Māris Krautmanis / Viedokļi

Nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) intervijā Latvijas Radio izteicās šādi: “Līdz karam cilvēkiem, kas pretdarbojās Latvijas valstij, viņi tik viegli manipulē... Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA... ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir neērti Krievijai.”

Jau 2020. gadā, kad pa pasauli sāka izplatīties sērga, pasaules plašsaziņas līdzekļu virsraksti ziņoja, ka iestājusies nepieredzēta pārtikas krīze. Taču tagad, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, ar pārtiku pasaulē būs vēl nelāgāk.

Enerģētiskā neatkarība no Krievijas, par kuru visi runāja, klīda kā rēgs pa Eiropu jau sen. Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, tā ir kļuvusi par skaudru nepieciešamību.

Krievija ir uzbrukusi Ukrainai un katru dienu slepkavo cilvēkus, grauj ēkas un rūpnīcas, tostarp veicot arī kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Skaidrs, ka ar Krieviju un arī Baltkrieviju civilizētajai pasaulei nav pa ceļam un nevar būt arī nekāda tirgošanās, jo tā nauda, kas tiek samaksāta Krievijai par jebkādu preci, pārvēršas krievu tankos, lidmašīnās, lodēs un raķetēs.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Ostu likuma grozījumu atcelšanu 8. aprīlī ir noslēgusies. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Smieklu dienas priekšvakarā, 31. martā, satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija) bija uznācis spējš iedvesmas vilnis dalīties ar svaigu informāciju un paust tautai briljantspoži kompetentu nozares eksperta viedokli savā mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā.

2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.

1. aprīlī tiks atcelti gandrīz visi līdzšinējie Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumi.

23. martā mēs saņēmām skumju vēsti – 84 gadu vecumā mirusi Madlēna Olbraita – pirmā sieviete, kas bija ASV valsts sekretāre. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izteicis līdzjūtību viņas ģimenei un draugiem, norādot, ka Olbraita lieliski izprata Eiropu un bija nelokāma NATO atbalstītāja.

Jau mēnesi Krievijas karaspēks bombardē no lidmašīnām, apšauda ar raķetēm, aplenc ar tankiem Ukrainas pilsētas, nogalinot kareivjus un mierīgos iedzīvotājus – sirmgalvjus, sievietes, bērnus. Tiek sagrauti kultūras objekti, dzīvojamās ēkas, rūpnīcas, slimnīcas, skolas un bērnudārzi.

Covid-19 saslimstības statistikas līkne ir devusies pikējumā lejup – nedēļas laikā slimības izplatība sarukusi par 30 procentiem. Samazinājusies arī mirstība. Izskatās, ka jau drīz sērga sasniegs apmēram tādu pašu līmeni, kāds bija pagājušajā vasarā, kad jūnijā dienā bija labi ja daži saslimšanas gadījumi.

Krievija aizliegusi graudu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm – Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Aizliegts arī eksportēt cukuru uz trešajām valstīm. Graudu eksports aizliegts līdz 30. jūnijam, bet cukura – līdz 31. augustam.

Pašlaik jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas tāpēc, ka nevēlas iet bojā, un tāpēc, ka daudziem mājokļi ir sagrauti agresīvā Krievijas iebrukuma laikā. Liela daļa pašlaik vēl atrodas tuvajās kaimiņvalstīs – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Moldovā, Slovākijā. Visvairāk – Polijā. Iepriekš tika lēsts, ka būs kopumā četri miljoni bēgļu, taču, cik viņu būs, to vēl nevar zināt – iespējams, arī vairāk.

Degvielas cenas pasaules tirgos un degvielas uzpildes stacijās jūtami kāpa jau pagājušā gada laikā. Tas tika skaidrots ar loģistikas saišu satrūkšanu pandēmijas apstākļos, ar to, ka trūkst šoferu, kas pārvadā naftas produktus, un vēl visādiem daudziem apstākļiem.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Degvielas cenas Latvijā sit pušu visus agrākos rekordus, tuvojoties diviem eiro par 95. markas benzīna litru. Vēl augstākas tās pašlaik ir Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, kur litrs jau maksā 2,2–2,5 eiro. Virknē citu valstu tās vēl turas zemākā līmenī. Bet diezin vai tas būs ilgi.

Rudenī būs 14. Saeimas vēlēšanas, un tā, kā uz tām gāja valdošās varas partijas pa kovida celmiem, klupšus un krišus, cerību saglabāt varu faktiski nebija nekādu. Taču tad atnāca glābiņš – karš Ukrainā, kas vienā mirklī ir aizmirsinājis sabiedrības apziņā visu to mazspēju, zaglīgumu, lēmumu haotismu, kas bija raksturīgs valdošajai koalīcijai globālās sērgas laikā. Ar Ukrainas tēmu Latvijas politikāņi ir ieguvuši jaunu jājamzirdziņu, ko, izmantojot administratīvos resursus – iespēju deklamēt pareizus tekstus televīzijā un radio, var jāt un jāt uz nebēdu.

Par informācijas izplatīšanu, ko Krievijas varas iestādes uzskata par bruņotos spēkus apmelojošu, draud cietumsods līdz trim gadiem vai naudas sods no 700 000 līdz 1,5 miljoniem rubļu.

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.

Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.

1. martā Latvijā beidzās ārkārtas situācija, kas bija saistīta ar kovidsērgu. Vairs nevajag lielveikalos uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu.

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir radījis bēgļu straumes. Pagaidām Latvijā ir kādi trīs vai četri simti bēgļu, bet jādomā, ka šeit nonāks daudzi tūkstoši.