Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kuru Valsts prezidents pilnvarojis veikt sarunas par jauna Ministru kabineta izveidošanu, bija apņēmības pilns panākt, lai pagājušajā nedēļā JV, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstītu sadarbības memorandu, kas ļautu šonedēļ strauji virzīties tālāk – vienoties par koalīcijas līgumu, sarakstīt valdības deklarāciju, sadalīt atbildības jomas starp partijām un iecelt ministrus.
Tas Kariņam tomēr neizdevās. Iespējams, patraucēja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas Robertas Metsolas vizīte Latvijā, kur daudzi politiķi bija aizņemti, lai godam sagaidītu augsto viešņu, un nevarēja vienlaikus runāt arī par valdības veidošanu.
“Memorands” ir kas jauns, tāpat kā arī Valsts prezidenta pilnvarojums Kariņam. Satversme tādus memorandus un pilnvarojumus neparedz, bet, ja jau tas nav krasā pretrunā ar Satversmes garu un palīdz valstij ātrāk tikt pie rīcībspējīgas valdības, tad lai nu tā būtu.
Ar “memorandu” šajā gadījumā laikam jāsaprot tāds kā melnraksts nākamajiem dokumentiem - ne visai ciets papīrs -, jo galvenās tēzes būs pateiktas un precizētas valdības deklarācijā, koalīcijas līgumā, rīcības plānā vai vēl kādos apņemšanās un vienošanās dokumentos, lai kā tie netiks saukti. Vēl šo “memorandu” var interpretēt arī kā JV ultimātu potenciālajiem koalīcijas partneriem, jo JV piedāvātajā variantā ir dažas idejas, kuras ne visai sajūsmina AS un NA.
Galvenā problēma patlaban ir JV ideja par jaunas Vides, klimata un enerģētikas ministrijas izveidi, kuru pārraudzīt, saprotams, uzņemsies pati JV. Kariņš par šādas hipermega ministrijas izveidi iestājas kategoriski, paziņojot, ka, ja tādas ministrijas nebūs, tad nebūs arī valdības.
Ir saprotams, ka vides un enerģētikas lietas ir valstiski svarīgas - Latvijai jālemj, kā pārdzīvot ziemu, kā kļūt enerģētiski neatkarīgai no Krievijas un tādā garā. Bet ir acīmredzams, ka ideja par šādu ministriju ir dzimusi pavisam nesen - spontāni un nesagatavoti. Kariņš un JV ir nākuši pie secinājuma, ka tagad viņi ir lielākie varoņi tautai, vēlēšanu uzvarētāji ar 26 mandātiem 14. Saeimā, tāpēc vēlas šo uzvaru konvertēt par attiecīgi lielu varu un naudu. Šādas ministrijas pārraudzībā nonāks Atveseļošanas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas, Kohēzijas un citi ar klimatu un enerģētiku saistāmi fondi. Jaunajai ministrijai būs vara pār pusi, ja ne pat pār 60 procentiem no valstij pieejamajiem investīciju līdzekļiem.
Spriežot pēc tās informācijas, kas plašsaziņas līdzekļiem ir, vērojot valdības veidošanas sarunas, JV ir iecerējusi jauno ministriju veidot tā, ka tiek izņemti nosaukumam atbilstoši departamenti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (klimats, vide) un Ekonomikas ministrijas (enerģētika). Ar to vēl jaunās ministrijas apetīte nebūs apmierināta, un tās ēdienkartē būs arī VAS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Conexus Baltic Grid” valsts daļu pārvaldība, kas tiks atņemta Finanšu ministrijai.
Te uzreiz var rasties daudz jautājumu. Par kādu ekonomiku varēs būt atbildīgs nākamais ekonomikas ministrs, ja viņam nebūs teikšanas pār enerģētiku? Ekonomikas ministrijas vērtība spēji un būtiski samazinās, bet no VARAM pāri paliek tikai reģionālā attīstība, kas vispār nav joma, kas vairs var būt atsevišķas ministrijas cienīga - ar reģionālo attīstību var nodarboties jebkura “naudas ministrija”, izveidojot sev attiecīga nosaukuma departamentu.
Kariņam un JV tagad ar steigu vajadzētu izskaidrot partneriem, kādi būs šīs jaunās ministrijas mērķi, uzdevumi, vīzija. Rīt būs 1. novembris, un Valsts prezidents Egils Levits būs tiesīgs nosaukt jau pavisam oficiāli nākamās valdības premjera amata kandidāta vārdu. Turpmāka vilcināšanās no Kariņa puses atbildēt uz loģiskiem jautājumiem, tā vietā nemitīgi nākot klajā ar jauniem ultimātiem, patiesībā liek uzdot jautājumu - vai kaut kādu iemeslu dēļ galvenais jaunas valdības izveides vilcinātājs nav viņš pats?
