Cēsīs šoks par milzīgiem siltuma rēķiniem

Viena kubikmetra karstā ūdens izmaksas ir vairāk nekā 25 lati – šādu summu šomēnes saņemtajā rēķinā ieraudzīja cēsniece Inta Saatčiane. Uzņēmuma Cēsu siltumtīkli direktors Jēkabs Blaus strikti atbild, ka tik lielas izmaksas nav iespējamas, ja aprēķini un maksājumi veikti godprātīgi, un sola tos pārbaudīt.

Daudzu gadu garumā cēsnieki ne reizi vien ir vērsušies pašvaldībā ar lūgumiem skaidrot siltuma tarifus un meklēt iespējas ietekmēt apkures maksu. Atklātu vēstuli Cēsu novada domes priekšsēdētājam ir sūtījusi pat pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas uzraudzības padome. Savus ieteikumus nesen izteikusi arī Valsts kontrole.

Pārāk dārgi

Cēsu vecpilsētas ēkā Rīgas ielā 3 iekārtoti seši dzīvokļi, bet pirmajā stāvā – restorāns Pie Raunas vārtiem. Ieraugot, ka 65 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim maksa par apkuri februārī bija 166 lati, bet par karstā ūdens kubikmetru – 25 lati, I. Saatčiane jutās šokēta. «Vai man dārgs minerālūdens tek no krāna?» viņa ironizē. Nevarētu teikt, ka attālākajā Zirņu ielā 11 būtu jāmaksā lētāk – februārī par 60 kvadrātmetru plaša dzīvokļa apkuri rēķinā norādīti 113 latu. Tādējādi megavatstundas cena siltumenerģijai Rīgas ielā 3 februārī bijusi 63,33 lati, Zirņu ielā 11 – 58,33 lati.

«Manā dzīvoklī ir siltinātas sienas, pakešu logi, normālas durvis, puikas uzkāpa un iespēju robežās sakārtoja bēniņus un jumtu,» saka I. Saatčiane. «Sildījos ar elektrību. Zinu, ka atteikšos no karstā ūdens, pirkšu boileru un tādā veidā ekonomēšu.»

J. Blaus skaidro, ka viņa vadītais uzņēmums neatbild par to, kā siltuma patēriņš tiek sadalīts ēkas iekšienē. Māja Rīgas ielā 3 ir privātīpašums, un ar tās īpašnieku viņš ne reizi vien esot ticies, jo mājā ir lieli siltuma zudumi. «Mums nav tiesību iejaukties un skatīties, kā veic sadali pa dzīvokļiem,» uzsver J. Blaus. Iedzīvotājiem aktīvāk jāprasa skaidrojums īpašniekam, cik maksā viņi un kādi ir restorāna tēriņi. «Vienmēr pārbaudām sūdzības. Es aicinātu mājas iedzīvotājus zvanīt, atbraukt un izrunāties, nevienu neesmu noraidījis, vienmēr esam tikuši pie taisnības,» mudina Cēsu siltumtīklu direktors.

Atsakās no ērtībām

Rīgas ielas 3. nama pārvaldniece Brigita Jākobsone piebilst, ka Rīgas ielā 5 cilvēki no apkures atteikušies, jo nespējuši nomaksāt rēķinus. J. Blaus gan saka – oficiāli nav saņemts iesniegums, ka Cēsīs kāda māja būtu atteikusies no centralizētas apkures. «Tā ir četru dzīvokļu māja, sildās kā nu kurš – ar elektrību, ar čugunku. Redzu, ka cilvēki staigā, tad jau nosaluši nav,» B. Jākobsone skumji pajoko. Cēsnieki zina teikt, ka pirms vairākiem gadiem arī Zvirbuļu ielā iedzīvotāji bijuši spiesti atteikties no karstā ūdens, jo par kubikmetru nācies maksāt apmēram sešus latus.

Ir pasaudzēti tikai to Cēsu iedzīvotāju naudas maki, kuru ēkās ierīkota autonoma apkure, jo cilvēkiem nav papildus jānorēķinās par siltuma zudumiem un administratīvajiem izdevumiem.

Dārgo Cēsu īpašā situācija

Cēsu iedzīvotāji cerēja, ka topošā katlumāja varētu krietni samazināt rēķinus. Vismaz pagaidām viņi saņēmuši skaidrojumu, ka šķelda, protams, ir krietni lētāks kurināmais nekā gāze un tās izmantošana ļautu par pieciem procentiem (!) samazināt siltuma tarifu. «Smieklīgi!» – tāds ir cilvēku komentārs. Piemēram, Kuldīgā, kurinot ar šķeldu, tarifs ir 35 lati par megavatstundu, Neatkarīgajai sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā 2011. gada decembrī norādīts, ka siltumnīcas gāzu emisijas kvotu pirkšanas izmaksas SIA Cēsu siltumtīkli pērn palielinājušas siltumenerģijas tarifu par 1,4 procentiem jeb

0,34 latiem par megavatstundu. Lai nodrošinātu ekonomiski pamatotu izdevumu iekļaušanu tarifā, turpmāk ieteikts izslēgt tarifa projektā iekļautās emisijas kvotu pirkšanas izmaksas.

Rīgas Tehniskās universitātes profesors Visvaldis Vrubļevskis veicis pētījumu un atzinis, ka līdzšinējā centralizētā apkure Cēsīs bijusi neefektīva. Viņš ieteicis būvēt nelielas jaudas katlumājas dzīvojamo rajonu tiešā tuvumā, bet pirms tam noteikti siltināt ēkas un rekonstruēt siltumapgādes sistēmu. Tādā gadījumā maksu par siltumu varētu samazināt līdz 0,65–0,89 latiem par kvadrātmetru.