Māris Krautmanis / Viedokļi

Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.

Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība ir nākusi klajā ar jaunu regulējumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur no 1. marta tiks atcelta virkne līdz šim pastāvējušo tirdzniecības un visu veidu ierobežojumu, taču “ierobežojumu suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam” – saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) “trīs soļu plānu” daļa to tiek atcelta ar 1. martu, vēl daļa varbūt paliks spēkā līdz 1. aprīlim. Atkal sabiedrībā ir dziļa nesapratne, kādi ierobežojumi uz kādām ļaužu grupām un nozarēm un cik ilgi attieksies.

Kārtējos jaunos lēmumus Covid-19 pandēmijas laika regulējumā ir pieņēmusi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība.

Saeima pagājušā gada aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu iniciatīvas izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Tagad komisija darbību ir pabeigusi un ir tapis arī tās gala ziņojums.

Eirobarometrs ir virkne sabiedriskās domas aptauju, kuras regulāri tiek veiktas Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu uzdevumā kopš 1973. gada. Šīs aptaujas risina ļoti daudzus ar Eiropas Savienību saistītus aktuālus jautājumus visās tās dalībvalstīs.

Vienu minūti un divdesmit trīs sekundes garu sižetu 7. februāra vakara LTV “Panorāmā” izpelnījās pirmdienas protesti pret pandēmijas ierobežojumiem dažādās Rīgas vietās.

Latvijā var saskatīt trīs valsts pārvaldes veidus: ir pilsētu un novadu pašvaldības, kas vairumā gadījumu ir saprātīgas un vismaz cenšas ko nebūt darīt savu iedzīvotāju interesēs; ir diezgan mazspējīga valdība un Saeima, kuras 100 gudrās galvas ar katru nākamo sasaukumu kļūst aizvien durnākas; un ir Rīgas dome – vispārākā varas nesaprātības pakāpe. Bail vērt vaļā Rīgas domes mājaslapu un skatīt, kādas atkal jaunas brīnumlietas pa nedēļu ir salēmusi šī institūcija.

Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka no sestdienas, 5. februāra, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs uzrādīt “iespēju pasi”, ko Latvijā sauc par “sadarbspējīgo sertifikātu”, lai varētu apmeklēt lielveikalus, restorānus, sporta un izklaides pasākumus, kā arī saņemtu pakalpojumus klātienē.

Savulaik Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tagad jau bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska virzīja un izbīdīja līdz pieņemšanai Saeimā reformu un grozījumus Augstskolu likumā. Galvenā doma bija tāda, ka augstskolām ir par daudz autonomijas, tāpēc tām jāuzkrauj mugurā politizēta “padomju vara” – jāizveido augstskolu padomes, kas nodarbosies ar katras augstskolas stratēģiju. Augstskolu likuma 14.1. pants nosaka, ka valsts augstskolas padomi zinātnes universitātē veido 11 locekļi, no kuriem vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirza Valsts prezidents.

Kovidsērgas pandēmija ir likusi ieviest dažādus drošības pasākumus visas pasaules valdību, parlamentu, prezidentu un pašvaldību darbā.

Pētījumu centrs SKDS ir noskaidrojis sabiedrības uzticēšanās indeksus un reitingus dažādām Latvijas institūcijām, tostarp arī nevalstiskajām (sabiedriskajām) organizācijām, kas ir dažādas biedrības un nodibinājumi. Pētījumā konstatēts, ka kategorijā “Visi iedzīvotāji” nevalstiskajām organizācijām ir negatīvs reitings – mīnus 4,4. 2021. un 2020. gadā 40% respondentu ir pauduši, ka neuzticas tām. Bet bija laiks, kad uzticības līmenis tām bija jūtami augstāks – 2010. gadā 31% neuzticējās.

Slavenie epidemiologi no Latvijas Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas un citi infektologi jau sen paredzēja jaunu kovida sērgas vilni un tam gatavojās. Tāpat arī valdība ar tās premjeru priekšgalā zināja, ka nāks infekcijas izplatības jauns vilnis, jau tad, kad tā celmam nebija dots nosaukums “omikrons”. Jo tāda ir bijusi agrākos laikos arī citu vīrusu uzvedības loģika – vīrusi tā dara, ka top lipīgāki, bet, kas priecē, arī mazāk nāvējoši. Šā vai tā, bet omikronu varēja sagaidīt godam – ar stiprinātu veselības aprūpes kapacitāti, daudzām jaunām gultasvietām.

Ir noticis tāds kā lūzums – gluži vai vēsturisks pagrieziens! Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) trešdienas “Rīta panorāmā” sacīja frāzi “Mums jābeidz raustīt sabiedrību”. Beidzot pēc gandrīz diviem kovidsērgas gadiem Krišjānis Kariņš ir nācis pie šādas atziņas! Bet labāk vēlāk nekā nekad.

Pētījumu centrs SKDS pēc “Neatkarīgās” pasūtījuma ir izpētījis iedzīvotāju uzticēšanos dažādām institūcijām un konstatējis, kādi 2021. gada nogalē ir reitingi virknei sabiedrībā pazīstamu politiķu no varas, Saeimas opozīcijas un ārpusparlamenta opozīcijas spēkiem. Šajā rakstā apskatu tos, kas ir vai nu nepārstāvēti 13. Saeimā, vai arī Saeimā ir bijuši ievēlēti, taču starplaikā ir frakciju un partiju pametuši, dibinājuši savu jaunu partiju vai piedalās jaunas partijas aktivitātēs.

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs, tagad Saeimas deputāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) ir ievērojami uzlabojis savu reitingu.

20. janvārī Baumaņa skvērā pie Rīgas apgabaltiesas tika atklāts tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidots piemineklis Latvijas brīvības cīnītājam, padomju laika disidentam Gunāram Astram.

No 1917. līdz 1918. gadam Baumaņa skvērā pretī tagadējai Rīgas apgabaltiesai stāvēja “koka Fricis” – piemineklis vācu karavīram. 1919. gadā pie īslaicīgās komunista Pētera Stučkas valdīšanas tur bija Kārļa Marksa akmens galva.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir konstatējis reitingus amatpersonām un politiķiem 2021. gada noslēgumā. Tostarp pētījumā atspoguļojas arī iedzīvotāju uzticība virknei to deputātu, kuri 13. Saeimā ievēlēti no partijas “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem un kuri joprojām darbojas šo partiju parlamenta frakcijās.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir aprēķinājis reitingus lielāko pašvaldību vadītājiem.

Tā Latvijas tautas daļa, kas vēl skatās televīziju un klausās radio, redz un dzird, ko par respiratoriem paudis Krišjānis Kariņš (JV), ko par skolu slēgšanu vai mājsēdi domā Daniels Pavļuts (AP), kādu jaunu cietumu grasās būvēt Jānis Bordāns (JKP). Dzīve kūsā, un tie, kas pieplakuši pie televizora ekrāna, dzīvo tai līdzi. Galvenie “flagmaņi” ir Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) – ziņu, diskusiju un analītiskie raidījumi.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis aptauju un izveidojis reitingus dažādām institūcijām – piemēram, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei utt. Cita starpā SKDS ir vaicājis cilvēkiem, cik lielā mērā viņi uzticas vai neuzticas radio un televīzijai.

Vakar, 2022. gada 12. janvārī, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās ir iemūžināta foto attēlos. Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pozējot fotogrāfiem, nelietoja aptiekās nopērkamos baltos FFP2 respiratorus, bet lietoja “melnās maskas”.