Izglītības ministrijas vietā Aizsardzības, VARAM vietā NeVARAM, VeM vietā NeVeM… Vai partiju tirgum, ko sauc par «atbildības jomu sadalījumu», ir jābūt potenciālā premjerministra kompetencē?
Premjerministram ir jārēķinās ar šo tirgu, premjerministrs var nepieņemt to vai citu kandidātu, bet partijām būtu jānāk uz konsultācijām par valdību jau ar izmazgātu veļu. Būtu pieņemams, ja premjerministrs sacītu: «Tam došu, šitam nedošu…», salīdzinot ministru amatu kandidātu spējas, bet politiskās savstarpējās kombinācijas būtu aicināto partiju darīšana. Parlamenta vairākuma iekšējās krīzes un to pārvarēšana nav izpildvaras uzdevums. Premjerministra uzdevums nav «labiekārtot» un ērti sakombinēt partiju gribulīšus ministrijās, bet sastādīt rīcībspējīgu un atbildīgu valdību. Tā vietā pēc Valda Dombrovska demisijas tiek izrādīts partiju ķēķis, kam ar valsts un nozaru stāvokli nav sakara. Turklāt, ja modē ir plātīšanās ar «partijas atbildību par nozari», tad tai arī jābūt reālai un taustāmai partijas atbildībai. Uz to gan potenciālais premjerministrs, ja tam rūp valdība, nevis priekšvēlēšanu aģitbrigāde, varētu pastāvēt.
Kārtējo reizi jādomā par to, kāpēc Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta skaidri definēt nacionālās intereses, nevēlas pakārtot izpildvaru konkrētiem stratēģiskiem valsts mērķiem, nedz arī panāk to, lai valdība ir tautsaimniecības vadības komanda, nevis nozaru budžeta «izsitēju» kopums. LETA nesen vēstīja, ka ES augstāko amatpersonu atbalsta reitings daudzās dalībvalstīs būtiski krities. Nesen veiktais SKDS pētījums liecina, ka Latvijas valdības amatpersonu «smagākais» gals nav izpelnījies uzticību. Tas, ka ES politiskajā vadībā sistēmiskas krīzes laikā augstu kotējas populisms un liekulība, un tas, ka nacionālās valdības veidošanas pamatā ir vietu dalīšana pie siles, nevis valsts stāvoklis, liecina arī par politiskās elites krīzi.
Nedomāju, ka ES līderu reitings kritis «nepopulāro taupības pasākumu» dēļ. Līderu reitings kritis tāpēc, ka krīzes novēršana īstenota atbilstoši «modernās verdzības» koncepcijai. Politiskā elite glāba savas (!) intereses, pārliekot krīzes smagumu nevis uz tās izraisītājiem un parādniekiem, bet uz visiem iedzīvotājiem. Devalvējot demokrātijas, nacionālo interešu jēgu. Līderu nomaiņa krīzes valstīs (Grieķija, Itālija…) nenozīmē izmaiņas oficiālajā politikā. Griba, ko tautas deleģējušas saviem pārstāvības institūtiem, tiek ignorēta. Transnacionālo korporāciju intereses valstu (!) rīcībā tiek liktas augstāk par cilvēktiesībām. Transnacionālā kapitāla labklājība izrādījās gan nacionālo, gan pārnacionālo līderu galvenā prioritāte. Gan «nacionāla valsts», gan «Eiropas ideja» tostarp bija tikai vīģes lapa gan lokālo, gan ES līderu liekulībai.
Latvijas līmenī politiskā elite nespēj panākt iekšējo un ārējo faktoru harmoniju.Tā nespēj harmonizēt pat valsts iekšējos faktorus, kādēļ gan mantiska, gan politiska polarizācija, gan sociāla, gan morāla stratifikācija te arvien aktuālas. Elites rekrutēšanu lielā mērā nosaka nevis nākotnes uzdevumi, bet pozicionēšanās pagātnē un partiju interesēs. Politiskā elite divdesmit gados nav spējusi ne tik vien kā panākt vai vismaz ievirzīt saprātīgu sabiedrības integrāciju, tā nav spējusi panākt pat dažādo eliti veidojošo grupu (atmodas «morālisti», eksnomenklatūra, trimdas iespaidotie, nacionālisti, kriminālo interešu lobisti…) vienotību valsts virsmērķu dēļ. Tāpēc nav brīnums, ka, pat sastādot valdību, kuru par nacionālu saukt jau ir pagrūti, kura lielā mērā ir tikai vietējā likumdevēja noteikts ES direktīvu izpildītājs ar ļoti zemu patību, partijas nerīkojas vis programmatiski, bet elementāri grābstās. Latvijas politiskā elite rekrutējas nevis valstī, nevis tautā, bet slēgtās grupās pēc kompartijas parauga, kādēļ pūst ātrāk nekā atjaunojas. Sabiedrība nevis iniciē varu savu vēlmju īstenošanai vajadzīgā kvalitātē, bet kurnēdama danco nopakaļ esošajai. Utt. Tāpēc vai ikviena augstāko kadru maiņas problēma Latvijā atklāj, cik liels ir resursu deficīts, cik izvirtusi partiju attieksme pret valsts amatiem. Prezidents ar savām «sakarnieka» pilnvarām te maz ko var līdzēt.