Jēkabos, 25. jūlijā, tiks svinēti Ķoņu kalna svētki. Kas tie Ķoņi ir, un kur tie atrodas? Uzpirksteņa lieluma pagastiņš iekārtojies Latvijas un Igaunijas pierobežā un ciešā tvērienā ieskauj gandrīz visu Rūjienu, savu lielo māsu. Toties mazajam pagastiņam ir savs kalns, un šeit dzimis mākslinieks, konstruktīvisma stila iedibinātājs Gustavs Klucis, kurš ilgu laiku pasaulē bija zināms vairāk nekā tēvu zemē. Kopš 1997. gada ķoniešiem liegta dzelzceļa satiksme ar Rīgu, jo līnija Rīga–Ipiķi vairs nedarbojas.
Toties ar igauņiem ķonieši draudzējas. Šie cauri Ķoņiem braucot uz Rūjienu iepirkties, jo preces esot lētākas nekā Igaunijā. Savukārt mūsējie dodas uz estiņu pilsētu AbjaPaluoja, uz peldbaseinu. Līdz igauņiem sanākot tuvāk – tikai 23 kilometri, bet uz Valmieru – 45 kilometri. Igauņos ūdens prieki baseinā maksā tikai trīs eiro un trešdienās ir arī aerobika, stāsta Ķoņu pagasta kultūras dzīves organizatore Maruta Krastiņa. Viņa pati kādu vārdu zinot igauniski, novadā rīkoti igauņu valodas kursi, jo darba pašu mājās diemžēl neesot. Cilvēki dodas uz kaimiņvalsti ogas lasīt, lai nopelnītu.
Jauniešu maz, toties ar skolu pagasts var lepoties. Mācību iestāde iekārtota Dīķeru muižā, un tajā mācās 50 skolēni. Kādreiz bijis 160 audzēkņu. Skolai sāns nosvilis, bet nu jau atjaunots. Uz Ķoņiem vasarās braucot meditētāji no Rīgas, taču, kas tie tādi un ko dara, šeit īsti nezinot. Lai jau meditē, ne viņi kādu traucē, ne viņus kāds. Klusums pagastā ir gandrīz ar roku sataustāms.
Tā skola, kurā mācījās nākamā slavenība Gustavs Klucis, arī ir tikpat kā sveika un vesela. Apšukalna 1. pakāpes pamatskola, kurā bija sākumā četras, vēlāk – sešas klases. Tagad tā ir dzīvojamā māja, ko apdzīvo četras ģimenes. Ēka, lai arī laika zoba krietni iegrauzta, vēl turas. Galā redzams viens aizmūrēts logs. M. Krastiņa zina stāstīt, ka senāk skolēniem naktīs pie loga rādījies asiņains duncis, tāpēc logs aizmūrēts. Tagadējie pāris gadsimtu vecās ēkas iemītnieki par spoku būšanām nesūdzas, viņi atpūšas zem koka vai šiverē pa pagalmu. Ja mūs nepavadītu pagasta dzīves zinātāja Maruta, diez vai veco skolu atrastu.
Tāpēc arī jautājam – kur norādes? Gan jau kādam caurbraucējam būtu interesanti apskatīt G. Kluča dzimto vietu un skolu. Pagasts esot iesniedzis mecenātu Teterevu fondam projektu par ievērojamu personu norāžu izgatavošanu un uzstādīšanu, bet tas neesot atbalstīts, atbild M. Krastiņa. Komiski mīņājamies uz šosejas, cenšoties cauri kokiem saskatīt īsto taciņu, pa kuru kādreiz varēja aiziet uz Kluča dzimtmājām, uz Induļiem. Galu galā nav jau svarīgi, kurā vietā starp stumbriem vajadzētu spraukties, ja tiešām sadomātu soļot pāris kilometru pa mežu, lai ieraudzītu labākajā gadījumā drupas. Pagasta ļaudis meklējuši vietu, kur atradusies Kluča dzimtā māja, bet to neesot varējusi parādīt pat pēdējā ģimene, kas tur mitusi. Viss aizaudzis, mežs visu pārņēmis.
Mežs pārņēmis arī to zemes placīti, kur kādreiz notika plašs mītiņš par godu Baltijas ceļam, jo tas Latvijā ienāca caur Naukšēnu novadu, kurā ietilpst Ķoņu pagasts. Uz robežas ar Igauniju novietota metāltēlnieka Andra Dukura kaltā piemiņas zīme. M. Krastiņa stāsta un rāda – i mūsu pašu tautfrontietis Dainis Īvāns šeit bijis, i viņa igauņu kolēģis Edgars Savisārs. Igaunijas prezidenti esot biežāki viesi šaipusē nekā Latvijas. Uz Baltijas ceļa piemiņas pasākumu katru gadu ierodoties 150–200 cilvēku no abām valstīm, bet pērn – vairāk nekā tūkstotis. Šogad 23. augustā Latvijas Valsts prezidents arī tiekot gaidīts.
Vēl viens apbrīnas vērts objekts ir Ķoņu kalns. Vispār jau tas ir paugurs, toties augstākais un lielākais drumlins Latvijā un pat Austrumeiropā (drumlins ir šaurs, līdz 20 metru augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm) . Tāds nu tas Ķoņu kalns arī izskatās. Pagasts katru gadu tur kaut ko uzlabo, labiekārto, šogad, piemēram, divas nojumes esot plānā. Vietējie un viesi šeit sportojot, ballējoties, svētkus rīkojot. Sestdien svētki sāksies pulksten 12 ar pļaušanas paraugdemonstrējumiem ar rokas izkapti. Būs tirdziņš un pat vizināšanās zirga pajūgā. Strenču un Rūjienas amatierteātri izklaidēs teātra mīļus, citi varēs sacensties spēka un veiklības sacensībās, bet vēlāk paklausīties koncertu un piedalīties loterijā. Protams, pašā vakarā – zaļumballe. Kur gan citur to sarīkot, ja ne kalna galā.
Kalnā izveidota arī Akmens izziņas taka. Apmeklētāji var iepazīties ar interesantiem akmeņiem, kurus ledājs atnesis līdz Ķoņu kalnam. Tās garums ir mazliet vairāk nekā 100 metru. Šāda ekspozīcija ar Baltijas jūras modeli esot unikāla, un akmeņi novietoti to pareizajās izcelsmes vietās. Kopš 2001. gada pamazām tiek iekārtota promenāde, kurā atrodas pirmie vietējo amatnieku darinātie kokgrebumi, pagaidām divi – Vēja kariete un Dieviņkrēsls. Ķoniešiem ir daudz plānu, ko vēl interesantu varētu kalnā izveidot. Tūristu jau tagad esot daudz, viņiem akmeņu taka patīkot.