Divi Latvijas valstspiederīgie Japānā ir attaisnoti ar narkotikām saistītās apsūdzībās. Latvijas Ārlietu ministrijai ir ziņas vēl par četriem mūsu valsts iedzīvotājiem vai pilsoņiem, kuri Uzlecošās saules zemē apsūdzēti vai gaida tiesu par līdzīgiem noziegumiem.
Taču ziņas par nāvessodu, kas šiem cilvēkiem it kā draud par narkotiku kontrabandu, visticamāk, ir mīts. Japānā šis bargais soda mērs nav atcelts, tomēr līdz šim notiesātājiem mūsu valsts kontrabandistiem ir piespriesti cietumsodi un naudas sodi. Vienu narkotiku noziegumos attaisnoto no Japānas izpestījusi mamma, kas savākusi naudu atpakaļceļam uz Latviju.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis uzsver, ka ministrijas rīcībā nav informācijas par kādu Latvijas valstspiederīgo, kuram Japānā par narkotisko vielu kontrabandu draudētu nāvessods. Trīs mūsu valsts iedzīvotāji Japānā jau izcieš cietumsodu un strādā, lai varētu nomaksāt arī lielo naudas sodu. Katram no viņiem ir piespriesti deviņi gadi cietumā, vienam – vēl sešu miljonu jenu naudas sods (apmēram 38 400 latu), bet pārējiem diviem jāsamaksā 3,5 miljoni jenu (22 400 latu) katram. «Piespriesto naudas sodu apcietinātās personas nomaksā, veicot dažādus darbus, taču darba laiks netiek ieskaitīts kopējā cietumsodā. Visām apcietinātajām personām ir piešķirti Japānas valsts apmaksāti advokāti,» informē J. Sīlis.
Viens Latvijas valstspiederīgais esot izteicis lūgumu sodu izciest Latvijā, bet to risina Latvijas Ģenerālprokuratūra, nevis Ārlietu ministrija. Ja apsūdzētais vēl nav Japānā notiesāts, tad viņu pirms tiesas sprieduma Latvijai diez vai izdos. Ārvalstu cietumos par narkotiku noziegumiem sodu izcieš apmēram 70 mūsu valsts iedzīvotāju. Viņi var izvēlēties iespēju sodu izciest arī Latvijā, ja vien pastāv attiecīgs līgums starp valstīm. Līdz šim Ārlietu ministrija nebija saņēmusi informāciju, ka kāds narkotiku noziegumos notiesātais būtu to lūdzis, februārī sacīja ministrijas Konsulārā departamenta direktore Līga Bergmane.
Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Japānā apcietinātajiem sniedz nepieciešamo konsulāro palīdzību, piemēram, pārsūta korespondenci, naudas līdzekļus un personīgās mantas, ko lūdz nodot tuvinieki Latvijā. Pašlaik ministrija koordinē formalitātes, kas saistītas ar vienas personas došanos mājās. 2010. gadā Japānā par narkotiku noziegumiem apcietināti vai tiesāti divi cilvēki, 2011. gadā – trīs personas un šogad – viena. Iepriekš Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina, ka ne vienmēr paši narkotiku noziegumos notiesātie vai apsūdzētie vēlas, lai par to informētu viņu tuviniekus un ministriju.
Gan Ārlietu ministrijas, gan nu jau arī Iekšlietu ministrijas amatpersonas arvien biežāk izsakās, ka ir nepieciešama informatīva kampaņa, kas narkokurjeriem no Latvijas izskaidrotu šī biznesa ēnas puses un brīdinātu par sekām.