Kosmētiskais remonts Rainim un Aspazijai

Šā gada jubilāru – dzejnieku Raiņa un Aspazijas – kapavieta līdz septembrim tiks sakopta, bet ne pilnībā rekonstruēta. Pakāpieni, kas ved pie granītā cirstā jaunekļa skulptūras, ilgstoši bija izdrupuši un bojājās ar katru gadu vairāk un vairāk, un to varēja pamanīt ikviens garāmgājējs.

Rainim 11. septembrī būs dzimšanas diena, un līdz tam laikam valsts piešķirtie 12 000 eiro jāizlieto remonta darbiem. Lai rekonstruētu visu ansambli, ar šo summu būs par maz. Abiem dzejniekiem nav radinieku, tāpēc viņu kapavietas sakārtošana pēdējos gados tikusi viļāta no vienas institūcijas pie citas.

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais Raiņa kapa piemineklis ir iekļauts valsts kultūras mantojuma sarakstā. Rīgas domes Kapsētu pārvalde uzskata, ka tai nav pienākums restaurēt valsts nozīmes pieminekli, jo likums Par pašvaldībām šādu uzdevumu neparedz. Savukārt Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) Latvijas Televīzijas raidījumā 4. studija oponējusi – zeme kapiņos pieder pašvaldībai, proti, Raiņa kapi ir pilsētas īpašumā, tātad arī par valsts nozīmes pieminekļa uzturēšanu un aprūpi atbild Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) noraidīja lūgumu finansēt pieminekļa restaurācijas izmaksas. Par to rakstīja Neatkarīgā 2014. gada 30. jūnijā publikācijā Raiņa naudu gribot visi. Gatavojoties dzejnieka un viņa dzīvesbiedres Aspazijas 150. jubilejai, Rīgas dome pirms jaunā Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda sagatavoja projekta pieteikumu VKKF, lai iegūtu finansējumu Raiņa kapa ansambļa tehniskajai ekspertīzei un tehniskā restaurācijas projekta atjaunošanai. Pašvaldībā uzskata, ka valsts nozīmes kultūras pieminekli vajadzētu restaurēt atbilstoši ekspertīzē konstatētajam un tehniskajā projektā paredzētajam risinājumam.

2007. gadā jau tika izstrādāts Raiņa pieminekļa restaurācijas plāns, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas netika realizēts. Dzejnieka memoriāls jāattīra no vīteņaugiem un stādījumiem, jārestaurē memoriāla šūnakmens plātnes un jāatjauno šuves, jāsalabo kāpņu pakāpieni, jāatjauno priekšlaukuma segums un alejas granīta šķembu segums u.c. Tolaik Rīgas domē pieļāva – ja VKKF atbalstīs Mājokļu un vides departamenta iesniegto pieteikumu, tad projekta atjaunošanai nebūs nepieciešams domes līdzfinansējums. Bet pērn maijā VKKF pašvaldībai atbildēja, ka Kultūras mantojuma ekspertu komisija izvērtēja iesniegto projektu un atzina, ka tas ir mazāk aktuāls konkursā iesniegto projektu kontekstā, un finansējumu nepiešķīra. Tagad naudu – 12 000 eiro – atvēlējusi VKPAI.

SAITE, KUR MEKLĒJAMA ATSAUCE UZ NRA PUBLIKĀCIJU

http://nra.lv/latvija/120225rainanaudugribotvisi.htm