“Koalīcijas sarunas nekad nav vieglas,” saka Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. “Jaunā Vienotība” (JV) prognozē sarežģītas, bet ātras jaunas valdošās koalīcijas izveidošanas sarunas. Beigu galā laikam ir tā, ka koalīcijas izveidošana nupat ir nonākusi “pozitīvā strupceļā”.
Teorētiski var sanākt pat tā, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam nāksies Krišjāni Kariņu (JV) “noņemt no trases” un meklēt kādu citu premjera amata kandidātu. Levits gan, kā to paredz likums, nemaz vēl nav nominējis Kariņu un oficiāli drīkst to darīt ne agrāk kā 1. novembrī, taču viņš jau ir pilnvarojis Kariņu runāties ar potenciālajiem partneriem.
Kariņš tieši tā dara un runājas. Taču izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, kā sākumā izskatījās.
“Trīs vai četri spēki koalīcijā” pašlaik ir galvenais hamletiskais jautājums, bet apkure, maizes cena un karš netālu kaimiņos pašlaik aizslīd mazliet otrajā plānā.
It kā taču nevajadzēja būt nekādu problēmu - Rīgas domē jau darbojas valdoša koalīcija, kurā līksmi sadanco gan nacionāļi, gan vienotīgie, gan attīstīgie paristi un progresīvie. Taču, kā saka odesieši, “te ir divas lielas atšķirības” - viena lieta ir pašvaldība, bet pavisam kas cits - valdība un Saeima.
Rīgas domē visiem “latviskajiem spēkiem” beidzot sajūsmīgi izdevās gāzt Nilu Ušakovu. Tas ir saliedējošs faktors. Vēl ir tā, ka pašvaldībā reti kad var izcelties problēmas ar augstām ideoloģijām un to pretrunām. Pašvaldība tomēr ir piezemēta vide - budžets, skolu jumti, kanalizācijas vāki, veloceliņi, iekšpagalmi. Ja arī ir kāds kašķis, tas ir naudas, nevis ideoloģijas dēļ.
Varētu domāt, ka 14. Saeimā varētu tāpat laisties reibinošā valsī un to vien darīt kā sadarboties, atstājot tādas problēmas kā geju, lesbiešu un transpersonu cilvēktiesības kā katras partijas deputātu sirdsapziņas balsojumu. Un tad skatīties, kurš vinnēja, kurš zaudēja. Ar to tad būtu apieti “asumi” un nebūtu atšķirības, “kurš anglis, kurš franks”.
Tā tas varētu būt teorētiski, ka asie jautājumi tiek nolikti malā, taču nupat sāk izskatīties, ka nākamības sadarbība starp Nacionālo apvienību un “Progresīvajiem” var izrādīties tāda kā staigāšana basām kājām pa paklāju, kas taisīts no eža kažociņa. Nav viena vai divas asu adatu tēmas, bet daudz vairāk.
“Progresīvie” ir ieguvuši 10 mandātus 14. Saeimā. Astoņi ir no tā saucamā ēnu kabineta, kas ir ministru amatu kandidāti. Paši sevi viņi dēvē par ļoti demokrātisku partiju, mazaizsargāto un vidusslāņa advokātiem, par partiju, kas ir zaļa un sociāldemokrātiska, bez slēptām ietekmēm. Gan pirms vēlēšanām, gan pēc tām abas partijas ir veltījušas viena otrai neglaimojošus epitetus un apgalvojumus. Ogres mērs Egils Helmanis, kurš ir no NA, pieskaita “Progresīvos” pie Latvijai naidīgiem spēkiem un uzskata, ka viņus ņemt valdībā būtu milzīga kļūda. “”Progresīvo” kreisums ir divkārša laupīšanas slavināšana, viņi koķetē ar komunistiskām idejām un garīgi tiecas nolaupīt ģimenes un dzimuma identitāti mūsu bērniem,” izsakās Helmanis.
Tāpat diez cik glaimojoši nav arī “Progresīvo” viedokļi par NA politiķiem, kurus “Progresīvie” definē par atpalikušiem tumsoņiem un pat atminas, ka kādreiz sensenos laikos NA līderis paudis uzskatu, ka latviska Latvijas valsts nebūs savietojama ar Eiropas Savienību. Tas gan bija vēl karaļa Brusubārdas laikā, sen jau viss ir mainījies, taču “Progresīvajiem” ir laba atmiņa. Taču diezin vai šādi pārmetumi var būt labs ievads sarunām par skaistu draudzību vienotā valdību veidojošā koalīcijā...
Zīmīgas ir “Progresīvo” premjera amata kandidāta Kaspara Briškena aktivitātes. Līdz vēlēšanām viņš piedalījās aģitācijā, taču ne ar ko īpašu neizcēlās. Tur bija spilgtāki aģitatori. Taču spilgtāki ir viņa pēcvēlēšanu iznācieni. LTV raidījumā “1:1” viņš veselu stundu ļoti ātrā tempā runāja par visu ko, uzsverot savu nemitīgo cīņu pret negācijām vidē, kur viņš ir bijis amatos, pret klasiskajiem trim oligarhiem un par viedākajiem risinājumiem attīstības labā. Un vienmēr viņam bijusi taisnība, bet ne citiem. Viņam drīz būs tikai 40 gadi, bet viņš ir paguvis būt diplomāts Zviedrijā, trīs termiņus bijis “airBaltic” padomes loceklis (2012-2020), “Rail Baltica” padomes loceklis un vēlāk stratēģijas un attīstības vadītājs, padomnieks diviem satiksmes ministriem un ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kā arī AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis (2012).
Iepriekš 13. Saeimā bija tāds deputāts no “Konservatīvajiem” Krišjānis Feldmans, kuram arī vienmēr bija taisnība par jebkuru tēmu. Tagad būs Briškens...
Lai gan, ja tā padomā, kādi gan ir viņa sasniegumi savos amatos, ja tāda kompānija kā “airBaltic” ir “apēdusi 340 miljonus” eiro valsts naudas pēdējos četros gados, bet samazina reisu skaitu, kavē reisus un izīrē savas jaunās lidmašīnas citām aviokompānijām? Briškens gan pauž, ka ir pret šādu izīrēšanu un savulaik iestājies pret krievu “Sukhoy” lidmašīnu iegādi. Lai nu tā būtu!
Vēl Briškens televīzijā pie Jāņa Dombura ar lielu sajūsmu apsveica “Jaunās Vienotības” programmatisko ideju, ka vajag valsts uzņēmumu akcijas kotēt biržā. Būtībā šī ideja ir slēpta valsts uzņēmumu privatizācija. Varbūt valsts uzņēmumu akcijas vajag kotēt un varbūt vajag privatizēt tos, taču tad nav saprotams, kāpēc “Progresīvie” sevi definē kā sociāldemokrātiskas idejas pārstāvošu spēku? Sociāldemokrātija ir spēks, kas vairāk ir par valsts lomu ekonomikā, un Latvijā (LSDSP) viņi savulaik strikti nobremzēja “Latvenergo” privatizāciju. Nebija tālu līdz referendumam, bet parlamenta vairākums nobijās no referenduma un pats no privatizācijas idejas atteicās. Tagad šādas idejas paceļas atkal augšup, un zaļi sociāldemokrātiskie “Progresīvie” tagad sanāk tādi, kas tās grasās atbalstīt....
NA un “Progresīvie” arī pēc vēlēšanām mēdz diezgan šķērmi izteikties, un līdz šim šie izteikumi ir radījuši daudz nesaprašanās un nepavisam ne sadziedāšanos. Tāpēc vismaz pagaidām izskatās, ka jauna valdošā koalīcija no četrām partijām sāk kļūt apšaubāma. Trim spēkiem - NA, JV un “Apvienotajam sarakstam” (AS) - būtībā pietiek, lai sadiegtu koalīciju ar 54 14. Saeimas mandātu atbalstu. Taču Kariņš vēl nav attiecies no sapņa par četrām. Tur laikam tad viņam būtu vieglāk, jo “Progresīvie” viņam tuvāki. Tikmēr NA un AS bažījas, ka “Progresīvie” viņiem var izrādīties kā akmens kaklā, kad nākamajā reizē elektorāts viņiem uzdos jautājumu: “Kāda suņa pēc jūs bijāt koalīcijā kopā ar “Progresīvajiem”?”
Izstumt NA no koalīcijas Kariņam arī nav nekāds variants. NA kopš aizmūžiem ir bijusi visu valdību centrā, allaž visviltīgākā un vispieredzējušākā visādu intrigu meistare. Te pat tāds ilgdzīvotājs kā Kariņš blakus ir iesācējs.
Pēc vēlēšanu rezultātiem šķita, ka lielas intrigas ar jauno valdību nebūs, taču intriga pastāv. No vienas puses, nebūtu nekas slikts, ja partijas mazliet pastumdās un atrod labāko nākamās valdības modeli. Taču nebūs labi, ja tas notiks pārāk ilgi. Šajā starplaikā, valdību mijkrēslī, nevar zināt, kādus vēlākus pārsteigumus var sagādāt tās līdzšinējās bijušās koalīcijas partijas, kuras varu ir pazaudējušas un tagad pēdējā brīdī var mēģināt ieraut nāsīs kaut ko, ko vēl var pagūt. Korumpētu iepirkšanu vai pārdošanu, cesijas līgumus vai kaut ko OIKveidīgu, ko mēs vēl nemaz nezinām.
