Nav pamatojuma mainīt pašreizējo tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, tāpēc viņiem nebūs iespēju saņemt lielākas algas – šādu lēmumu vakar pieņēma Satversmes tiesa (ST). Lēmums nav pārsūdzams.
ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nosauca vairākus argumentus, pamatojoties uz kuriem lēmums pieņemts. Viens no tiem, ko viņš atkārtoja vairākas reizes, bija – ST izvērtēja arī šā lēmuma ietekmi uz sabiedrības (ne)uzticēšanos tiesu varai.
Pašlaik tiesnešu algas ir iekļautas vienotajā valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā, aprēķinot tās pēc valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja maksimālās iespējamās mēnešalgas jeb 1157 latiem. Iepriekšējā kārtība, ko vēlējās tiesneši, viņiem ļautu saņemt vairāk, jo algas tiktu aprēķinātas, reizinot vidējo algu valstī ar koeficientu 4,5, tādējādi pat ierindas tiesnesis pelnītu vairāk nekā 2000 latu mēnesī.
ST līdzīgos tiesas procesos bija ievērojusi savu amatbrāļu intereses, tāpēc vakardienas spriedumu varētu dēvēt zināmā mērā par pārsteigumu. Tiesnešu un prokuroru interešu aizstāvis Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis pēc ST lēmuma noklausīšanās sacīja, ka šīs tiesvedības rezultātā ir panākti vairāki pozitīvi rezultāti, tāpēc viņš lēmumu vērtē atzinīgi. Par pozitīvu viņš dēvēja, piemēram, ST norādi, ka Saeimai un Tieslietu padomei nepieciešama nevis formāla, bet līdzvērtīga sadarbība. Ilgstošas tiesvedības ieguvums, pēc viņa teiktā, ir arī sistēmas sakārtošana, liedzot tiesnešiem saņemt prēmijas un naudas balvas.
Iepriekš J. Neimanis runāja citu valodu un kaismīgi iestājas par tiesnešu algu paaugstināšanu, apelējot pie tiesnešu neatkarības. Tāda neesot iespējama, ja izpildvara nosaka tiesnešu atalgojuma sistēmu. Saeima tam oponēja, atgādinot, ka Satversmes 83. pants neaizliedz likumdevējam grozīt tiesnešu atlīdzības sistēmu un šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. Tāpat likumdevējs var īslaicīgi samazināt tiesnešu atalgojumu īpašos apstākļos.
ST lēmumā ir teikts, ka pat krīzes apstākļos pašreizējā atalgojuma reforma nav veikta, būtiski ietekmējot tiesnešu un prokuroru darba samaksu. Viņu atalgojums faktiski nav samazinājies, tādējādi palikdams gan konkurētspējīgs, gan nav ietekmējis tiesnešu ekonomisko neatkarību, kā arī nav aizskartas tiesnešu un prokuroru Satversmē noteiktās pamattiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. G. Kūtris norādīja, ka ST piekrīt, ka krīze lika izvērtēt arī tiesnešu atalgojuma sistēmu valstī pastāvošo sociālo apstākļu kontekstā. Viņš arī atgādināja, ka tiesnešu atalgojums ir viens no augstākajiem juridiskajā nozarē, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tiesnešu amatos būtu problemātiski atrast kvalificētus kadrus.
Saeimas interešu aizstāvis Jānis Pleps jau iepriekš aizrādīja, ka uz tiesnešu un prokuroru amata vietām konkursos piesakās ļoti daudz kandidātu, kas liecina par šo profesiju konkurētspēju, tajā skaitā atalgojuma jomā.
Prasību izvērtēt atalgojuma reformu ST bija iesnieguši 406 tiesneši un prokurori. Ja viņi vinnētu, tad valsts budžetā vajadzētu atrast papildu 15 miljonus latu likuma kalpu jaunajam atalgojumam. Sabiedrībā šī vēlme izraisīja asas diskusijas un negatīvu attieksmi, jo dažos amatos tiesnešu atalgojums varētu sasniegt pat 5000 latu mēnesī. Acīmredzot tāpēc vakar ST vairākkārt atskanēja atsauce par tiesnešu prestižu tautas acīs.