Antra Gabre / Autori

Imantas pedofils jau apmēram nedēļu ir aiz restēm, ja vispārināti tā var apzīmēt viņa pašreizējo atrašanās vietu. Policijā apstiprina, ka apcietinātais divdesmit gadus vecais jaunietis ir par Imantas pedofilu dēvētais cilvēks – to apliecina DNS analīzes. Izdarot dzimumnoziegumus 2014. gadā, viņš bijis pilngadīgs. Izrādās, viņš legāli bija iegādājies gāzes ieroci. Pašlaik policijā nav zināms, vai Imantas pedofils veicis vēl kādu dzimumnoziegumu, izņemot tos, par kuriem ticis ziņots pērn.

Kādreizējā Rīgas radiorūpnīcas augstceltne Imantā ir vien nokvēpusi pēc jūnijā notikušā ugunsgrēka, bet vakar nekas neliecināja, ka šajā vietā gandrīz nedēļu tika dzēsts ugunsgrēks, kas izcēlās naktī uz 2. augustu.

Rīgā ir Mazjumpravas muiža? Visticamāk, daudzi rīdzinieki justos pārsteigti un tieši tā varētu pajautāt, ja viņiem stāstītu, ka Daugavas krastā joprojām saskatāmas Rīgas vecākās muižiņas ēku drupas.

Liepājas pedofilijas gadījums, kad tēvs un dēls piecu gadu laikā vairākkārt neķītri izrīkojās ar mazu meiteni, par to saņemot sodu – piespiedu darbu un probācijas uzraudzību, ir izraisījis sašutumu. Pat lielāku nekā tad, kad atklājās, ka Rīgā ilgus gadu darbojies kāds pedofils, kurš seksuāli izmantojis daudzas meitenes.  

Par rīdzinieka Alda Bērziņa medu saklausījāmies no viņa kundēm. Esot gards, un arī pats bitenieks akurāts kā pulkstenis. Bet kur tad Rīgā bites var medu vākt, kur stropus var turēt? Bitenieks mudina garšot medu un stāsta: «Kamēr strādāju par šoferi, bites bija hobijs. Kopš aizgāju pensijā, ar to vien nodarbojos. Spēks ir, veselība ir, varu izcilāt rāmīšus, nesēdēšu mājās.» Sanākot arī fizkultūra, medus burkas un bitenieka rīkus uz dzīvokli pa trepēm šurpu turpu nēsājot.

Lai «atgrieztu» emigrējušos Latvijas iedzīvotājus, izstrādāts Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, tomēr gan plāns, gan realitāte liecina, ka vairāk gaidīti naudīgāki un labāk izglītoti emigrējušie Latvijas iedzīvotāji.

Gulbene savus svētkus svin tāpat kā senāk latvieši kāzas – četras dienas. Šovasar pilsētas svētki ilga no 23. līdz 26. jūlijam. Pilsētas svētki ir laiks, kad ne tikai gulbenieši, bet galvenokārt viņu viesi var iepazīt Gulbeni. Iespējams, daudzi nebūs nokļuvuši Spārītes parkā, kur iekārtota Latvju zīmju vēstījuma taka.

Šā gada jubilāru – dzejnieku Raiņa un Aspazijas – kapavieta līdz septembrim tiks sakopta, bet ne pilnībā rekonstruēta. Pakāpieni, kas ved pie granītā cirstā jaunekļa skulptūras, ilgstoši bija izdrupuši un bojājās ar katru gadu vairāk un vairāk, un to varēja pamanīt ikviens garāmgājējs.

Vēl dažas dienas, līdz 29. jūlijam, viena no sastrēgušākajām Rīgas ielām – Krišjāņa Valdemāra iela – autobraucējiem sagādās vairāk neērtību, nekā līdz šim radījuši ikdienišķie korķi.

Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas turpmāk noteiks jaunu kārtību, kādā veidā uz Rīgas vidi degradējošām būvēm ir izvietojams dekoratīvais pārsegs.

Līdz trešdienai, 29. jūlijam, būs ierobežota satiksme abos K. Valdemāra ielas virzienos

Tiklīdz gadalaiks nomaina gadalaiku, daudzas sievietes sāk dīdīties – kādu diētu lai izvēlas? Iespējams, viņās ierunājas senā dabas balss, un organisms cenšas pateikt priekšā, ko ēst, bet varbūt ausis sadzird kārtējo uzspiesto reklāmas viedokli – ja apēdīsi mani, būsi vesela!

Viens no Teterevu fonda finansētajiem mākslas objektiem Klusā daba (uzstādīts Botāniskajā dārzā Pārdaugavā) būs redzams režisora Māra Martinsona Latvijas–Igaunijas–Japānas kopražojuma pilnmetrāžas filmā par Rīgu Maģiskais kimono.

Jēkabos, 25. jūlijā, tiks svinēti Ķoņu kalna svētki. Kas tie Ķoņi ir, un kur tie atrodas? Uzpirksteņa lieluma pagastiņš iekārtojies Latvijas un Igaunijas pierobežā un ciešā tvērienā ieskauj gandrīz visu Rūjienu, savu lielo māsu. Toties mazajam pagastiņam ir savs kalns, un šeit dzimis mākslinieks, konstruktīvisma stila iedibinātājs Gustavs Klucis, kurš ilgu laiku pasaulē bija zināms vairāk nekā tēvu zemē. Kopš 1997. gada ķoniešiem liegta dzelzceļa satiksme ar Rīgu, jo līnija Rīga–Ipiķi vairs nedarbojas.

Rīgas dome aicina pirmsskolas vecuma bērnu vecākus pārbaudīt sava bērna pieteikumus rindā uz pašvaldības bērnudārziem, jo, iespējams, tie visi vairs nav aktuāli.

Sa­skai­tot vi­sus skait­ļus sa­vos dzim­ša­nas da­tos līdz vien­ci­pa­ra skait­lim, no­skaid­ro­siet, kā­das ir at­tie­cī­bas ar nau­du un kurš va­da jū­su dzī­vi – nau­da vai to­mēr cil­vēks pats.

Šomēnes, visticamāk, Okupācijas muzeja lietā nekādu jaunumu nebūs. Varbūt arī augustā ne. Muzeja rekonstrukcijas projekts 11. maijā iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldē, bet vēl tiek gaidīts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) slēdziens par Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko līmeni un Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinums.

Rūjiena – neliela mazpilsēta, kuras iedzīvotājiem Igaunija ir tuvāk nekā Latvijas galvaspilsēta, ir pierādījusi, ka dzīve pierobežā ir interesanta un spēj pārsteigt pat daudz pieredzējušus ceļotājus. Turklāt par pārsteigumu nav jāpateicas tikai Rūjienas saldējumam, bet arī Lielvārdes jostai. Tūrisma informācijas centra speciāliste Dzintra Vende stāsta, ka Rūjienu apmeklē daudz igauņu tūristu. Tas arī saprotams, jo līdz robežpilsētai Moisakilai Igaunijā ir tikai 26 kilometri, bet līdz Rīgai – 150 kilometru.

Lai uzsāktu valsts aizsargājamā arhitektūras pieminekļa VEF Kultūras pils rekonstrukciju un renovāciju, ir izsludināts iepirkuma konkurss, kam jānoslēdzas 28. jūlijā. Tā ir ilgi gaidīta ziņa, kam jāapliecina, ka, pirmkārt, 55 gadus vecā kultūras iestāde pēc dažiem gadiem kļūs mūsdienīgāka. Un, otrkārt, ir līdzekļi, lai ēku varētu atjaunot un uzlabot.

Čiekurkalna ieliņā nezinātāju acīm noslēpusies unikāla baznīca. Tik unikāla, ka pelnījusi atzinību un ievērību daudz plašākā mērogā nekā tikai Latvijā. Bet arī šeit ļoti daudzi par to itin neko nezina. Ēka būvēta kā lūgšanu nams, tāpēc vizuāli tā neatgādina klasisku luterāņu baznīcu. Vienreizību tai piešķir kāda sirma vīra darbs 30 gadu garumā. Diakons Oļģerts Miķelsons, pēc profesijas būvinženieris, savām rokām uzbūvējis neparastu zvanu torni un noflīzējis celiņus, pārveidojis dievnama ēkas fasādi – ir grūti uzskaitīt visu, kas paveikts triju desmitgažu laikā. Viņu mēdz salīdzināt ar slaveno kataloniešu arhitektu Antonio Gaudi, bet Miķelsons nekad tam nav piekritis.  

Uz Speciālās olimpiādes vasaras spēlēm Losandželosā šorīt izlidoja Latvijas komanda – 13 sportistu, pieci treneri un viens komandas pārstāvis. Biedrības Latvijas Speciālā olimpiāde (LSO) nacionālais direktors Aigars Lasis cer, ka mūsu olimpieši atvedīs medaļas, un pirms prombraukšanas vakar uzmundrināja jauniešus. Latvijas sportisti piedalīsies trijos sporta veidos – basketbolā, peldēšanā un vieglatlētikā. Mūsējie uz šāda līmeņa sacensībām dodas pirmo reizi.

Par mammas nāvi pateica kaimiņiene; par brāļa nāvi uzzinājām, interesējoties, kāpēc telefons klusē. Šie ir tikai pāris gadījumu, ko Neatkarīgajai izstāstīja cilvēki, kuru piederīgie miruši Jēkabpils slimnīcā.