Piektdiena, 1.marts

redeem Ilgvars, Ivars

arrow_right_alt Viedokļi

Konvencija ceļā uz ratifikāciju.

15. novembra TV raidījumā, “Kas notiek Latvijā “ raidījuma vadītājs Domburs demonstrēja aptaujas rezultātus, kurā ar dažiem procentpunktiem Stambulas konvencijas atbalstītāji apsteidza noliedzējus. Katrs piektais nezina , kurai nometnei pievienoties. Tas ir saprotams, jo tikai katrs desmitais apgalvo, ka šo Eiropas Padomes dokumentu ļoti labi zina. Diskusijā un plašsaziņas līdzekļos prevalē viedoklis, ka Konvencija ir par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Kā pretstatu šim viedoklim minēšu faktu , ka Izraēla 2022. gadā atteicās pievienoties Stambulas konvencijai, kā iemeslu minot 60.un 61. panta patvēruma noteikumu bīstamību. Citiem vārdiem- šie noteikumi liek Izraēlai izskatīt patvēruma pieprasījumus ne tikai tiem ārzemniekiem, kuri bēg no politiskās un etniskās vajāšanas, bet arī tiem, kuri apgalvo, ka cietuši no seksuālās vai ar dzimuma identitāti saistītās vardarbības. TV raidījumā Stambulas konvencijas ratifikācijas piekritēji centās apgalvot, ka Latvijā varētu atbalstīt konvenciju ar atsauci uz Satversmi, pievienojot atsevišķu deklarāciju, līdzīgi kā to darījušas citas Eiropas valstis. Uz to gan Eiropas Tiesas tiesnese Ineta Ziemele iebilda, teikdama, ka tas neko nedos, jo lūk starptautiskie likumi ir pārāki par nacionālajiem. Dzirdamas arī atsauces, ka Satversmes tiesa konvenciju atzina par atbildošu Satversmei. Te gribu ieviest skaidrību, proti mūsu tiesa norādīja uz vairāku konvencijas pantu atbilstību Satversmei, bet ne kopumā. Gribu vērst uzmanību uz to, ka Satversmes tiesas likums ļauj iesniegt negatīvu pieteikumu t.i. lūgt atzīt kādu tiesību normu par Satversmei neatbilstošu. Atgādināšu , ka Satversmes tiesas likuma 16.panta 2. punkts ļauj Satversmes tiesai ļaut izskatīt lietas par ”Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei”. Manuprāt, 2020.gadā 13. Saeimas valdošās koalīcijas biedri - 21 deputāts lūgdami izvērtēt Stambulas konvencijas trīs pantu atbilstību mūsu Satversmes ievadam, 91.un 112. pantiem, apsteidza laiku un pārkāpa procedūru. Tā vien liekas, ka šie deputāti vēlējās izmantot ST, lai tā savā spriedumā atzītu Saeimas diskusijās apstrīdētos Stambulas konvencijas atsevišķos pantus par mūsu Satversmei atbilstošiem. Šāds lēmums dažu partiju ideoloģijai bija labvēlīgs, Tagad tās veido koalīcijas vairākumu un panāca iecerēto ratifikāciju. Vai iepriekšējā tekstā minētās darbības veido uzticību ST ? Vietā atgādināt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti bijušo ST priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neapstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amatā. Savukārt 14. Saeima, varbūt aiz pateicības par darbu, kas nebija jādara priekšsēdētājai Osipovai nodrošināja Augstākās tiesas tiesneša mantiju.

Kā tad citām valstīm veicas ar konvencijas ielāgošanu savā lauciņā. Tā 2018.gada 27. jūlijā Bulgārijas Konstitucionālā tiesa Stambulas konvenciju atzina par valsts konstitūcijai neatbilstošu. Tiesas ieskatā konvencijas 3.panta “c ”punkts ( ietver dažādi vērtētās “sociālās dzimtes” definīciju) un 4.panta 3.punkts ( šo pantus un punktus vērtēja arī mūsu ST), ka konvencija neparedz izdarīt atrunas par šiem pantiem. Kā redzat- Latvijas konstitucionālai tiesai pilnīgi pretējs viedoklis. Par pievienotās deklarācijas interpretācijas atbilstību konvencijai ir piešķirtas tiesības speciāli izveidotai “Ekspertu grupai cīņai ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē”, saīsināti “GREVIO”. Nezinu, kā tā vērtēs Latvijas iebildumus.

Šis Eiropas Padomes dokuments tika parakstīts Stambulā 2011. gada maijā angļu un franču valodā, abi teksti vienlīdz autentiski. Tātad, lai interpretētu Stambulas konvenciju, tās normu atbilstību Satversmei jāizmanto autentiskie teksti abās minētajās valodās. Tulkojums latviešu valodā nav uzskatāms par autentisku. Te atkal sākas ķibeles. ST spriedumā nav norādīts kāds teksts izmantots - atsauci, vismaz uz angļu vai franču valodu nevar atrast. Iespējams, ka mūsu konstitucionālā tiesa šo jautājumu apgājusi, jo ne visi tās tiesneši un darbinieki iespējams pietiekami pārzina svešvalodas vai starptautiskās tiesības. Tā vietā ST izmantojusi “kaut kādu” konvencijas teksta tulkojumu latviešu valodā, nenorādot, kur tas publicēts.

Eiropas Padomes mājas lapā šobrīd pieejams neoficiāls Stambulas tulkojums latviešu valodā. Arī MK mājaslapā lasāma konvencija.

Ar dažu teikumu tulkojumiem iepazīstināšu.

Konvencijas 11. a punkts EP mājaslapas tulkojumā:

-regulāri vākt attiecīgus neapkopotus statistikas datus par gadījumiem kad notikusi jebkāda vardarbība uz ko attiecas šī Konvencija.

Labklājības ministrijas ( iepriekš arī MK mājas lapā) šis pats teikums skan šādi:

-Regulāri un selektīvi vākt ievākt grupētus statistikas datus par gadījumiem, kad

notikusi jebkāda vardarbība, uz ko attiecas šī Konvencija.

Cilvēkam pat ar vājām angļu valodas zināšanām ir skaidrs, ka oriģinālā nav ne runas ne par selektīvo datu vākšanu, ne grupēšanu. Varētu rakstu beigt , ja vien mēneša vidū portālā “Delfi” man pazīstams Latvijas Universitātes sociologs nebūtu dalījies savā pieredzē cīņā par pareizu Konvencijas tulkojumu. Jau 2018. gadā mācībspēks informējis Valts valodu centru ( VVC) Labklājības un Ārlietu ministrijas, Saeimas deputātus par tulkojuma aplamībām. Pēc piecu gadu sarakstes, 23, novembrī LETA informēja, ka VVC veicis precizējumus tulkojumā un drīzumā nosūtīs Saeimas Juridiskajai komisijā. Kā vēlētājs gribu pajautāt- pēc kāda tulkojuma varianta komisija dienu iepriekš pieņēma lēmumu par dokumenta virzību uz plenārsēdi. Ierēdņu gausums neaprakstāms! Jautājums, kas paliek neatbildēts- vai parlamentam jāratificē ideoloģiski toksisks dokuments, kurš var radīt postošas sekas nākotnē, brīdī kad Latvijas iedzīvotāju skaits nav sasniedzis līmeni kāds bija pirms I Pasaules kara.