Atgriežas, bet vēl neuzticas valstij
Lai «atgrieztu» emigrējušos Latvijas iedzīvotājus, izstrādāts Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, tomēr gan plāns, gan realitāte liecina, ka vairāk gaidīti naudīgāki un labāk izglītoti emigrējušie Latvijas iedzīvotāji.
To apliecina ne tikai plānā ierakstītais, bet arī pētījumi, kā arī emigrantu aptaujas. Lielākā daļa aizbraukušo nejūtas savā valstī gaidīti.
Ekonomikas ministrija norāda, ka iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada samazinājies par 307 000 jeb 13 procentiem (t.sk. 188 000 uz migrācijas, 118 000 – uz iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina). Galvenie migrācijas iemesli ir zemais atalgojums, ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm, straujais bezdarba kāpums, bet reemigrācijas iemesli – iespēja atrast darbu, atalgojuma lielums, jāveicina darba vietu pieaugums ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, vidējam atalgojumam Latvijā būtu jābūt vismaz imigrācijas valsts minimālās algas līmenī. Tas gan izklausās neticami, jo arī ministrijas prezentācijā norādīts, ka, piemēram, Īrijā minimālā alga 2011. gadā bija 1462 eiro, bet Latvijā – 660 eiro.
Ekonomikas ministrija optimistiski prognozē, ka līdz 2020. gadam tautsaimniecība pieaugs vidēji par 4–5 procentiem gadā, bet no 2020. līdz 2030. gadam pieaugs labklājības līmenis un attiecīgi tautsaimniecība – par 3–4 procentiem. Tādējādi tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam varētu veidoties 120 000 brīvu darba vietu. Cēsis ir viena no pašvaldībām, kurai ir savs reemigrācijas plāns un atgriezušies tautieši, kuri ar savām zināšanām un ārzemēs nopelnītajiem līdzekļiem dzīvo un strādā Cēsīs. Pašvaldība ir pretimnākoša mazā biznesa uzsākšanai un ārzemēs dzimušo un augušo bērnu ātrākai integrācijai. Aizvadītajā nedēļā Cēsīs notika diasporas konference, kuras mērķis bija uzrunāt cēsniekus ārzemēs. Kaut arī pietiekami daudzi emigranti vēl bija piesardzīgi par atgriešanos tuvākajā laikā un biznesa uzsākšanu Latvijā, šāds modelis acīmredzot ir iedarbīgāks nekā liels valstisks un bezpersonisks plāns. Pašlaik emigranti ir atvērti dialogam, bet ne masveida reemigrācijai.