8. decembrī vairākos lielos plašsaziņas līdzekļos (“LSM.lv”, “Delfi”, “TVNET” u.c.) parādījās ziņa, ka miris ilggadējais "Itera Latvija" un Latvijas Tenisa savienības prezidenta Juris Savickis. Pēc pusstundas šie paši mediji sāka ziņu atsaukt un atvainoties, jo izrādījās, ka Savickis ir sveiks un vesels un brauc uz darbu.
Medijiem nosūtītā vēstule bija no aizdomīgas adreses itera.latvija@gmail.com, dīvaini bija daži kļūdaini lielo burtu lietojumi vēstulē, dīvaini bija tas, ka uzreiz kopā ar ziņu par Savicka it kā nāvi bija nosaukts arī bēru laiks un vieta, jo parasti jau pirmajā dienā tas vēl nav zināms. “Neatkarīgā” neuzķērās.
Taču var saprast kolēģus citos izdevumos - neba vienmēr izdodas būt tik uzmanīgam, lai nenoticētu nāves ziņai, ar kādu nemēdz jokot. Šādas viltus vēstules izplatīšana ir nelietīga. Savickis sen vairs nav jauneklis, tāpēc ziņa nešķita neticama.
Plašsaziņas līdzekļiem ir svarīgi, lai jebkura sabiedriski nozīmīga informācija parādās pēc iespējas ātrāk, jo tad portāli var iegūt lielāku skatījumu (klikšķu) skaitu. Taču dažkārt šāda tiekšanās pēc klikšķiem nodara postu - ja tautā tiek palaista nepārbaudīta un nepatiesa informācija.
Diemžēl muļķīgas kļūdas, kas saistītas ar priekšlaicīgiem nekrologiem, atgadās gan citās zemēs, gan pie mums. Reiz viens žurnālists, kurš citkārt allaž bija bijis ļoti precīzs un kompetents, savā prātā bija iedomājies, ka slavenais aktieris Kārlis Sebris ir aizgājis aizsaulē, un pieminēja Sebri savā rakstā, nosaucot vairākus tiešām aizsaulē aizgājušos aktierus. Šo vietu rakstā nepamanīja ne korektūra, ne redaktors. Taču Kārlis Sebris tolaik vēl bija dzīvs, un liels bija pārsteigums žurnālistam, izdzirdot klausulē, ka viņam piezvanījis Sebris “no aizsaules”. Sebris bija ļoti lādzīgs un uztvēra žurnālista kļūdu ar humoru.
Interneta sociālajos tīklos ziņa par Savicka nāvi izraisīja sākumā virkni priekšlaicīgu nekrologu, kuros nebija piemirsta Savicka kādreizējā darbība Valsts drošības komitejā. Tūdaļ gan sākās otrā sērija ar memēm un komentāriem par mediju kļūmi. “Augšāmcēlies! Mūžīgi mūžos, Āmen!”, sociālajā vietnē “Twitter” iesaucas Inga Jākobsone.
Jānis Nenopietnais savā “Twitter” ierakstā jau ir izdomājis anekdoti, ka Lato Lapsa un Liāna Langa sēž kafejnīcā un runā par lietām. Liāna: “Skat, Lato, reku Savickis sēž! Lato: “Nevar būt, viņš taču miris!” Liāna: “Hmm... nē, nupat pakustējās!”
Lietojot savdabīgu ortogrāfiju, tīmekļa vietnē “Facebook” Aigars Červinskis notikušo komentē šādi: “Vēl pirms gada tu skaitījies antivaxers, neizglītots lumpenis un palīgskolas apzolvenc, ja neticēji it visam, ko tā svētā trīsvienība visiem borēja iekšā par 19. numura problēmām. Ja kādā brīdī paudi atšķirīgu viedokli, tev pārmeta kā minimums medijpratības trūkumu, bet vispār tu vērpi sazvērestības teorijas un nedomāji Vaustiski. Tas nekas, ka jau toreiz no mugursomas tur vienam Kozinam izkrita kazas kāja - to vajadzēja uztvert kā cilvēcīgu kļūdu, bet, ja godīgi, apzināta safabricējuma izmantošana prime-time ziņu sižetā ir daudz lielāx ētikas pārkāpums nekā kaut kāda, Vaustī nesaprotamu iemeslu dēļ ielaista svešzemju medijiņa diktōra neveiklais, nepieņemamais vervelējums. Tagad taisni tiem pašiem vispareizākajiem, visuzticamākajiem meeeeedijiem gadījās viens grandiōzs fušieris. Visiem viens! Uz meeeedijpratības kursiem varbūt aizsūtīt?”
Jāpiekrīt Aigaram Červinskim, ka vienai daļai plašsaziņas līdzekļu pandēmijas laikā bija augstprātīga attieksme pret tiem, kas nevēlas vakcinēties, un sevis iedomāšanās par vienīgajiem vispatiesākās patiesības zinātājiem. Bet tagad “Patiesības ministrijai” gadījies izplatīt “feiku” ziņu pašai.
Mediji un Savickis apsverot domu, vai vērsties Valsts policijā par viltus ziņu izplatīšanu, lai gan tiesībsargājošajām iestādēm vajadzēja jau 8. decembrī pašām prasties un sākt pētīt, vai nav kādas tehniskas iespējas noskaidrot viltus vēstules autoru un viņa rīcības motīvus. Varbūt tas ir kāds brīdinājums, draudi Savickim, lai censtos viņu kādā veidā ietekmēt? Var jau arī būt, ka šādā veidā kāds raidījums vai faktu “rečekotājas” ir pārbaudījušas mediju modrību, lai pēc tam norādītu, cik mediji nemodri? Tomēr diezin vai. Šāds paņēmiens tomēr ir pārāk “zem jostas vietas”, pārāk nekorekts un amorāls, lai pēc tam to varētu izmantot publikācijām. Ar šādām lietām nejoko.
Pēc tām adresēm, uz kurām nosūtīta viltotā “Iteras” vēstule, var spriest, ka autoram varbūt ir sakars ar sabiedrisko attiecību jomu vai varbūt viņš tajā strādājis. “Mediju liste”, ko izmanto, lai automātiski nosūtītu vēstījumu uzreiz daudziem plašsaziņas līdzekļiem, nav pati svaigākā, bet tāda, kāda bija pirms pāris gadiem. Ja tiesībsargājošajās iestādēs atrastos kāds Šerloks Holmss, viņam vajadzētu papētīt, kādas pēdas varbūt ir atstājis Savicka nāves izziņotājs. Ļoti jau nu būtu interesanti uzzināt, kas tas ir par putnu.
