Beidzot, beidzot! Aleluja! Beidzot valdības veidošanas sarunās ir izkristalizējusies nākamā koalīcija, kas sastāvēs no “Jaunās Vienotības” (JV), “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA).
Līdz pat pēdējam brīdim Valsts prezidenta pilnvarotais sarunu vedējs Krišjānis Kariņš (JV) visādi iztēlojās, spieda un šantažēja, lūdzās un sapņoja, ka koalīcijai pievienosies arī ceturtā partija - “Progresīvie”. Vēl aizvakar premjers pauda dīvainas domas, ka koalīcija būs no trim partijām, bet arī “Progresīvajiem” tiks atvēlēts viens ministra portfelītis. Te tad nu paši “Progresīvie” apvainojās un no portfelīša atteicās, paziņojot, ka nebūs nekādi asociētie puskuslie nekoalīcijas nepartneri, bet turpmāk būs opozīcijā. Tas labi.
Tātad opozīcijai pievienosies viena dusmīga partija, kura nākamajai valdībai skatīsies uz pirkstiem. Var taču atgadīties tā, ka kādas neskaistas valdības shēmas nepamana ne ZZS, ne Šlesers, bet pamana “Progresīvie”. Tas veicina demokrātiju un attīstību.
Jaunajai koalīcijai būs 54 mandāti 14. Saeimā. Tātad valdošie nevarēs izlaisties dīkā atslābumā, braukāt bez jēgas pa ārzemēm, slimot un trimpelēt. Tiklīdz pieci valdošo partiju pārstāvji atradīsies kādā citā orbītā un nebūs klāt pie parlamentārā darba, valdības iecerētie normatīvie akti paliks bez atbalstoša balsojuma parlamentā. Tas tāds mazliet kā presings, kas veselīgi.
No “Progresīvo” skata punkta viss ir pareizi un loģiski - ja viņi piekristu Kariņa piedāvātajai pusglāzei remdena ūdens, tas viņiem sasietu rokas, bet nedotu reālu varu.
Kas to lai zina, kā vēl situācija var pagriezties pēc gada vai diviem, kad varbūt draudzīgā koalīcija sakašķēsies un tad “Progresīvajiem” varēs rasties iespēja kļūt par pilnvērtīgu partneri valdībā? Paņemt vienu ministra amatu būtu bezcerība un bezperspektīva.
Zināms, ka “Progresīvie” ir vienā jaukā, kopīgā koalīcijā Rīgas domē ar pārējiem “latviskajiem spēkiem”, kuri joprojām nebeidz priecāties, ka gāzuši Nilu. Lai gan valdības veidošanas gaitā ir bijušas visnotaļ niknas kolīzijas, vismaz pagaidām nav manāmas kādas pazīmes, ka niknā uguns no Saeimas nama varētu pārsviesties uz Rīgas domes jumtu. Rīgas rātskungi ir citi, viņiem ir sava politika, viņi nespriež par viendzimuma laulībām, bet par kanalizācijas caurulēm, viņi jūtas labi - pat tik ļoti labi, ka plāno par 26 tūkstošiem eiro iekārtot domes ēkā klusuma kabinetus. Viens kabinets būšot vienvietīgs, bet otrs - četrvietīgs. Rīgas domi nupat ir piemeklējis tāds pārmērīga taukuma pašapmiers, ka tai jau vairs neko nevajag. Katrā ziņā tai nevajag nekādus satricinājumus, kadru un koalīcijas izmaiņas.
Kariņa āziski spītīgā uzstāšana uz četru partiju koalīciju, par ko jau uzreiz bija skaidrs, ka tāda nebūs iespējama, ir stipri aizkavējusi ministru krēslu sadali starp partijām. Tas slikti, jo katra diena bez nākamās valdības dod iespēju vecās valdības vēlēšanās zaudējušajām partijām vilkt nāsis piķi un pieņemt lēmumus, kas ieriebj pēcnācējiem.
Novembris nāk virsū ar joni, bet pagaidām ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Partijas visu ko grib. JV grib izveidot jaunu megaministriju, kurā būtu apvienotas vides aizsardzības un enerģētikas lietas. Jādomā, ka par šādas ministrijas vadītāju tiks virzīts JV kadrs Jānis Patmalnieks. Šķiet, ka JV grib arī Finanšu ministriju, kas loģiski, jo finanšu ministram jābūt premjera labajai rokai. Uz to it kā pretendē Arvils Ašeradens. Vēl JV vēlas 14. Saeimas deputāti Eviku Siliņu par iekšlietu ministri.
Savukārt NA vēlas, lai līdzšinējie NA ministri paliek savās vietās un vēl kādu “spēka ministriju” turklāt. Līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece tad varētu būt šī “spēka ministre” - vai nu aizsardzības, vai iekšlietu ministre. Ak, bet jā - iekšlietās jau Siliņa priekšā. Vēl NA labprāt gribētu arī Tieslietu ministriju, kur ministrs nebūtu tālu jāmeklē - tas varētu būt Gaidis Bērziņš. Taču ir skaidrs arī, ka visas šīs vēlmes piepildīt nebūs iespējams - NA nav tik daudz mandātu un ietekmes.
AS laikam skatās uz Satiksmes ministriju. Ir dzirdēts arī par kandidātu uz šo amatu - liepājnieks Uldis Sesks. Ar dziļu interesi jāgaida, kāda loma šajās spēlēs būs Uldim Pīlēnam. Kariņam ir pamats uztraukties, jo Pīlēns un Sesks viņa valdības mikroautobusā būs ļoti smagi pasažieri. Nevar noliegt, ka Kariņš ir personība, taču arī Pīlēns un Sesks ir personības. Trīs personības vienuviet ir par daudz.
Tomēr izskatās, ka šī būs reize, kad ministru krēslu dalīšana var būt pat mazāks iemesls kašķim nekā jautājums par “darāmajiem darbiem”. JV kā partija ar lielāko mandātu skaitu 14. Saeimā ir sacerējusi memoranda projektu sadarbībai ar AS un NA. Tajā ir daudz jauku ideju un mīļu vārdu par “efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu sabiedrības interesēs”, taču tekstā ir dažas vietas, kas, iespējams, var samulsināt NA. Un arī AS.
Proti, JV piedāvā vienoties, ka tiktu izstrādāta un virzīta izskatīšanai Saeimā likumdošanas pakotne, kas atsevišķos likumos regulētu civilās savienības jautājumus un izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.
Zem šiem vārdiem slēpjas milzīgs jau notikušu un nākotnē vēl paredzamu skandālu blāķis. NA diezin vai būs tas koalīcijas partneris, kurš ar lielu skubu metīsies iestāties par Satversmes tiesas sprieduma pildīšanu. Diezin vai NA neprātā priecājas par iespēju pieņemt tādus normatīvos aktus, kas pielīdzina geju un lesbiešu kopdzīvi laulībām starp vīrieti un sievieti. Šādi “darāmie darbi” no NA skata punkta nu nekādi nav darāmi. Šī ir mīna ar laika degli - ja ne tagad uzreiz, bet tad kādā citā brīdī civilās savienības jautājums var uzspridzināt jauno Kariņa valdību.
