Māris Krautmanis / Viedokļi

Kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas agresīvais un nepamatotais iebrukums Ukrainā, Krieviju ir pametis daudz ievērojamāks skaits Krievijas pilsoņu nekā iepriekšējos gados.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Atkal atkārtojas tas pats, kas bija vērojams iepriekšējos gados – katra ministrija, balstoties uz nezin kādiem aprēķiniem, pretendē uz budžeta naudu, izvirzot par prioritāšu prioritātēm tādus pasākumus, bez kuriem nekādi nevarēs iztikt, citādi gals klāt.

Satīriķis Mihails Žvaņeckis esot sacījis, ka labāk lai ar nepatikšanām ir tā, ka tās sagaidīsim to uzrašanās secībā. Taču Ukrainas karš, bēgļi, gaidāmā pārtikas krīze, degvielas un kurināmā cenu kāpums pārklāj cits citu... It kā jau pietiekami daudz ķibeļu, taču ar tām vēl ir par maz. Lai Latvijas iedzīvotājiem nešķistu, ka dzīve ir avene, aktuālo nelaimju topā pamazām atkal sāk atgriezties kovids, kas iepriekš jau divus gadus bija bendējis dzīvi un grāvis valsts ekonomiku.

Rudenī visu veidu kurināmā cenas sakāps kosmiskos apmēros – nevis par procentiem, bet par reizēm – divas, trīs reizes. Tas jau ir vērojams pašlaik, kad šāda tāda malka vai briketes nopērkamas par divreiz lielāku cenu nekā bija ziemā, un to pašu vēl grūti dabūt. Dārgāka būs arī elektrība, pārtika un viss cits.

No ģimenē krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem daļa (40%) nosoda Krievijas rīcību Ukrainā, bet vairākums no viņiem – 60% – neatbalsta Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu, liecina pētījumu centra SKDS pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veiktā aptauja.

Šovasar jo daudzās pasaules lidostās mēdz izcelties haoss pēdējā brīdī atceltu pasažieru reisu dēļ. Jūnijā dažādu ķibeļu dēļ liels skaits reisu tika atcelts Āzijā, pilotu trūkuma dēļ pusparalizētas bija Lagardijas un Ņūarkas lidostas (ASV), kā rezultātā globālās aviopārvadājumu problēmas “satecēja” Eiropā, kur lidostu haosa areāls izplatījās no Londonas līdz Amsterdamai un Berlīnei. Atcelto reisu skaits lēšams daudzos tūkstošos. Pašlaik situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču arī tagad pasažieris nevar būt drošs, ka viņa jaukais ceļojums notiks tā, kā ieplānots, un viņam nebūs stundām ilgi jānīkst vai pat jāgaida diennaktis viesnīcā vai lidostas telpās.

Man kaimiņos jau vairāk nekā mēnesi dzīvo ukraiņu bēgles – vecmāmiņa, mamma un divas meitas – Juļa (12) un Vika (3). Vārds pa vārdam esam iedraudzējušies. Dažreiz aizvedu viņas ar auto uz lēto, bet labo preču lielveikalu. Reiz aizvedu arī uz humānās palīdzības centru kādā noliktavā Mārupē, kur viņas sameklēja šādas tādas drēbes, ko vilkt mugurā. Vika, protams, uzreiz metās revidēt rotaļlietas un centās paņemt līdzi vairāk lācīšu un leļļu nekā spēj panest.

Lai varas politika ar propagandas līdzekļiem sasniegtu maksimālu efektu, nepieciešama cenzūra – nacistiskajā Vācijā līdz 2. pasaules kara sākumam tika ieviesta absolūta cenzūra, novācot no ceļa ikvienu, kurš atļāvās kaut ko iebilst.

Analizējot Kremļa izteikumus un darbības, bija nojaušams, ka viss velk uz karu. Taču cilvēkam raksturīga vēlmju domāšana – ka varbūt tik traki nebūs, ka varbūt Putins joko un blefo. Taču izrādījās, ka joku nav.

Kazahstānas pārstāve Jeļena Ribakina ir kļuvusi par Vimbldonas tenisa čempionāta uzvarētāju. Viņa Kazahstānas pilsonību ir ieguvusi 2018. gadā, bet līdz tam ir bijusi Krievijas pilsone. Šā vai tā, Kazahstānas valstij tas ir milzīgs, nebijis sporta sasniegums un iespēja lepoties.

Krievijas armija bez kādas veselajam saprātam raksturīgas motivācijas 24. februārī iebruka Ukrainā un turpina tur darīt briesmu lietas – nogalināt, izvarot, laupīt, graut infrastruktūru. Un melot – visu laiku melot.

Salīdzinot ar 2014.–2016. gada vidējo līmeni, pārtikas cenu indekss 2022. gada aprīlī bija +58,5%. Augu eļļas cena četros gados ir pieaugusi par 137,5%. Graudaugu cena ir pieaugusi par 69,5%. Taču tie vēl ir tikai “ziediņi”.

Ja paskatāmies vēl tālākā pagātnē un salīdzinām ar 2018. gadu, tad, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, ir 23,2%.

Prokuratūra 13. jūnijā uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.

Kariņa valdības mērķētais atbalsts bez sistēmas Pagājušajā nedēļā TV3 raidījumā “900 sekundes” Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valstī beidzot jāpārlauž situācija, ka nav mērķētas sistēmas, kā palīdzēt cilvēkiem.

Saeima ceturtdien apstiprināja uz otro termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Jēkabu Straumi. Taču vēl nelēma par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas atkārtotu apstiprināšanu amatā.

Tuvojas galam un bezsaules norietam kāds stāsts – Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļa savu darbību turpina līdz 2022. gada 30. jūnijam, bet pēc tam beigs pastāvēt.

Divi sērgas gadi plus 24. februārī sācies karš nevar paiet bez sekām. Dabiski, ka tas ietekmē pasaules un Latvijas ekonomiku. It kā skaitās oficiāli, ka sērgu Latvija pārlaidusi diezgan labi. Vai tā tiešām ir, par to varētu strīdēties. Latvija saņēma vairākus miljardus aizdevuma. Naudas bija tik daudz, kā nekad nebija bijis. Lai nu tā būtu, ka viss bija labi.

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.

4. jūnijā ir sācies četru mēnešu priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, kurā politiskajām partijām jāsāk uzmanīties ar saviem reklamēšanās un aģitācijas tēriņiem un jāsāk ievērot dažādi ierobežojumi.

Vācija nav lēta zeme – tur ir lielas algas un attiecīgi arī cenas dažādiem pakalpojumiem un precēm ir lielas. Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, tāpēc nevar uzreiz tagad saraut visas attiecības ar šo šausmuzemi, taču pamazām šī problēma tiek risināta un tiks atrisināta. Vācijā, tāpat kā visur citur, ir ekonomikas ķibele – maijā inflācija ir sasniegusi 7,9%.

Trešdienas LTV “Rīta Panorāmā” bija sižets par to, ka Ludzas stacijas teritorijā notiks “Latvijas dzelzceļa” civilās aizsardzības mācības. To laikā operatīvie transporta līdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Apkārtējie iedzīvotāji tika aicināti izturēties ar sapratni un nesatraukties, jo stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija, tādēļ skanošās sirēnas nav jāņem vērā. Mācību mērķis bija pārbaudīt civilajā aizsardzībā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai.