Izskatās, ka 14. Saeimas vēlēšanās nebūs vairs tā, ka sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” iegūs vislielāko mandātu skaitu. Reitingi rāda, ka tai iespējama otrā, trešā vai pat tikai ceturtā vieta.
Agrāk “Saskaņai” piederēja lielākā daļa krievvalodīgā elektorāta simpātiju, turklāt par “Saskaņu” balsoja arī latviešvalodīgais elektorāts - bez nekrievu atbalsta Rīgā nebūtu iespējama Nila Ušakova trīskārtējā valdīšana 10 gadus.
Tagad daudz kas ir mainījies. Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā pamatīgi sašķēlis Latvijas krievu etnisko grupu un tos, kurus mēdz dēvēt par “krievvalodīgajiem”. Ir viena daļa krievvalodīgo, kuri ir visnotaļ labi integrējušies Latvijas sabiedrībā, lieliski runā valsts valodā, saprot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir nosodāms. Agrākos laikos no “Saskaņas” nevarēja saprast, “bija vai nebija Latvijas okupācija”, “kam pieder Krima” un tā. Taču pienāca brīdis, kad vairs nevar pamukt malā un izpatikt vienlaikus visiem krievvalodīgajiem. 24. februāra agrā rīta gaismiņā televīzijas intervijā “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs formulēja viedokli, ka nosoda Krievijas sākto karu Ukrainā. Līdz ar to “Saskaņa” ir izvēlējusies, kurā pusē palikt, un var pretendēt tikai uz integrēto un Latvijas Republikai lojālo krievvalodīgo vēlētāju daļu, bet tā krievu etniskās grupas daļa, kas fano par Putinu, no “Saskaņas” novēršas.
Šajā brīdī jūrā izbrauc pāris krievu balsu zvejas traļi... Latvijas Krievu savienība (LKS). Jau pašā nosaukumā lasāms, ka šī partija pretendē uz etnisku balsojumu un cer uz krievu tautības ļaužu vai padomju “homo soveticus” atbalstu. Partiju vada līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.
Ždanoka skaitās Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas, taču pēc būtības strādā par kara noziedznieka Putina un viņa teroristiskās partijas “Vienotā Krievija” aģenti un lobiju Eiropas Parlamentā. Viņa tur nav vienīgā - tur ir vēl deputāti arī no citām valstīm (Itālijas, Nīderlandes), kuri veido nelielu bariņu un dara visu ko tādu, kas ir tīkami Krievijai.
LKS tāpat ir Kremļa filiāle Latvijā. Tas ir tik acīmredzami, ka bail.
Taču Latvijas tiesībsargājošās iestādes nespēj atrast kādus juridiskus ieganstus vai iemeslus, lai šo partiju aizliegtu un likvidētu. Varbūt kaut kas tāds notiks pēc vēlēšanām? Latvijas tā saucamajām latviskajām partijām ir prieks par radušos sašķeltību krievu pusē un LKS gaidāmajiem panākumiem, jo varbūt katrs procents, ko iegūs LKS, būs atrauts “Saskaņai”. Bet “Saskaņa”, lai arī tai lemta palikšana parlamenta opozīcijā, ir līdz šīm bijusi nopietna politikas spēlētāja un konkurente.
Vēl ir tāds Aleksejs Rosļikovs. Latviešu elektorātam viņš varbūt nešķiet pazīstams un ievērojams, taču ir sabiedrībā “burbuļi”, kuros viņš ir pat ļoti zināms. Viņu "izmeta" no Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas un viņš nodibināja partiju “Stabilitātei!”. Viņam un viņa partijas biedriem raksturīga apbrīnojama spēja runāt tā, lai tas patīk klausītājauditorijai... Vienā vietā var stāstīt vienu, bet citā kaut ko absolūti pretēju.
“Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos uz to pusi kā uz kaut kādu paraugu. Mums viņu režīms neder. Paldies mūsu senčiem, ka esam Latvijā, nevis daļa no Krievijas,” - tā viņš stāstīja intervijā “Neatkarīgajai” 2019. gada jūnijā. Tolaik viņš pēc izslēgšanas no “Saskaņas” cerēja uz labējo partiju labvēlību, lai paliktu pie siles.
Tagad Rosļikovs sola iesēdināt cietumā tos Saeimas deputātus, kuri balsoja par okupekļa nojaukšanu. “Mēs obligāti vajāsim tos cilvēkus, kuri pieņēma lēmumus,”saka Rosļikovs un uz jautājumu, pēc kāda panta, atbild: “Atradīsim.”
Rosļikova partija “Stabilitātei!” ir devusies krievvalodīgo balsu zvejā un mēģina tā kā konkurēt ar LKS - varbūt pat pārspēt ar vates bāšanu ausīs. Rosļikovs vismaz līdz šim nav nosodījis Krievijas agresiju Ukrainā - tā laikam viņa partijai patīk.
Rosļikovs ir salīdzinoši jauns iepretī sastagnējušajai LKS. Viņa auditorija ir interneta sociālajos tīklos, kur viņam ir pat diezgan liels atbalsts. Reitingi viņa partijai ir rādījuši gandrīz 3% vai pat virs 5% izredzes. Pat ja “Stabilitātei!” neiekļūs 14. Saeimai, tā, iespējams, varēs pretendēt uz valsts partiju finansējumu. Nav ne vainas!
Turpat internetā gan pulcējas arī Rosļikova nelabvēļi. Kāds “taisnības cīnītājs, bijušais policijas darbinieks” pauž: “Rosļikovu es pazīstu jau ļoti sen, vēl no tiem laikiem, kad jauneklis Rosļikovs nesekmīgi mēģināja veidot savu karjeru policijā. Jau toreiz visus pārsteidza viņa sīkumainība, alkatība, naudas kāre - par kukuli viņš viegli laida brīvībā visādus zaglēnus un citus žulikus. Viņš viegli varēja uzrakstīt “donosu” uz jebkuru savu kolēģi. Ļoti gribētos redzēt, ko viņš atbildēs saviem kaismīgiem faniem uz jautājumu, par ko tomēr viņu ar sūdainu mietu izmeta no policijas?”
Uz krievu balsīm no 19 partiju listēm cer vēl vairākas partijas. Kaut ko tās varbūt sev piesaistīs. Ir arī censoņi, kas pandēmijas spelgonī propagandēja glupākās nevakcinēšanās sazvērestības teorijas, bet tagad atskaņo Krievijas antiukraiņu naratīvus. Bet tos nav pat vērts pieminēt - personas ir pārāk marginālas un reitingos bezcerīgas.
