Par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta amatu 12. aprīlī cīnīsies divi kandidāti – fizikas doktors Ivars Lācis un mākslas doktors Ojārs Spārītis. Pašreizējais LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis viņiem nesola vieglu, toties interesantu darbu.
Beidzoties otrajam pilnvaru termiņam, J. Ekmanim amats jāatstāj. Stāstot par pēctecim atstāto darbu smagumu un prioritātēm, J. Ekmanis sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka situācija zinātnē ir atkarīga no valsts piešķirtā finansējuma. No tā atkarīga arī iespēja iegūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus. Lai arī šogad finansējums zinātnei nav mazāks kā pērn, tas nozīmē, ka ar atvēlēto naudu iztikt nevarēs. Akadēmiķa sacītais apstiprināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā – divos iepriekšējos gados zinātnei piešķirts tikai 21 procents no vajadzīgā finansējuma. Tāpēc nav bijis iespējams tikt pie ES fondu miljoniem, ar ko Latvijas zinātne būtu varējusi attīstīties. J. Ekmanis ironizē – miljoni esot gan, tikai zinātnieki tiem netiek klāt. Jau pērn Latvijas Universitātes 69. plenārsēdē viņš atgādināja, ka līdz 2010. gada beigām bija iespējams apgūt tikai 10 procentus no ES zinātnei piešķirtās naudas.
Tiesa, premjers Valdis Dombrovskis 2011. gada vasarā, tiekoties ar ES pētniecības un inovāciju komisāri Moiri GēgenuKvinnu, apliecināja, ka līdz 2020. gadam finansējums zinātnei un pētniecībai tiks palielināts līdz 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). J. Ekmanis ir skeptisks – Latvija tuvākajā desmitgadē ar grūtībām spēšot nodrošināt pat 0,7 līdz 0,8 procentus. Viņš atgādina, ka vairākus gadus netiek ievērota valdības apstiprinātā apņemšanās katru gadu palielināt finansējumu zinātnei par 0,15 procentiem no IKP. Akadēmiķis, būdams Stratēģiskās attīstības komisijas vadītājs, sola atgādināt par zinātnes vajadzībām visaugstākajā līmenī, arī Nacionālās attīstības plānā.
J. Ekmanis norāda uz satraucošu faktu: ar ES Sociālā fonda līdzekļiem tiek īstenots projekts par jaunu doktorantu, maģistrantu, medicīnas rezidentu piesaisti zinātnei. Izdevies piesaistīt 600 jauno zinātnieku, bet šogad finansējums beigsies. Gaidot nākamo ES naudas sadali, pāris gadu var nākties iztikt bez šiem līdzekļiem, ja valdība laikus neizlems rīkoties. «Tāpēc tagad jārunā par prioritātēm, lai zinātne neizzustu vispār,» brīdina akadēmiķis.