Pirms Igaunijā pagājušajā nedēļā notikušajām vēlēšanām galvenā intriga bija par to, vai rietumnieciskajai, liberālajai Kajas Kallasas vadītajai Reformu partijai izdosies saglabāt vadošās pozīcijas.
Iespējamās Igaunijas koalīcijas. Dzeltenā krāsā - Reformu partija (37 vietas, Latvijas analogs - “Vienotība”+”Attīstībai/Par!”), zaļā - Centra partija (16 vietas - “Saskaņa”), pelēkā - “Eesti” 200 (14 vietas - “Progresīvie”), zilā - “Tēvzeme” (8 vietas - NA), sarkanā - sociāldemokrāti (9 vietas)
Pēdējās aptaujas pirms vēlēšanām deva pretrunīgus datus par galvenās opozīcijas partijas - Konservatīvās tautas partijas (EKRE) - izredzēm sabojāt Kallasai un viņas reformistiem “svētkus”. Ņemot vērā EKRE, maigi sakot, pretrunīgo reputāciju, pastāvēja iespēja, ka daudzi EKRE klusie atbalstītāji aptaujās slēpj savu patieso izvēli. Lai būtu labāk saprotama EKRE pozīcija Igaunijas politiskajā spektrā, pietiek pateikt, ka Reformu partija jau pirms vēlēšanām paziņoja - esam gatavi sēsties pie koalīcijas veidošanas galda ar visiem, izņemot EKRE.
Kāpēc EKRE skaitās “nepiedienīgs” spēks? EKRE ir izteikta antiisteblišmenta, alternatīvo uzskatu partija. Tā asi iestājas pret visām pamatplūsmas idejām, sākot no obligātās kovida vakcinācijas, klimata, zaļā kursa, geju laulībām, ”genderu” problemātikas un it īpaši pret brīvās migrācijas kaut niecīgākajām izpausmēm. Pamatplūsmas mediji EKRE dēvē par galēji labējiem populistiem, trampistiem.
Galvenais iemesls, kāpēc EKRE no “solīdo” politiķu puses tika izslēgta kā potenciālais partneris, bija šīs partijas atturīgā attieksme pret atbalstu Ukrainai. Partijas līderis Marts Helme jau pašā kara sākumā neglīti izteicās par ukraiņu bēgļiem (aizrunājās līdz tam, ka paplašināšoties prostitūcija un HIV izplatība). Partija arī vēlāk neslēpa savu noraidošo attieksmi pret, viņuprāt, pārāk lielo palīdzību Ukrainai.
Igaunija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur vēlēšanās var balsot elektroniski. Lai arī vairums datortehnoloģiju ekspertu norāda, ka neesot iespējams vienlaicīgi nodrošināt vēlēšanu pilnīgu anonimitāti un to viltošanas neiespējamību, Igaunija šos iebildumus noraida un konsekventi iet uz vēlēšanu virtualizāciju.
Tieši daudzās internetā nodotās balsis (51,8%) noteica šo vēlēšanu šķietami dramatisko raksturu. Lai arī varētu domāt, ka elektroniskās balsis varētu tikt saskaitītas automātiski uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas svētdienas vakarā 20.00, realitātē bija tieši otrādi. Vispirms pakāpeniski tika publicēti papīra formā nodoto balsu rezultāti, kuri liecināja it kā par EKRE negaidīti labiem rezultātiem. Līdz pat svētdienas vēlam vakaram EKRE bija pārliecinošā vadībā. Taču viss apgriezās kājām gaisā, kad vienpadsmitos vakarā tika publicēti elektroniskās balsošanas rezultāti. Galarezultātā Reformu partija ieguva 37 vietas no 101, bet EKRE - 17.
Šo vēlēšanu dramatiskais raksturs bija savā ziņā šķietams, jo visi jau rēķinājās, ka papīra formātā uzvarēs EKRE, bet elektroniskajā Reformu partija. Jautājums - cik liela būs šī starpība. Izrādījās, lielāka, nekā vairākums bija gaidījuši. Rezultātā Reformu partijas uzvara vēlēšanās sanāca vairāk nekā pārliecinoša. Bez tās nav iespējama nekāda koalīcija.
Var vilkt paralēles starp šīm Igaunijas parlamenta vēlēšanām un ASV 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kurās arī bija milzīgas vēlētāju izvēles atšķirības starp tiem, kas balsoja iecirkņos, un tiem, kuri balsoja elektroniski Igaunijā (ASV pa pastu). Taču tā nav vienīgā līdzība.
ASV prezidenta vēlēšanās zaudējušais Tramps un viņa atbalstītāji pēc 2020. gada vēlēšanām centās apstrīdēt šo vēlēšanu rezultātus, apelējot pie tā, ka, balsojot pa pastu, iespējamas kaut kādas blēdības. Lai arī tika iesniegtas neskaitāmas prasības tiesās, nav neviena tiesas sprieduma, kurā šīs trampistu prasības tiktu atzītas par pamatotām. Neskatoties uz to, joprojām ne tikai ASV, bet visā pasaulē netrūkst Trampa fanu, kuri ir pārliecināti, ka viņiem uzvara vēlēšanās esot nozagta.
Tā arī vairāki EKRE politiķi un viņu atbalstītāji jau paziņojuši, ka šo vēlēšanu rezultātus apstrīdēs tiesā. Tā kā Igaunijā parlamenta vēlēšanās elektroniskā balsošana notiek jau kopš 2007. gada un 2011. gadā to atzina par absolūti leģitīmu Igaunijas konstitucionālā tiesa, šiem apstrīdētājiem ir mazas izredzes tiesās kaut ko panākt. No otras puses, jāatzīst, ka tik milzīga izvēles atšķirība starp dažādās balsošanas vidēs balsojušajiem diez vai palielinās cilvēku savstarpējo uzticību valstī.
Jau rakstīju, ka daudzās pasaules valstīs valdošās politiskās šķiras arvien pieaugošā augstprātība un citādi domājošo ignorēšana vai pat atklāta nonievāšana paplašina plaisu starp “vienmēr pareizajiem” un tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevēlas ar viņiem iet kopsolī. Igaunijā Reformu partiju un turienes valdošo politisko šķiru lielā mērā izglāba EKRE antiukrainisms un pat aizdomas par šīs partijas saitēm ar tā dēvēto Putina pavāru, arī militārās vienības “Vagner” īpašnieku un “troļļu fermu” organizētāju Jevgēņiju Prigožinu. Ar tādu “aizmuguri” viņiem bija grūti uz ko vairāk, kā viņi ieguva, pretendēt.
Kādi ir iespējamās jaunās koalīcijas varianti? Lai arī teorētiski ir četri (pat pieci) varianti, reālākie ir divi. Vai nu saglabājas esošā koalīcija - Reformu partija, tēvzemieši un sociāldemokrāti, vai arī tiek piesaistīta parlamenta jaunpienācēja - “Eesti 200” (Latvijas analogs - “Progresīvie”) un kāds no vecajiem - nacionāļi vai sociāļi (tieši šādā rakstībā).
Jebkurā gadījumā Igaunijā turpmākos četrus gadus saglabāsies līdzšinējais kurss uz tuvināšanos Rietumiem, nelokāms atbalsts Ukrainai un asa neiecietība pret Krieviju un Putina režīmu. No Latvijas interešu viedokļa tas ir tikai apsveicami.
