Tālis Linkaits ar lauru vainagu galvā. Satiksmes ķibeles un šmuces uz viņu neattiecas

Ja firmai, kas vērtēja zemes gabalu Biķernieku trasē, Satiksmes ministrijas ierēdņi uzdeva vērtēt arī automašīnas, kuras ātri traucas pa trasi, tad jā – vērtējums tiešām varētu izmaksāt 10 tūkstošus © Aigars Laurinovics/F64

Pagājušajā nedēļā Saeimā opozīcijas ierosināto neuzticības balsojumu izturēja mierīgais, nosvērtais, pragmatiskais, enerģiskais, kompetentais, drosmīgais, gudrais un godīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie” (K)). Lai slava, lai dzīvo!

Šonedēļ tēma ir pazudusi no plašsaziņas darba kārtības - izsmelta un aizmirsta.

Sabiedrībai no paša Linkaita uzstāšanās ir palicis atmiņā, ka viņš esot brīnišķīgi būvējis ceļus, bet tas, ka mēdz kavēties vai “izgaist” starppilsētu autobusi, ir slikti, ko pats Linkaits atzīst, tomēr pie tā notiekot darbs, sakārtošana, “Liepājas autobusu parks” jau esot sodīts un tā tālāk...

Ministra partijas biedrs Krišjānis Feldmans tribīnē klāstīja, ka “Aivara Lemberga partija grib atlaist Linkaitu, jo pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Satiksmes ministrija neesot “pasūtījuma galds””. “Vai kāds zina, kāpēc ir izveidojušies tikai daži lieli pasažieru pārvadājumu uzņēmumi Latvijā? To vidū nav kāds, piemēram, normāls ārvalstu kapitāla uzņēmums vai kāds uzņēmums, kura vadībā vai valdē nav pa kādam oligarham, pa kādam bijušajam VDK pulkvedim vai bijušajam “Saskaņas” shēmotājam?” retoriski vaicāja Feldmans.

Tik tiešām! Nu tagad tautai acis ir atvērušās! Autobusi nekavējas Linkaita vainas dēļ. Vainīgs ir Lembergs un “Saskaņa”! Uz tiem var norakstīt jebko.

Ir tikai viena maza nesaprašana - kādā sakarā? Šķiet, ka pēdējos četrus gadus Linkaits vadīja Satiksmes ministriju. “Saskaņa” vispār nekad nav bijusi pie varas valdībā. Absurdo un pēc korupcijas pa gabalu dvakojošo lotu dalīšanas pseidokonkursu sistēmu pasažieru pārvadātājiem ir darbinājis nevis Lembergs vai Puškins, bet Linkaita pārraudzībā esošā VSIA “Autotransporta direkcija”.

Apgalvot, ka vainīgi kaut kādi sliktie ārējie spēki, bet Linkaits tur nav bijis klāt, ir tāpat, kā Krievijas propaganda apgalvo, ka Kijivā un Harkivā civiliedzīvotājus bombardējuši ukraiņi.

Gaužām žēl, ka vietējo pārvadājumu tirgū nav ienācis kāds lietuviešu, vāciešu vai zimbabviešu autobusu pārvadātājs ar visiem šoferiem, bet nu tomēr Linkaitam ir izcili panākumi dzelzceļa vagonu iepirkuma jomā. Latvija var lepoties, ka jaunajos vagonos nav nevienas skrūves, kas būtu ražota Latvijā!

Tikai un vienīgi rūpējoties par valsti, Linkaita vārdiem izsakoties, “lai tiktu vaļā no privātajiem zemes īpašniekiem, kas terorizē apsaimniekotājus un traucē trases normālu attīstību”, valdība 30. augustā nolēma Satiksmes ministrijai piešķirt 8,192 miljonus eiro, lai tā no trim uzņēmējiem varētu atpirkt nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā Rīgā Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai.

Visi citi ir sliktie, tikai ne ministrs. Viņš vispār nav bijis procesā iesaistīts un neko nemāk teikt. Sarunas ar “teroristiem” veduši ierēdņi - nekustamo īpašumu vērtēšanas komisija.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vaicāja ministram, vai šiem ierēdņiem bija dots uzdevums noslēgt vienošanos vai panākt jebkādu vienošanos, neraugoties uz summu.

Linkaits atbildēja, ka nekādi uzdevumi nav doti. Ir bijis Ministru kabineta ziņojums, kas apstiprināts 2019. gada decembrī, un tas esot vienīgais politiskais lēmums šajā sakarā.

Atlīdzība par īpašumu noteikta 8 141 004 eiro, tostarp tirgus vērtība ir 8 123 538 eiro, bet kompensējamie zaudējumi par uz zemes īpašumiem esošajiem kokiem ir 17 466 eiro apmērā.

Kopējo tirgus vērtību veido Igora Skoka īpašumā esošo divu piektdaļu zemes vienību domājamo daļu tirgus vērtība 3 249 415 eiro apmērā, Rihardam Rāvim piederošās SIA “Grif 28” īpašumā esošo divu piektdaļu zemes vienību domājamo daļu tirgus vērtība 3 249 415 eiro apmērā un Andrim Putānam piederošās SIA “Resursi” īpašumā esošās vienas piektdaļas zemes vienību domājamās daļas tirgus vērtība 1 624 708 eiro apmērā.

2019. gadā valdība konceptuāli atbalstīja SM priekšlikumu par 3,55 miljoniem eiro atpirkt privātpersonām piederošo zemi Biķernieku sporta kompleksā, tādējādi pilnībā pārņemot šo kompleksu valsts īpašumā. Vispār jau šā īpašuma kadastrālā vērtība ir 800 tūkstoši. Taču mistiskie ministrijas ierēdņi, kuriem nav ne vārda, ne uzvārda, Satiksmes ministrijas uzdevumā pasūtījuši zemju vērtējumu, kuru veikusi kompānija SIA “Grant Thornton Baltic”. Tas izmaksājis 10 890 eiro.

Arī šī nianse ir interesanta. Būtu interesanti redzēt šādu līgumu un paskatīties, kas un kā ir vērtēts. Taču gan šis, gan vispār jebkādi juridiski papīri, kas saistās ar Biķernieku zemi, ir noslepenoti vairāk nekā Nacionālo bruņoto spēku un NATO faili.

Vispār jau standarta dzīvokļa Rīgā vērtēšana varētu izmaksāt apmēram 150 eiro, privātmājas vērtēšana - apmēram 300-400 eiro, privātās apbūves zemes gabals - ne vairāk kā 300 eiro. Zemes gabals Biķernieku trasē ir daudz lielāks, un saprotams, ka vērtēšana maksā vairāk. Taču vai 10 tūkstošus? Pat ja zemes gabals ir ļoti liels - tāds pats kā tas Biķernieku trasē, diezin vai tā vērtēšana var izmaksāt vairāk nekā divus tūkstošus. Nu, ja ļoti grūta vērtēšana, tad varbūt trīs. Nu, ja īpašumā ir daudz visādu infrastruktūras objektu, kā tas mēdz būt industriālā vidē, kur jātiek skaidrībā, vai būve ir vērtīga vai tieši otrādi - apgrūtinājums, tad vērtētājfirma var paprasīt kādus piecus tūkstošus. Bet tas nu tā - pieci vai desmit tūkstoši varbūt uz pārējā fona nav arī liela muiža.

Liela muiža ir tas, ka dāsnā naudas dāvināšana trim miljonāriem notiek laikā, kad skolotāji un mediķi brēc pēc maizes, kad budžetā veidojas baiss deficīts, kad nāk virsū ziema, bet valdība mājsaimniecībām necik daudz to kompensēt nespēs.

Ak, bet nu jā. Ministrs Linkaits neko nemāk teikt, jo iznāk, ka bez viņa ziņas kādi ministrijas ierēdņi ir visu izlēmuši. Nabadziņš! Nu tad šie ministrijas ierēdņi atrausies. Ir jau arī ierosināts kriminālprocess, lai noskaidrotu, vai nepastāv kāda iespēja atrast kādu pārmijnieku, kuram uzkraut atbildību.

Kriminālprocess bija jau arī tad, kad trīs miljonāri zemi “par kapeikām” pievāca, bet tas kaut kur pazuda vēstures dzīlēs.

Nu diez kas jau nav. Bet varbūt Linkaitam ir kāda cita joma, kurā ir sekmējies labāk? Piemēram, aviācija? O, jā. Tur viss ir “čikiniekā”. Nacionālā aviokompānija “airBaltic”, kurā valsts kovida sērgas dēļ ir ieguldījusi 250 miljonus eiro un norakstījusi uzņēmuma parādus valstij 37 miljonu eiro apmērā, ir dabūjusi vēl 90 miljonus eiro subsīdiju. Par to uzņēmums kavē un atceļ reisus, samazina reisu skaitu, paceļ biļešu cenas un izīrē savas jaunās lidmašīnas citām pasaules aviokompānijām. Bet toties pasažieri var baudīt greznu lidošanu antīkos lidaparātos! Tie vibrē un grab, taču uztraukumam nav pamata. Gaisā neviens vēl nav palicis.

Komentāri

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais