Amerikāņu izdevums "Politico" raksta, ka Ukrainai ir plāns gadījumam, ja kara laikā ietu bojā Ukrainas prezidents. Eksperti uzskata, ka šāds notikums būtu psiholoģisks šoks, bet neietekmētu Ukrainas aizsardzību.
Rakstā atzīmēts, ka kopš Volodimirs Zelenskis kara sākumā atteicās evakuēties un tā vietā lūdza munīciju, viņam ir bijusi galvenā loma starptautiskā atbalsta mobilizācijā cīņai pret Krieviju.
Politico atgādina, ka pret Zelenski jau ir veikti vairāki atentāta mēģinājumi, taču tie visi tika novērsti.
Saskaņā ar konstitūciju varas tiesiskās pēctecības līnija ir skaidra - kad prezidents nevar pildīt savus pienākumus, viņa pienākumus pārņem Ukrainas Augstākās Radas (Ukrainas parlamenta) priekšsēdētājs. Tieši tāpēc, lai izvairītos no varas vakuuma, Krievijas iebrukuma sākumā Ukrainas politiskā vadība atradās dažādās valsts daļās.
"Politico" raksta, ka Zelenska partijas "Tautas kalps" biedram, Augstākās Radas priekšsēdētājam Ruslanam Stefančukam nav īpaši augsts uzticības reitings sabiedriskās domas aptaujās.
Taču, kā uzsvēris Atlantijas padomes Eirāzijas centra vecākais līdzstrādnieks Adrians Karatņickis, tam nav nozīmes, jo Ukrainai ir "spēcīga līderu komanda", un prezidenta nāves gadījumā pasaule, iespējams, redzētu "kolektīvo valdību".
"Politico" uzskata, ka "kolektīvajā vadība", visticamāk, būs Stefančuks kā priekšsēdētājs, kā arī Jermaks, bijušais filmu producents un jurists, kurš tagad vada prezidenta biroju, ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba un aizsardzības ministrs Oleksis Rezņikovs. Valērijs Zalužnijs paliktu kā valsts augstākais ģenerālis.
"Valsts ir sasniegusi ļoti būtisku solidaritātes un nacionālās vienotības punktu, tāpēc, ja ar Zelenski notiktu kaut kas šausmīgs, tas nebūtu tik izšķirošs, kā varētu domāt," uzskata Karatņickis.