Uguns Okupācijas muzeja pakulās

© F64

Šomēnes, visticamāk, Okupācijas muzeja lietā nekādu jaunumu nebūs. Varbūt arī augustā ne. Muzeja rekonstrukcijas projekts 11. maijā iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldē, bet vēl tiek gaidīts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) slēdziens par Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko līmeni un Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinums.

Tiem interesentiem, kuri seko līdzi peripetijām ar Okupācijas muzeja piebūvi, intriga saglabājas, jo pašlaik nav zināms, vai esošajai muzeja ēkai tiks noteikts kultūrvēsturiski unikālas, ļoti vērtīgas vai vērtīgas ēkas līmenis. No tā būs atkarīgs, cik būtiski drīkstēs pārveidot esošo ēku.

Grūti noticēt, ka VKPAI šo namu atzītu par ēku bez kultūrvēsturiskas vērtības vai par vidi degradējošu. Arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš skaidro – ja ēka atzīta par kultūrvēsturiski vērtīgu vai unikālu, tad tās apjomu nedrīkstētu transformēt, kā arī jāsaglabā garenfasādes. Līdz šim redzētajā Nākotnes nama projektā baltā piebūve ir «apēdusi» daļu melnās ēkas.

Tikmēr turpinās parakstu vākšana, lai apturētu projekta īstenošanu, kamēr nav uzsākta muzeja piebūves jeb Nākotnes nama celtniecība. Arhitekte Zaiga Gaile kopā ar domubiedriem aicina saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ēku tās esošajā veidolā. Parakstīt manifestu iespējams Zaigas Gailes birojā, Žaņa Lipkes memoriālā un fonda Mākslai vajag telpu Vasaras mājā Kalnciema ielā. Arhitekti ar Zaigu Gaili priekšgalā lūdz Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu kliedēt Okupācijas muzeja darbinieku bažas, ka valdība varētu grozīt lēmumu par līdzekļu piešķiršanu muzeja rekonstrukcijai. L. Straujuma bažas kliedēja, apliecinot, ka valdība nemainīs lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Kāpēc tad jāvāc paraksti? Parakstu vākšana esot sākta, jo gan valdība, gan citas atbildīgās institūcijas ir noraidījušas iespēju projektu pārskatīt. Akcijas iniciatori uzskata, ka projektu būtu iespējams apstādināt, kamēr nav uzsākta reāla būvniecība. Viedokļu cīņā par Okupācijas muzeja arhitektūru un Strēlnieku laukuma pārveidi iesaistīta arī starptautiskā arhitektu organizācija Docomomo. Tās mājaslapā ievietota informācija un aicinājums kolēģiem pasaulē atbalstīt esošās Okupācijas muzeja ēkas saglabāšanu.

Izlasot Neatkarīgajai elektroniski sūtīto Latvijas Okupācijas muzeja vēstuli «Jāvērtē Gailes memoranda patiesie mērķi», var secināt, ka Okupācijas muzejam nav pilnīgi drošas pārliecības par to, vai šo projektu tomēr neapturēs (vismaz uz laiku), vai arī varētu nākties veikt izmaiņas projektā. Savukārt pret to, kā noprotams, kategoriski iebilst arhitekts Gunārs Birkerts, Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekta autors.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns pieļauj, ka slēdzienu par Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko līmeni varētu saņemt tuvākajās dienās, pēc tam būs jāsagaida Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinums. Būvvalde ir saņēmusi pārmetumus, ka kavē muzeja rekonstrukcijas projektu, bet E. Butāns skaidro, ka mēdz būt situācijas, kad Pilsētas arhitekta birojs sniedz norādes un rekomendācijas, kuras jāievieš projektā. Tāpēc projekta izskatīšanu nevar pasteidzināt. Pašlaik tiek pieļauts, ka augusta sākumā būvvalde būs saņēmusi minēto atzinumu un projekts tiks vēlreiz skatīts Rīgas pilsētas būvvaldes padomē. Jāatgādina, ka rekonstrukcijas tehniskajā projektā būvvalde vasaras sākumā konstatējusi būtiskus trūkumus, kurus tika prasīts novērst. Termiņš noteikts 10. septembris.



Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais