Šodien rit Valmieras vasaras teātra festivāla otrā diena ar savu plašo un daudzveidīgo programmu. Skatītāji ieradušies no visas Latvijas, jo šāds festivāls nav ikdiena.
Režisors Mārtiņš Eihe, kurš ikdienu aizvada vadot Latvijas Leļļu teātri un iestudē izrādes dažādos teātros un neatkarīgos projektos, savas izrādes tapšanas laikā atklāja, ka nav iespējams aizvietot dzīvu aktieri. Un tā mūsdienās ir lielākā vērtība.
Mēs ar aktieriem tikāmies pirms sezonas beigām, divas nedēļas jau pastrādājām.
Protams, gatavošanās posmā dažām aktrisēm nebija vēl miera, jo viņām tekstā ir milzīgs apjoms, kas ir jāiemācās, gan arī ar to visu vēl ir jāsadzīvo.
Vai jūtam festivāla garu? Šajā vietā, kur paši esam, īsti nē, bet mums ir savs gariņš, kas mājo pie mums.
Mēs izvēlējāmies savā izrādē runāt par to, kā tiek atņemta dzīvība un kādā veidā tā tiek saglabāta. Gan saistībā ar to, kas notiek Ukrainā, gan to, kas notiek visā pasaulē. Līdz ar to mūsu gadījumā izrāde būs par to, kā saglabāt dzīvību.
Tēma nav viegla, bet mēs paši neciešam. Cieš tie cilvēki, kuriem mēs stāstam. Mūsu uzdevums ir izstāstīt, bet tas arī nav viegli.
Tas ir interesants lūzums, kad parādās skatītājs.
Aktieri arī mainās, kad spēlē, kad blakus ir skatītājs. Mēs, komanda, esam redzējuši izrādi desmitiem reižu. Ar skatītājiem izrāde ir pavisam cita, par ko ir prieks.
Manuprāt, teātrī pats foršākais ir tas, ka vienu izrādi vēlreiz neatkārtosi. Katra izrāde ir citādāka. Visi uztraucas tagad par mākslīgajiem intelektiem, bet teātrī mēs par to varam neuztraukties. Mums ir dzīvs cilvēks.
Un tu nevari aizvietot dzīvu aktieri itin ne ar ko.
Sev novēlu izturību, bet pārējiem novēlu festivāla gaitā čupoties, jo festivāli - gan šis, gan pavasarī, kas bija Daugavpilī, tie dod iespēju sanākt kopā no dažādiem teātriem un satikties.
Ir iespēja parādīt, ko mēs darām, paskatīties, paklačoties. Tā ir reta iespēja, jo ikdienā, kad aiziet teātriem nākamā sezona, no savas mājas aktieri praktiski neiziet.
Arī vide šeit, Valmierā, ir radoša un ne tāda, kā ikdienā. Un tas ir tas pārsteidzošākais šajā festivālā.
Dokumentālas liecības par sievietēm divos karos “Izdzīvošanas piezīmes”
Režisors: Mārtiņš Eihe
Mākslinieces: GRĀFIENES
Dramaturģe: Krista Burāne
Teksti: Oksana Zabužko un Marta Hillersa
Mūzika: Emīls Zilberts
Aktieri: Mārtiņš Liepa, Sandija Dogvāne, Gerda Embure
Norises vieta: Plostnieku iela 12, Valmiera
“Izrāde ir veidota, ņemot par pamatu vācu žurnālistes Martas Hillersas dienasgrāmatu par notikumiem Berlīnē 1945. gada pavasarī un pasaulē pazīstamās ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko esejas, kas analizē Krievijas iebrukumu Ukrainā kopš 2014. gada un Krievijas kultūras lomu tās agresijā. Marta Hillersa mēģina izdzīvot apstākļos, kuros sieviete kļūst par laupījumu svešas armijas vīriešiem. Krievijas armijas vardarbības formas nemainās arī pēc gandrīz astoņdesmit gadiem.
Sievietes cilvēcība, brīvā griba, pašcieņa un dzīvība kļūst par trofeju, kas bez minstināšanās tiek sagrābta. Kopā ar pulksteņiem, paklājiem, podiem un veļasmašīnām tā kļūst par iekarošanas formu un uzvaras simbolu. Oksana Zabužko uzdod jautājumu - kāpēc un kā šis karš ir iespējams?”
Izrāde tiek iestudēta Valmieras teātra 2024./2025.gada sezonas repertuāra ietvaros.
Valmieras vasaras teātra festivāls norisinās no 2. līdz 4. augustam.
