Bens Latkovskis / Autori

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 13. Saeimu tās rudens (pēdējās) sesijas atklāšanā, neskopojās ar tai atzinīgiem vārdiem. Kaut arī no tiem pašiem 13. Saeimas deputātiem savulaik dabūja izciest visai nepatīkamus mirkļus. Šai pieglaimībai ir vienkāršs izskaidrojums.

Nupat ar dažu dienu intervālu izgāzās trīs valdošās koalīcijas politiķi – Krišjānis Kariņš, Juris Pūce un Artis Pabriks. Šo politiķu fanu kluba biedri var iebilst, ka nekāda izgāšanas nenotika. Viss pareizi, bet pašiem politiķiem nepatīkamākais visā tajā ir tas, ka šie gājieni atseguši viņu vājos, slēpjamos punktus – āža kājas.

Daudzi, īpaši tie, kuriem mājās ir gāzes vai ar gāzi saistīta apkure, šobrīd ir neziņā – kā būs, ko darīt? Vai pāriet uz malkas apkuri, saules paneļiem, siltumsūkni vai kādu citu alternatīvu? Patlaban situācija siltumenerģētikas frontē ir neskaidra un vidējā termiņā kaut cik ticami neprognozējama, bet, saprotot, kas notiek pasaulē, var labāk izvēlēties arī savu individuālo ilgtermiņa stratēģiju.

Latvijas Televīzija svētdienas vakarā uzsāka priekšvēlēšanu debašu ciklu. Pirmās debates no piecām, kas bija veltītas veselības aprūpes (1. daļā) un labklājības (2. daļā) jomām. Teorētiski ļoti nozīmīgām un gandrīz ikvienu cilvēku skarošām tēmām. Īpaši tas attiecas uz veselību. Vai debates sasniedza savu mērķi, un vai, tās noskatoties, vēlētājam radās būtiski lielāka skaidrība – kas ir kas, un par ko būtu jābalso?

Lielās kompānijas “Latvenergo” un “Latvijas gāze” (LG) ziņo, ka šajos it kā grūtajos laikos guvušas rekordlielu peļņu. 2022. gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” – 142 miljonus eiro, “Latvijas gāze” – 84,5 miljonus eiro. Attiecībā uz “grūtajiem laikiem” jālieto forma “it kā”, jo kas vieniem grūti laiki, tas otriem zelta ādere. Sašutums vai izbrīns par šādu lietu kārtību ir nevietā, jo fundamentālais princips – viss dzīves smagums jāiznes iedzīvotājiem, jo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu peļņa ir neaizskarama – ir iekļauts likumā.

Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.

Ziņa par Mihaila Gorbačova nāvi 91 gada vecumā nebija negaidīta. Tāpēc gan ne mazāk skumja. Aizgājis viens no 20. gadsimta dižākajiem cilvēkiem, kurš pārvērta pasauli vairāk nekā jebkurš cits pagājušā gadsimta otrajā pusē.

“Vienotības” paziņojums, ka tā priekšvēlēšanu debatēs nediskutēs ar korupcijā apsūdzētu un ASV sankcionētu personu, bija jau iepriekš gaidāms. Šis paziņojums vērtējams kā nenoliedzams priekšvēlēšanu gājiens. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka “Vienotība” vislabprātāk vispār ne ar vienu nediskutētu.

Ukrainas mediju zvaigznes Oleksija Arestoviča intervija Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Baibai Bļodniecei, kurā cita starpā izskanēja frāze “Karš noteikti būs. Gatavojieties”, Latvijas sabiedrībā izraisīja pretrunīgu reakciju.

No 1. septembra Zviedrijā būs aizliegts pārvietoties ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ietvēm, paziņojis Zviedrijas infrastruktūras ministrs Tomass Enerots. Tāpat būs aizliegts tā sauktos stāvdrāžus novietot uz ietvēm un velojoslām. Diemžēl situācija uz gājēju ietvēm prasa steidzamu risinājumu arī Latvijā. Galvenokārt Rīgā, bet ne tikai.

Vispirms jāapsveic ikviens Latvijas patriots ar šo jauko ziņu – okupācijas piemineklis beidzot ir aizvākts. Kā rakstīja Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule – svešķermenis no Latvijas dzīvās miesas ir izņemts.

Šodien Ukrainā atzīmē neatkarības dienu. Speciāli rakstu, ka atzīmē, nevis svin. Jo kādas gan svinības kara laikā?

Krievijas TV kanāla “Doždj” vadošās moderatores Jekaterinas Kotrikadzes dedzība, aizstāvot okupācijas pieminekli un tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, raisījusi plašas diskusijas par Krievijas žurnālistu masveida pārcelšanās uz Latviju politisko lietderību un potenciālajām sekām.

Par pašu “Amnesty International” varētu arī nerunāt. Tā, vismaz mūsu pusē, ir labi zināma kreisi orientēta, jādomā, Kremļa bagātīgi piebarota organizācija, kura nekādu uzticību nevieš, par spīti tās skanīgajam nosaukumam un kādreizējiem nopelniem.

Šobrīd nopietni analizēt jaunākos SKDS partiju reitingus nav īpašas jēgas. Līdz Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī vēl pietiekami daudz ūdens aiztecēs un daudzi malkas steri tiks saskaldīti. Tomēr šie reitingi parāda, ka 14. Saeima, visticamāk, būs vēl sadrumstalotāka nekā pašreizējā.

Aptaujas liecina, ka politiskā partija “Progresīvie”, visticamāk, iekļūs Saeimā. Ja tā, tad nebūtu slikti, ja starp ievēlētajiem deputātiem būtu šī saraksta kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabalā – Kristaps Melnis.

Daudzi būs dzirdējuši frāzi “Virs visas Spānijas skaidras debesis”, kas 1936. gada 18. jūlijā izskanēja radioviļņos un kalpoja kā signāls ģenerāļa Franko valsts apvērsuma uzsākšanai. Ķīnā līdzīgi tiek uztverts ziņojums “中国军队不会坐视不管”. Desmit zilbes (hieroglifi): “Ķīnas karaspēks nesēdēs dīkā.”

Vai ir kādas iespējas, ka pēc 1. oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām nākamās valdības vadītāja statusā būs kāds cits – ne Krišjānis Kariņš?

Kāds populārs Latvijas tiktokeris, kurš ar savām neslēptajām naida runām pelna naudu (vārda burtiskajā nozīmē) sociālajā tīklā “Tik-tok”, publicējis savu kārtējo iestudējumu.

Pēc Krievijas neprovocētā iebrukuma Ukrainā un zibenskara plāna izgāšanās aktualizējies jautājums par pēckara Krievijas vietu un lomu 21. gadsimta pasaulē. Lai nekad nākotnē Krievija nevarētu kaut ko tamlīdzīgu atkārtot un uz visiem laikiem no tās izdzītu impērisko bacili, tiek ierosināts to sadalīt. Vai tā ir laba ideja?

Žurnāls “Domuzīme” publicējis Dr. hist. Jāņa Šilina rakstu “Restaurācija un nākotne”. Raksts sastāv no divām savstarpēji gandrīz vai nesaistītām daļām.

Nupat žurnālā “Domuzīme” publicēts Dr. hist. Jāņa Šiliņa raksts “Restaurācija un nākotne”. Raksts, kurš pārpublicēts arī vairākās citās platformās, ir ievērības cienīgs jau ar to vien, ka tajā mēģināts jēdzieniski izvērtēt, kas ar Latviju un tās sabiedrību noticis pēdējo 30 gadu laikā.