuma” cēlonis. FB to cenšas pasniegt kā parastu, iekšēju tehnisku problēmu. Taču atsevišķi momenti rada zināmas aizdomas vai vismaz pieļauj versiju, ka tīkla uzkāršanās notikusi ļaunprātīga hakeru uzbrukuma dēļ. Viens no šādiem momentiem ir tas, ka problēmas ar FB pieeju sākušās nevis vienlaikus visā pasaulē, bet gan izpletušās, sākot ar Maskavu un centrālo Krieviju. Tas, protams, vēl neko nenozīmē, bet šī fakta kombinācija ar to, ka nupat Krievijā arestēts un par valsts nodevību apsūdzēts kiberdrošības un virtuālās izmeklēšanas ģēnijs Iļja Sačkovs, rada zināmu pamatu konspirācijām. Šeit vietā paskaidrot, ka Sačkovs pazīstams kā dažādu ar Krievijas specdienestiem [pagaidām] nesaistītu Krievijas hakeru atmaskotājs un ne reizi vien visai neglaimojoši izteicies par Kremlim tuvo Krievijas kiberaizsardzības korifeju Jevgēņiju Kasperski. Respektīvi, konspirācija tāda, ka izcilais kiberizmeklētājs Sačkovs noņemts no trases, lai netraucētu Krievijas kiberspēku uzbrūkošajām vienībām. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka tie ir tikai pieņēmumi.
Jāatzīst, ka pasaule pēdējos divdesmit gados ir fundamentāli mainījusies. Pareizāk sakot, mainījusies ir cilvēku komunikācijas forma. Tā ir lielā mērā pārvietojusies no tiešas un izteikti personiskas saskarsmes uz virtuālu un sociāli izkliedētu. Kāda būs šo komunikācijas formu izmaiņu ietekme uz cilvēci kopumā, šobrīd ir pilnīgi neiespējami pateikt. Jebkuri minējumi par šo tēmu ir vistīrākā zīlēšana kafijas biezumos, un dažādu “psihologu”, “sociālantropologu” vai citu “-logu” (obligāti visi pēdiņās) spriedelējumi par “singularitāti” un virtuālo nākotni man atgādina pagājušā gadsimta futurologu vīzijas par dzīvi 2021. gadā. Šo prognožu sakritība ar šodienas realitāti ir tuva nullei. Līdz ar to nav pamata domāt, ka šodienas fantāzijas par dzīvi, teiksim, 2080. gadā varētu būt tālredzīgākas un tuvākas šīs nākotnes realitātei.
Taču diezgan interesanta aina atklājās, FB, “WhatsApp”, “Instagram” bezdarbības laikā lasot ierakstus citās vietnēs. Ļoti daudzi izteica gandarījumu, ka beidzot varot “atpūsties” no šo tīklu laiku atņemošās, ievelkošās purva būtības, un neslēpa cerības, ka “šatdauns” ievilksies. Protams, var jau teikt, ka tā cilvēki tikai runā (ne tuvu ne visi) un viņiem būtu pavisam cita reakcija, ja FB un citas sociālās vietnes patiešām pazustu uz ilgāku laiku, bet šī ļaunā prieka demonstrācija tomēr par kaut ko liecina.
Cilvēki diezgan skaidri apjauš, ka virtuālā komunikācija nepavisam nav tas, ko viņi tiešām vēlas. Cilvēki apjauš, ka “sēdēšana” FB ir dzīvošana nevis īstā, bet surogātpasaulē. Jā, nenoliedzami labi, ka tāda surogātpasaule pastāv, bet vēl labāk, ja tajā varētu uzturēties retāk un vairāk laika veltīt reālajai dzīvei. Atļaušos prognozēt (kafijas biezumos), ka zināma atturība no visiem šiem feisbukiem un instagramām varētu kādā brīdī nākt modē un liecināt par šāda indivīda augstu sociālo statusu.
