Komunistiskā terora upuru memoriāls Torņakalnā nav ticis pabeigts 11 gadu. Šogad Rīgas dome ir atradusi līdzekļus, lai piemiņas vietu sakoptu, kā bija iecerēts 2001. gadā.
Ilgus gadus par deportācijās cietušajiem atgādināja tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidotais piemineklis Putenī – minimāli sakoptā zaļā pļaviņā novietota skulpturāla grupa, kurai piekļūt var pa samērā šauru bruģētu taku. Līdz galam īstenot ieceri liedza naudas trūkums, tāpēc piemineklis tā arī nav izgaismots, nav uzstādīti akmeņi ar izsūtījuma vietu nosaukumiem, arī teritorija nav labiekārtota, lai tur varētu uzturēties daudz cilvēku, nemeklējot ērtāko vietu.
Piemiņas vietas otrās kārtas darbos plānots skulpturālo ansambli papildināt ar akmeņiem, kas satur skaidrojošu informāciju par monumentu un notikumiem, kurus pieminot, tas izveidots. Zālienā tiks izvietotas melna akmens plāksnes, lai varētu piekļūt pie pieminekļa un nolikt tur ziedus. Tēlnieks un arhitekts piedāvā izvietot 18 stikla paneļu, kuros tiks iegravēta informācija par represijās cietušajiem un viņu vārdi. Plānots atjaunot bruģi un trotuārus Vilkaines ielai, kas ved uz monumentu, izbūvēt uzejas uz dzelzceļa stacijas peroniem, kā arī izveidot izgaismojumu, iekopt apstādījumus un uzstādīt videonovērošanas iekārtas.
Rīgas pieminekļu aģentūra šā gada budžetā jau ir saņēmusi 56 000 latu, lai varētu īstenot darbus, tomēr bija nepieciešami vēl 122 000 latu, kurus paredzēts piešķirt no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem.
Sākotnēji P. Jaunzema iecere veidot piemiņas vietu no raupji plēstiem akmeņiem, veidojot robustas figūras, izraisīja protestus represētajos Latvijas iedzīvotājos. Tēlnieks ne reizi vien skaidroja un pierādīja, kāpēc nav izvēlējies reālistiskas figūras. Viņš pamatoja – esot apzināti vairījies veidot pieminekļa skulptūrām precīzi iezīmētas sejas, lai cilvēki, raugoties abstraktajos tēlos, varētu tajos saskatīt savus tuviniekus, kas neatgriezās no izsūtījuma. Šī piemiņas vieta radīta, lai varētu atcerēties un pieminēt tos represētos, kuru atdusas vieta nav zināma.
Akmeņi tika meklēti un arī atrasti Latvijā. Tos uz Rīgu atgādāja no Ainažiem, Dundagas un Džūkstes.