14. Saeimas vēlēšanās varu ir pazaudējusi partija “Konservatīvie”, kas pēdējos četrus gadus kontrolēja satiksmes jomu un kuras satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.
Viņa darbības pēdējā vasarā bija pamanāma aktīva ceļu un tiltu remontēšana un būvēšana, kas ir labi, ja vien neatklāsies kādas nelāgas koruptīvas shēmas vai kartelis, kura dēļ iedzīvotājiem jāpārmaksā. Bet ir vairākas satiksmes nozares, kurās šā ministra laikā ir bijusi lejupslīde vai labākajā gadījumā stagnācija - tajā skaitā visai dīvaina ir bijusi Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” darbība. Šajā uzņēmumā ir iepumpēti milzīgi valsts līdzekļi (340 miljoni eiro tikai pēdējos četros gados), tikmēr uzņēmuma vadītāja Martina Gausa atalgojums aug un aug - pagājušajā gadā tas sasniedza jau 829 018 eiro. Aviokompānijas finanšu rādītāji kļūst aizvien vājāki, tā samazina reisu skaitu, daudzi šovasar ir kavējušies. “airBaltic” ir izīrējusi citām pasaules kompānijām vairākas savas modernās lidmašīnas, kamdēļ pasažieri no Rīgas ir spiesti lidot “vecās grabažās”.
Taču tikmēr “airBaltic” šomēnes svin 27. gadadienu kopš komerciālās darbības uzsākšanas un plātās par deviņiem pāviem.
“Mūsu izaugsme pēdējos 27 gados bijusi lieliska - no tikai 190 lidojumiem vidēji mēnesī 1995. gadā līdz 3685 lidojumiem šī gada augustā. Pēdējo 27 gadu laikā esam sasnieguši būtiskus sasniegumus, kas ir mūs stiprinājuši un palīdzējuši turpināt mūsu veiksmīgo izaugsmi,” plašsaziņas līdzekļiem ir paziņojis “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss.
Pagaidām nav zināms, kurš būs nākamais satiksmes ministrs. Šādi tādi kandidāti ir dzirdēti, taču nosaukt viņus būtu priekšlaicīgi. Var gadīties, ka tas būs kāds liels autotirgotājs, bet var būt arī kāds bijušais vējainas pilsētas mērs. Nav arī zināms, kura no ievēlētajām partijām pārraudzīs satiksmi - “zem deķa” norisinās cīņa par šo krēslu starp “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību, taču nav zvanīts arī, ka nākamās valdības “vecākais brālis” - “Jaunā Vienotība” - beigās neiekāro šo jomu.
Lai vai kā, nākamajam ministram būs daudz izaicinājumu autoceļu, pasta, dzelzceļa, kravu un pasažieru transporta, kuģošanas un aviācijas jomās. “airBaltic” pēdējos četrus gadus ir dzīvojusi tādā kā neatkarībā no valsts, ir tikai uzsūkusi valsts naudu - sūkusi un sūkusi.
“Neatkarīgā’” aptaujāja vairākus politiķus vai uzņēmējus, kuri ir satiksmes eksperti. Viņi ir vienisprātis, ka ar aviāciju īsti labi nav un ka ir nepieciešams izvērtēt situāciju, lai tad pieņemtu lēmumus un kaut ko darītu.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (“Vienotība”) pauž, ka satiksmes nozare galvaspilsētai ir ļoti svarīga un Rīgas domei ir daudz saskarsmes un sadarbības punktu ar Satiksmes ministriju. Pulks izteica cerību, ka moderno elektrovilcienu iepirkums noslēgsies un tie sāks kursēt.
Viņš atzina, ka par “airBaltic” iedzīvotājos ir neizpratne. Gan par atalgojumu, gan par lidmašīnu iznomāšanu. “Te prasās pēc izvērtējuma un skaidrojuma, ko gan jau nākamais ministrs darīs,” izteica cerību Rīgas domnieks.
Didzis Šmits (14. Saeimas deputāts, “Apvienotais saraksts”) sacīja, ka “airBaltic” noteikti būs viens no lielajiem tematiem tuvākajā laikā. “Par šo aviokompāniju prasās audits, tajā skaitā par visām tām lietām, kas ir algas, lidmašīnu izīrēšana un valsts naudas izmantošana. Tāpat arī par Skultes termināli gribu redzēt ekonomisko pamatojumu, kas slepens guļ kādā atvilktnē. Vēl būs daudz šādu lietu, kas būs jāatver. Es negribu priekšlaicīgi “ar cirvi cirst” un apgalvot, ka ar “airBaltic” viss ir slikti. Vispirms ir jāatver dokumenti un jāredz, kas notiek.”
“Šis būs ļoti sarežģīts mēnesis, kurā nebūšu pārsteigts, ja kāds vēl mēģinās kaut ko nolemt. Un šīs lēmums var nebūt valstij izdevīgs. Atceramies, ka OIK ieviesa Ivara Godmaņa valdības pēdējā sēdē. Tagad arī mums jābūt uzmanīgiem un jāskatās, lai nenotiek kaut kas neatgriezeniski kaitīgs. Pirmais uzdevums šai Saeimai būs monitorēt un nepieļaut kādus kaitīgus lēmumus. Nākamais uzdevums būs atvērt un izvērtēt “brīnumus”, kas sastrādāti,” spriež deputāts Šmits.
14. Saeimas deputāts (ZZS), bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis uzskata, ka arī tiem spēkiem, kas ir iekļuvuši Saeimā un veidos valdību, nebūt ne visi jautājumi ir skaidri. Līdz ar to jāsaprot, kāda vispār būs jaunā valdība.
“Par “airBaltic” ir liels jautājums, vai jauns ministrs painteresēsies, pavaicās, kāds kompānijai ir biznesa plāns. Pirms vēlēšanām dažs politiķis arī no tām partijām, kuras tagad grasās vadīt valdību, izteica kritiku par aviācijas jomu. Būs, protams, jautājums arī par aviosabiedrības vadības atalgojumu,” paredz Augulis.
Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsver: “Pirmkārt, vajadzētu skatīties, kas Satiksmes ministrijas iekšienē ir strādājis labi, kas slikti - es domāju par satiksmes apakšnozarēm. Tāpat jāanalizē, kā ir strādājuši satiksmes nozares uzņēmumi un iestādes. To izanalizējot, būtu jāpieņem attiecīgi lēmumi. Jaunajam ministram ļoti daudzas jomas ir uzlabojamas. Ne tikai “airBaltic”. Tur jau vēl arī citi uzņēmumi pēdējo gadu laikā strādā diezgan nesekmīgi, tajā skaitā “Latvijas dzelzceļš”. Tāpat pasažieru autopārvadājumu jomā sabiedrība saprot, ka, maigi izsakoties, kaut kas nav labi. Cilvēki nevar aizbraukt uz citu pilsētu, uz darbu, jaunietis netiek uz skolu, jo autopārvadājumu jomā ir haoss.”
“Varbūt tikai jūrniecībā viss ir puslīdz kārtībā. Bet, piemēram, par ostām var teikt, ka to rezultāti ir vāji. Tāpat arī “Latvijas pasts” šoruden ir slēdzis daudzas pasta nodaļas. Tur jāvērtē, vai tas ir likumsakarīgi, vai tas ir Ukrainas kara ietekmē, vai ir kādi citi apstākļi,” saka A. Matīss.
Savulaik satiksmes ministra amatā A. Matīss intervijā “Neatkarīgajai” izteicās, ka Martins Gauss ir izcils menedžeris un viņa alga ir ne tikai adekvāta, bet viņam vajadzētu maksāt pat daudz vairāk.
Tagad A. Matīss paskaidroja, ka tolaik Gausa alga bija krietni zemāka. “Un tajā brīdī tiešām bija nepieciešams krīzes menedžeris, kuram jāizved uzņēmums no bedres. Tas bija jāpaveic divos trijos gados. Taču iziešana no krīzes ir ievilkusies, Gausa alga aug, bet “airBaltic” finanšu rādītāji krītas.”
“Kad ir vajadzīgs krīzes menedžeris, viņa atalgojumam jābūt lielam, taču pašlaik izskatās, ka šis krīzes menedžeris ir ievedis aviosabiedrību jaunā krīzē,” norāda A. Matīss.
“Rīgas lidosta savulaik bija pirmajā vietā Baltijā pasažieru skaita ziņā un konkurēja arī Ziemeļeiropā, taču pašlaik Lietuva mūs ir apsteigusi. Citas kompānijas nu jau vairāk nekā pusgadu aktīvi strādā, un aviācija citur ir atkopusies, bet Latvija stagnē.”
14. Saeimas deputāts, bijušais premjers un satiksmes ministrs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”) situāciju ar “airBaltic” vērtēja tā: “Nav māksla pirkt lidmašīnas - māksla ir pelnīt!”
“Lai saprastu, kā no šādas situācijas tikt ārā, vispirms vajag izanalizēt, kas notiek Kauņas, Viļņas, Tallinas un Rīgas lidostā - kādā stāvoklī tās bija, ir un būs, kā tās attīstās un kāda loma ir nacionālajām aviokompānijām. Viena pati “airBaltic” vēl nav viss - vēl ir Rīgas lidosta, tūrisms, viesnīcas, ēdināšana. Ir vajadzīga “kapitāla analīze”, turklāt atklāta - lai visi redz un saprot, kas notiek.
Un tad var pieņemt lēmumu. Kaut vai arī tādu, ka aviokompānija jālikvidē, ja tas ir lētākais variants. Tas, ka biznesa plāns ir bijis nepareizs, ir acīmredzami,” atzīst V. Krištopans.
