Bens Latkovskis / Autori

vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš ceļošanai ES dalībvalstīs būs deviņi mēneši. Katra valsts var noteikt šī sertifikāta derīguma termiņu iekšējā lietošanā, un mūsu valdoņi runā, ka tas varētu būt pieci vai seši mēneši. Citiem vārdiem, tiek pavērts ceļš uz regulāru vakcinēšanos ik pēc pusgada.

Pēc dažām nedēļām būs apritējis gads, kopš par veselības ministru kļuva Daniels Pavļuts. Šā gada 7. janvārī Saeimā notika balsojums par viņa apstiprināšanu šajā amatā, bet divas dienas vēlāk – 9. janvārī – viņš sniedza interviju TV3, kurā cita starpā teica: “Brīvprātīga vakcinācija ir fundamentāls vakcinācijas pamatprincips.” Un pēc īsas pauzes piebilda: “Es negribētu, ka kļūstam par totalitāru valsti.”

Putina Krievija kārtējo reizi pierādīja, ka prot pārsteigt. Lūk, ar kādiem vārdiem Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs lika galdā Krievijas un ASV drošības garantiju līguma projektu: “Viss jums uz šķīvīša [pasniegts]. Jums tikai atlicis to parakstīt. Vispār to var izdarīt dažu dienu laikā.” Tonis apmēram tāds kā Žukovam, pieņemot Keitela kapitulāciju 1945. gada 8. maijā Berlīnē.

Trešdienas pēcpusdienā Rīgas domes vestibilā notika kāds dīvains pasākums, kurš lepni tika nosaukts par preses konferenci. Dažu žurnālistu un domes darbinieku klātbūtnē frakcijas “Par!/Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs pavēstīja, ka viņam esot piedāvāts kukulis

Šī gada aprīlī pār Latviju pārvēlās naida vilnis. LGBT+ kopienas jumta organizācija “Mozaīka” sociālajos tīklos izplatīja kliedzošus ierakstus ar neskaitāmām izsaukuma zīmēm un vārdiem – Naids!!! Naids!!! Naids!!! Uz homofobiska naida pamata Tukumā sadedzināts cilvēks.

Kā vērtēt pazīstamā politiskā šovmeņa Alda Gobzema rīkoto “Rododendru” pie Rīgas pils? Jāsaka, kā ir. Neviennozīmīgi, jo, no vienas puses, tas, bez šaubām, bija vāji organizēts pasākums bez nopietna scenārija, mērķa un, var pat teikt, jēgas, taču, no otras puses, to grūti nosodīt, jo dažādi lojālisti Gobzemu izmanto ne mazāk, bet varbūt pat vairāk nekā valdības kritiķi.

“Pasaule ir pārstājusi mīlēt demokrātiju” un “esmu pārliecināts, ka uzskatu brīvība, līdzās citām pilsoniskajām brīvībām, ir progresa pamatā” – lūk, divas galvenās tēzes, kuras jāatzīmē, runājot par šī gada Nobela Miera prēmijas laureāta, Krievijas laikraksta “Novaja Gazeta” galvenā redaktora Dmitrija Muratova Nobela lekciju.

Piektdienas “Neatkarīgās” numurā jau rakstīju par Maika Džadža filmu “Idiokrātija” pēc leģendārā Ītana Koena scenārija. Tur attēlotā idiotu valdība izskatās burtiski norakstīta no mūsu Kariņa/Pavļuta reālā parauga. Spriediet paši.

Valsts valodas centrs beidzot latviskojis pasaulē populāros terminus – “woke” un “wokeism”, ar kuriem apzīmē visu jautājumu skatīšanu caur rasisma un nevienlīdzības (apspiesto/apspiedēju) prizmu.

Otrdienas pievakarē (pēc Maskavas laika) vai priekšpusdienā pēc Vašingtonas laika ASV un Krievijas līderi Džozefs Baidens un Vladimirs Putins pārrunāja Ukrainas jautājumu pa drošo videosakaru kanālu, kas tika ierīkots vēl laikos, kad Baraks Obama brauca uz Maskavu ar savu krieviski nepareizi pārtulkoto “Reset” pogu.

Jāsaka, kā ir. Lai arī policijas un lielas sabiedrības daļas reakcija uz tā dēvēto Gobzema “Rododendru šovu” liecina par būtiskām demokrātiskās uztveres deformācijām, par pašu šo šovu ir grūti runāt nopietni, jo viss notiekošais jau no sākta gala tiek taisīts par farsu.

Vakar Latvijas politiskie aktieri (nejaukt ar līdzīgi skanošu, bet jēdzieniski pilnīgi atšķirīgu vārdu – aktori) izspēlēja kārtējo “numuru”. Tukumā tika aizturēts un roku dzelžos saslēgts pazīstamais politiskais šovmenis Aldis Gobzems. Viņš arī politiskā grupējuma, lepni saukta par partiju, “Likums un kārtība” līderis.

Ceturtdien Vācijā svinīgā ceremonijā tika aizvadīta “pensijā” ilggadējā valdības un, droši var teikt, valsts vadītāja Angela Merkele. Liels posms Vācijas un arī visas Eiropas vēsturē noslēdzies. Taču dzīve rit savu gaitu un jau šonedēļ (8. decembrī paredzēta balsošana Bundestāgā) Vācijai būs jauna, tā dēvētā luksofora valdība ar sociāldemokrātu Olafu Šolcu priekšgalā.

Visu aizvadīto nedēļu redakcijā diskutējām, ka jāuzraksta komentārs par jauno “luksofora” koalīcijas valdību Vācijā, kas jau tuvākajās dienās nomainīs veco Merkeles melnsarkano valdību. Taču citas aktualitātes neļāva šo norunu pildīt. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, teikšu, ka arī šoreiz par jauno Vācijas koalīciju raksts nebūs. Kāpēc?

Pazīstamais un starptautiski augstu vērtētais pianists Vestards Šimkus paziņojis, ka uz laiku pārtrauc koncertdarbību Latvijā. Par savu lēmumu pianists otrdien, 30. novembrī, paziņojis “Facebook”: “Mīļie draugi un klausītāji! Esmu spiests pārtraukt savu profesionālo darbību. Uz cik ilgu laiku? Varbūt līdz 11. janvārim. Varbūt līdz siltākiem laikapstākļiem...”

Rīgā notiekošajai NATO valstu ārlietu ministru sanāksmei teorētiski vajadzētu dot potenciālajam pretiniekam – Krievijas autoritārajam prezidentam/monarham Vladimiram Putinam – skaidru signālu: pat nedomā līst NATO teritorijā, labi tev tas nebeigsies. Pat neceri uz kādu saminstināšanos un vilcināšanos no NATO puses. Atbilde būs asa, ātra, nepārprotama un tevi iznīcinoša./

Pēdējās nedēļās saistībā ar situācijas atspoguļošanu uz Baltkrievijas un Polijas robežas publiskajā telpā sācies kaut minimāls sabiedrisko mediju darbības izvērtējums.

No 6. decembra visiem klātienē strādājošajiem būs jāveic Covid-19 paštests vismaz divas reizes nedēļā. Šādu kārtību atbalstījusi valdība. Gan publiskajā, gan privātajā sektorā strādājošajiem testus iepirks valsts.

Pirms sākt Kaila Ritenhausa lietas izklāstu, vispirms jāpavēsta, kas šim 18 gadus vecajam puisim draudēja un kāpēc viņš nenoturējās kājās, klausoties zvērināto piesēdētāju verdiktu par viņam izvirzītajiem pieciem apsūdzības punktiem. Pat ja kaut vienā – trešajā – punktā viņš tiktu atzīts par vainīgu, viņam viss atlikušais mūžs būtu jāpavada cietumā bez tiesībām uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Izdzirdot dzīvi atdodošos vārdus – “not guilty”, Kails Ritenhauss apraudājās un saļima krēslā.

Daudzas lietas kļūst labāk redzamas no malas un attāluma. Nupat biju īsā atvaļinājumā Marokā un tur piedalījos triju dienu izbraucienā pa Sahāras tuksnesi. Taču šoreiz ne tik daudz par Maroku un tuksnesi, cik par dažiem vērojumiem, kuri cieši saistās ar mūsu ikdienas dzīvi tepat Latvijā.

Ar šodienu stingrā mājsēde teorētiski beidzas. Varam izdarīt zināmus secinājumus. Gan no epidemioloģiskā, gan politiskā, gan ideoloģiskā aspekta.

Normāls, psihiski vesels cilvēks izjūt plašu emociju gammu, starp kurām viena no dzīvības saglabāšanai svarīgākajām ir bailes. Bailes attur mūs no daudzām ārkārtīgi bīstamām darbībām, kuras varētu apdraudēt cilvēku drošību. Ir populārs teiciens – ne no kā nebaidās vienīgi idioti. Tad nu par bailēm un idiotiem parunāsim plašāk.