Antra Gabre / Autori

Modi mēdz dēvēt par kaprīzu un atgādināt, ka nereti populārs kļūst labi aizmirsts vecais. Sensenais rokdarbu veids – izšūšana – piedzīvojis otro elpu, un var tikai brīnīties par daudzajiem un dažādajiem rakstiem, zīmējumiem, gobelēniem un telpiskiem objektiem, ko iespējams iegūt, liekot lietā adatu, diegu, lentītes un pērlītes.

Nav pamatojuma mainīt pašreizējo tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, tāpēc viņiem nebūs iespēju saņemt lielākas algas – šādu lēmumu vakar pieņēma Satversmes tiesa (ST). Lēmums nav pārsūdzams.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta amatu 12. aprīlī cīnīsies divi kandidāti – fizikas doktors Ivars Lācis un mākslas doktors Ojārs Spārītis. Pašreizējais LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis viņiem nesola vieglu, toties interesantu darbu.

«Pašlaik šis būs vienīgais astroloģiskais izdevums Latvijā,» ar SIA Mediju nams izdoto jauno žurnālu Praktiskā Astroloģija iepazīstina tā galvenā redaktore, sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa. Pirmais žurnāla numurs klajā nāks nākamajā ceturtdienā, 29. martā.

Deputātu skaita samazināšana pašvaldībās nav prioritāte, uzskata gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA), gan Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). LLPA savu nostāju formulēs nākamās nedēļas sākumā.

Latvijas iedzīvotāju – narkokurjeru pēdējos gados kļūst arvien vairāk, tāpat kā vietējo tirgotāju, kas no valsts nemaz neizkust. Kurjeram par vienu veiksmīgu narkotiku pārvešanas gadījumu tiek maksāts no 2000 līdz 3000 eiro, bet vervētājiem par katru kurjeru – 500 eiro jeb 350 latu.

Raimonda Paula labdarības koncertā jaunu ērģeļu būves atbalstam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā klausītāji ziedoja, gan pērkot biļetes, gan atstājot savu artavu ziedojumu lādītē.

Nomainot kaut vienu burtu uzņēmuma nosaukumā, biznesam iespējams piešķirt otro elpu vai, gluži pretēji, to nogremdēt...

Komunistiskā terora upuru memoriāls Torņakalnā nav ticis pabeigts 11 gadu. Šogad Rīgas dome ir atradusi līdzekļus, lai piemiņas vietu sakoptu, kā bija iecerēts 2001. gadā.

Rīgas domei un akciju sabiedrībai Latvijas dzelzceļš (LDz) jārisina strīdīgā situācija, kas ietekmē Sarkandaugavas iedzīvotāju ikdienu. Pašvaldība uzskata, ka LDz pārkāpusi vienošanos, kas paredzēja sastrēgumstundās nodrošināt brīvu kustību pāri pārbrauktuvēm Ezera un Tilta ielā.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtās sūdzības dēļ nav iespējams uzsākt Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību.

Matemātiski rēķinot, Latvijā ik dienu vismaz viens cilvēks izdara pašnāvību, un tas ir uz pusi vairāk nekā cieš autoavārijās.

Pagaidām iesniegtās nulles deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) sīkāk pārbaudītas vēl netiek, pirmos datus varētu apkopot aprīļa beigās. Pašlaik iesniegto deklarāciju skaits ir neliels, kaut arī tādas būtu jāiesniedz apmēram 120 000 iedzīvotāju.

Viena kubikmetra karstā ūdens izmaksas ir vairāk nekā 25 lati – šādu summu šomēnes saņemtajā rēķinā ieraudzīja cēsniece Inta Saatčiane. Uzņēmuma Cēsu siltumtīkli direktors Jēkabs Blaus strikti atbild, ka tik lielas izmaksas nav iespējamas, ja aprēķini un maksājumi veikti godprātīgi, un sola tos pārbaudīt.

Naftas produktu terminālis vismaz pagaidām Bolderājā netiks būvēts, jo Rīgas domē ir apturēta lēmumprojekta izskatīšana. SIA KU Baltic Oil Terminal (BOT) vairākus gadus mēģina pierādīt šā projekta izdevīgumu, tomēr šī iecere buksē.

Kādreizējā rūpnīcas VEF darbiniece Zelma Zariņa 17. martā nosvinēja dižu jubileju – simtgadi. Vakar viņu apsveica arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, pasniedzot pabalstu 100 latu apmērā.

Divi Latvijas valstspiederīgie Japānā ir attaisnoti ar narkotikām saistītās apsūdzībās. Latvijas Ārlietu ministrijai ir ziņas vēl par četriem mūsu valsts iedzīvotājiem vai pilsoņiem, kuri Uzlecošās saules zemē apsūdzēti vai gaida tiesu par līdzīgiem noziegumiem.

Atbildot uz Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmumu, pasludinot divus Krievijas pilsoņus – Vladimiru Simindeju un Aleksandru Djukovu – par Latvijai nevēlamām personām, Krievija var izdarīt diplomātijā pieņemtu atbildes soli un liegt iebraukšanu diviem Latvijas vēsturniekiem.

Leģionāru atceres diena kopš 1998. gada ir pārvērtusies par skaļu akciju, kam uzmanību pievērš arī starptautiskā sabiedrība. Ar krasu lūzumu sensitīvais datums 16. marts vairāk nekā desmit gadu laikā no sākotnējās ieceres ir attālinājies tik tālu, ka, šķiet, lielākā daļa atbalstītāju un pretinieku vairs nezina tā būtību.

Aukstais februāris Latvijas iedzīvotājiem sagādājis ievērojamus maksājumus par apkuri. Dažās ēkās Liepājā tie varētu būt pat par 30 procentiem lielāki, bet Rīgā par 100 kvadrātmetru plašu dzīvokli varētu sasniegt pat 170 latu.

Policija pašlaik nekomentē, vai 16. martā Brīvības piemineklis tiks nožogots, kā tas notika 2006. gadā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā Latvijas Radio gan pieļāvis, ka sabiedrībā valdošā saspīlētā noskaņojuma dēļ žogs varētu parādīties un nepieciešamības gadījumā drošības iestādes lietotu arī spēku.

Rīgas domē uzskata, ka šogad pašvaldības pieņemtais lēmums aizliegt visus pasākumus 16. martā pie Brīvības pieminekļa ir pamatots. Savukārt tiesībsargs šodien gaida Rīgas mēra paskaidrojumu, un arī drošības struktūru pārstāvji izteikušies, ka legālus pasākumus ir vieglāk kontrolēt.