Kariņa valdībai jāsasmeļ padarītais; demagoģija palīdz

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ir svarīgi, lai valdība nebūtu stagnējoša un lai šauras ekonomiskās intereses neieņemtu lomu politikas veidošanā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu žurnālistiem šonedēļ sacīja Valsts prezidenta Egila Levita pilnvarotais sarunām par jaunas valdības veidošanu Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)).

“Tāda ir bijusi mūsu valdības pagātne, un tāda nedrīkst būt tās nākotne,” uzsvēra Kariņš.

Vareni! Beidzot! Te vajadzētu skanēt nerimstošiem aplausiem! Kas gan varētu būt skaistāk par to, ka vienreiz beigsies šauru ekonomisko interešu loma? Nekas nevar būt skaistāk.

Ir taču acīmredzams, ka pastāv ekonomiski politiskas grupas, kuru interesēs ir no Latvijas iedzīvotājiem noslaukt maksimāli daudz un nepamatoti. Tāds projekts ir, piemēram, Skultes terminālis, kura attīstītājiem tas diezin vai rentēsies, ja nebūs valstiskas piešprices subsīdiju, garantiju vai “ilgtermiņa līgumu” veidā. Vai jaunā Kariņa valdība pret to iestāsies?

Šauru ekonomisku interešu vajadzības nupat izpaudās visā krāšņumā ar Biķernieku zemes atpirkšanu. Dažiem blēžiem tiks samaksāti astoņi miljoni valsts naudas, lai gan zeme ir diezin vai četrus miljonus vērta. Pret šādām nešķīstībām būtu jābūt Kariņa dusmām!

Kariņa nākamās valdības redzeslokā būtu jānonāk jauna Liepājas cietuma būvēšanai un Jāņa Bordāna (“Konservatīvie”) jaunas, savas kabatas tiesas izveidei. Ja “Jaunā Vienotība” būs tik naiva, ka nesapratīs, kas tas ir, tad pati nonāks šīs tiesas priekšā un dosies izciest sodu uz Liepājas cietumu...

Šauras ekonomiskās grupas dancina kā vien iepatīkas Latvijas valdošo “politikumu” tādā ziņā, ka nekas slikts nekad nav noticis OIK blēžiem. Nekad nekas slikts nav noticis nevienam OIK blēdim.

Teorētiski OIK blēdis var darbināt ģeneratoru un ražot elektrību, ko pārdot “Latvenergo”, un būt “plusā”. Tā tas droši vien notiek arī praksē.

Nekad nekas slikts nav noticis azartspēļu krāpniekiem, kuru lobijs valdībā ver durvis ar kāju vaļā. Lielākie azartspēļu uzņēmumi kovidmājsēdē saņēma vislielākos valsts pabalstus. Vai Kariņš vēršas pret šiem, maigi izsakoties, blēžiem?

Varbūt Kariņam ir bijis nepatīkami, ka viens no viņa līdzšinējo valdību veidojošajiem spēkiem - “Attīstībai/Par!” - nogulēja kovidvakcīnu iepirkšanu, bet pēc tam grāva valsts ekonomiku, ieviešot absurdus un neloģiskus, un šauru ekonomisko grupu intereses apmierinošus ierobežojumus. Šī partija gaišā dienas laikā izķiņkelēja miljardus, radot nevajadzīgu kovidvakcinēšanas institūciju. Šī partija ir naudu rijusi, rijusi, līdz beidzot ir aizrijusies un nav iekļuvusi vairs Saeimā. Kariņš kā šo vēlēšanu uzvarētājs varētu apņemties tā vairs nedarīt?

Nē! Izrādās, Kariņa kunga galvā ir pavisam cita konstrukcija.

Izvaicāts “Rīta Panorāmā” par to, ko viņš domājis ar “šaurām, ekonomiskām interesēm”, Kariņš klāja vaļā veco, sasmakušo retoriku ar mājieniem uz Ventspili - ka tur esot šīs “šaurās, ekonomiskās intereses”.

Tad te jāteic, ka Kariņš laikam ne visai labi saprot, kurš ir gadsimts un kur viņš pats atrodas. Kariņš laikam kā kamielis nespēj aizmirst to briesmīgo pazemojumu, kuru viņš izjuta tiesas zālē pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Lembergs toreiz sasita Kariņu lupatās, pierādot, ka Kariņam kā toreizējam ekonomikas ministram nav sajēgas par valsts un pašvaldību komunikācijas lietām. Tā bija tā saucamā Grinbergu lieta. Ventspils objekti, kas tika uzbūvēti, izgāja visstingrāko Eiropas filtru, tur nav bijis nekādas korupcijas, nekādas aizdomu ēnas pie Ventspils koncertzāles vai sporta objektiem. Ko, Kariņ, tu gribi piesieties?

Ar šādām emocionāli smagām lietām Kariņam nevajadzētu nodarbināties. Vajadzētu šo seno krupi beidzot norīt. No viņa ir tagad atkarīgs ļoti daudz. Inflācija Latvijā ir briesmīga - nekad nekas tāds nav bijis pieredzēts. Vairāk nekā 20%. Ir jādara kaut kas, lai saprastu, kas notiek, un jādara kaut kas, lai to koriģētu. Bet Kariņam laikam ir svarīgāk kaut ko murgot par Ventspili, meklēt kaut kādu ienaidnieku no ārienes, tuvienes, no citurienes, kā tas labi un primitīvi veicas Putinam, lai saglabātu varu.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais