Privertam uzrodas sekotāji: narkobiznesā latvieši nav iesācēji

Latvijas iedzīvotāju – narkokurjeru pēdējos gados kļūst arvien vairāk, tāpat kā vietējo tirgotāju, kas no valsts nemaz neizkust. Kurjeram par vienu veiksmīgu narkotiku pārvešanas gadījumu tiek maksāts no 2000 līdz 3000 eiro, bet vervētājiem par katru kurjeru – 500 eiro jeb 350 latu.

Diemžēl publiski tā arī nav izskanējuši to cilvēku uzvārdi, kam narkotikas bija paredzēts piegādāt un kuri bija to īstie īpašnieki.

Japānā no nāvessoda izsprukušie

Pēdējās nedēļās interesi izraisīja vēsts, ka Japānā kādam narkokurjeram no Latvijas draudot pat nāvessods. Ziņa izrādījusies pārspīlēta. Šāds soda mērs Uzlecošās saules zemē gan nav atcelts, tomēr tas nenozīmē, ka to piespriež ārzemniekiem – visbiežāk viņus pasaudzē, norāda advokāts Antons Drēbnieks. Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā nav informācijas, ka kādam mūsu narkokurjeram pasaulē «akūti draud nāvessods», nesen apliecināja arī ĀM Konsulārā departamenta direktore Līga Bergmane.

Triju gadu laikā Japānā uz aizdomu pamata tika apcietināti vai notiesāti seši mūsu valsts iedzīvotāji – narkokurjeri: divi – 2010. gadā, trīs – pērn un viens šogad. Ar narkotikām saistītos noziegumos Japānā nupat ir attaisnoti divi Latvijas valstspiederīgie – viens dosies vai jau ir devies uz Latviju, viņa mājupceļam naudu savākuši tuvinieki, informē ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Trīs izcieš cietumsodu, un viens vēl gaida tiesas spriedumu. Visiem trim notiesātajiem piespriesti deviņi gadi ieslodzījumā, un katram jāsamaksā naudas sods: vienam seši miljoni jenu (apmēram 38 500 latu), diviem – katram pa 3,5 miljoniem jenu (gandrīz 22 500 latu). Savukārt laikraksts «Mainichi Daily News» marta vidū ziņoja, ka 32 gadus vecais Žanis Klepeckis Tokijas apgabala tiesā ir attaisnots – viņš 2010. gada oktobrī tika apsūdzēts par sazvērestību ar nenoskaidrotiem sabiedrotajiem, lai no Dienvidāfrikas Republikas Japānā ievestu statuju, kas bija piepildīta ar narkotisku vielu. Sūtījuma galamērķis bija norādīta Klepecka viesnīcas adrese, bet tiesa neguva pierādījumus, ka viņš būtu zinājis par šo sūtījumu. Saskaņā ar avīzē publicēto Klepeckis izvairījies no 14 gadu cietumsoda un astoņu miljonu jenu (52 160 latu) naudas soda. Interesanti, ka kāda Žaņa Klepecka vārds minēts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas sēžu sarakstā – 12. aprīlī paredzēts izskatīt lietu par parāda piedziņu.

Nav krīzes mocīti nabadziņi

Gan policijā, gan ĀM uzsver, ka pēdējos gados Latvijas valstspiederīgie arvien biežāk iesaistās narkotiku pārvadāšanā – viņus uz to mudinot krīzes sekas. Trīs vīrieši – 22, 26 un 32 gadus veci – 2011. gadā mira, pārplīstot kuņģī norīto narkotiku iepakojumam. Narkokurjeri lielākoties ir vīrieši spēka gados (līdz 40 gadu vecumam), tāpēc šobrīd Latvijā tiek spriests, ka nepieciešama informējoša kampaņa, kurā brīdinātu par šā rūpala bīstamību.

Advokāts Antons Drēbnieks, kurš aizstāvējis ne vienu vien ar narkotikām saistītos noziegumos apsūdzēto, uzskata, ka narkokurjeri apzinās, ko dara, un saprot, ka tikai vienreiz iesaistīties «narkotiku trafikā» nav iespējams. «Kolīdz ir sākuši, nevar atteikties, nevar to pārtraukt. Viņiem rodas parādsaistības. Tie nav nekādi naivuļi. Mūsējiem, kas iekrīt, tā [narkotiku pārvadāšana] ir peļņa, jo balta nauda nāk, bet saimnieki ir citur. Protams, iekrīt, bet kāds taču narkotikas arī ieved!» kurjeru motivāciju skaidro advokāts. Piemēram, marta sākumā VID Muitas kriminālpārvaldes aizturētajam «cilvēkam konteineram» parādsaistības narkotiku īstajiem saimniekiem nebūs mazas, jo viņa kuņģī norītās 61 kapsulas ar šķidru narkotisku vielu vērtība tiek lēsta no 20 000 līdz 50 000 latu.

Narkokurjeru pionieris cietumus neatstāj

Zināmākais Latvijas narkokurjers, kurš «specializējies» kokaīna kontrabandā, ir ekscentriskais Rolands Priverts, kurš savulaik darbojās modeļu biznesā. Šķiet, viņam izdevīgāk pavadīt laiku cietumā, jo viņš iekritis tik bieži un par tik lielām summām, ka to «atstrādāšanai» viens mūžs būs par īsu. Pašlaik viņš sēž Somijas cietumā: 2009. gadā tiesa viņam un Modrim Liepiņam par vairākkārtēju kokaīna kontrabandu no Dienvidamerikas, darbojoties starptautiskā organizētā narkotiku kontrabandas noziedzīgā grupējumā, piesprieda cietumsodus – Privertam astoņus, Liepiņam – piecarpus gadus. Priverts par narkotisko vielu kontrabandu ir tiesāts vairākas reizes. Piemēram, savu otro cietumsodu viņš izcieta Ekvadorā pēc tam, kad tikko bija atbrīvots no ieslodzījuma vietas Latvijā par tādu pašu noziegumu. Jāatgādina, ka 1999. gadā Priverts kopā ar kompanjoni Dairu Silavu tika pieķerts tolaik lielākajā – apmēram 100 000 latu vērtā – kokaīna kontrabandā Latvijā. Īsajā laika sprīdī starp abiem cietumsodiem viņu aizturēja arī Spānijā un izraidīja no valsts.

Priverta advokāts Drēbnieks atgādina, ka abus narkokurjerus Rīgā aizturēja, kaut arī pirms tam Karakasā, Ņujorkā, Parīzē un Cīrihē viņi lidostās pārbaudes izgāja bez problēmām. Tādējādi mūsu policija neizsekoja (vai negribēja izsekot), kam narkotikas vajadzēja piegādāt. «Viņam bija augstas proves kokaīns, bet nesaka, kam to veda. Veda no Venecuēlas,» atceras advokāts. Pēc atbrīvošanas Privertu pie cietuma Rīgā esot sagaidījušas «melnas mašīnas». «Ar tādām pat [«Latvenergo» prezidentu Kārli] Miķelsonu nesagaidīja,» nosmej advokāts. Starp citu, toreiz Priverts nemaz neslēpa, ka par citu šajā lietā iesaistīto personu nenodošanu saņēmis krietnu žūksni.

Ved kilogramos, maksā tūkstošos

Pāris gadu pēc Priverta rekordkontrabandas šo summu sasniedza arī motokluba «Brīvie vanagi» bijušais prezidents Vilnis Gavars ar iesauku Maziņais. 2001. gada jūnijā viņa īpašumā Stopiņos policija uzgāja kokaīnu, amfetamīnu un marihuānu vairāk nekā 100 000 latu vērtībā. Viņu Krievijā atrada tikai 2007. gadā, izdeva Latvijai, un 2009. gadā tiesa Maziņajam piesprieda astoņu gadu cietumsodu.

2007. gadā policija lepojās jau ar citu rekordu – Rīgā kādam vīrietim atsavināti vairāk nekā 2,7 kilogrami kokaīna un vairāk nekā 56 000 «ecstasy» tablešu, pēc melnā tirgus vērtības, pusmiljona latu vērtībā. Šis tolaik bija viens no visu laiku lielākajiem policijas guvumiem narkotiku apkarošanas jomā, tajā skaitā lielākais vienā reizē atsavinātais kokaīna apjoms Latvijas vēsturē. Noķertais narkokurjers jau iepriekš par līdzīgiem noziegumiem sodu bija izcietis ASV.

Gan policists, gan daudzbērnu māte

Drēbnieka palīdzību lūdz daudzi narkotiku noziegumos apsūdzētie. Priverts starp viņiem bijis savdabīgākais – ne dzēris, ne smēķējis, narkotikas nelietojis, daudz lasījis. Pirms sarunas ar »VZ« advokāts bilst – bijis pie trim klientēm sieviešu cietumā, būs jābrauc pie vēl trijiem citā cietumā. Sarunas laikā advokātam piezvana četras reizes, un noprotams, ka taujā pēc palīdzības ar narkotikām saistītās lietās. Vairākas reizes viņš ierunājas čigānu valodā. «Čigāni godīgi saka – kurš mani ņems darbā? Bērni viņiem dzimst kaudzēm, darba nav. Čigāni neiet uz «slapjajām lietām», tikai reti. Viņu specializācija ir narkotikas un kabatzādzības. Ir veselas ģimenes, kas notiesātas, – sieva, vīrs, brālis,» neslēpj advokāts. Viņa «narkoklientu» vidū bijusi četru bērnu māte, policists slepkavnieks, vīri un sievas, gana daudz sieviešu. «Diemžēl ir vairāk noziegumu un metodes kļūst rafinētākas, jo iegūst pieredzi un mācās no kļūdām. Ir tādi, kas pārtrauc lietot un tirgot. Bet maz. Cietumā atgriežas daudzi, kurus esmu aizstāvējis, kaut arī esmu viņus brīdinājis [par sekām] un neko neslēpju. Ir maz tādu, kas nostājas uz stabilām likuma ievērošanas sliedēm. Pēc ieslodzījuma jau sociālo pabalstu nav, darbā neņem. Pati vide netieši stimulē atkal to darīt,» nopūšas Drēbnieks.

**

Fakti

2011. gadā uz aizdomu pamata par narkotiku transportēšanu, glabāšanu, izgatavošanu vai realizēšanu ārvalstīs aizturēts 71 Latvijas valstspiederīgais – par 16 cilvēkiem vairāk nekā 2010. gadā.

Visvairāk Latvijas narkobiznesmeņu atrodas Latīņamerikas valstu ieslodzījuma iestādēs: Peru – 15 personu, Argentīnā – 15, Ekvadorā – piecas, Venecuēlā – piecas, Brazīlijā – divas personas, taču tādu netrūkst arī Eiropas valstīs un Krievijā.