Ēlerte vada Valsts prezidenta padomniekus – arī pašu Egilu Levitu

Ja nevar nopirkt jaunu flīģeli, tad jāspēlē ģitāra. Mūziķe Māra Upmane-Holšteine un Valsts prezidents Egils Levits © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Valsts prezidenta mājaslapa rāda, ka Valsts prezidenta birojā pirmo vijoli spēlē Sarmīte Ēlerte. Viņa lemj, kādus padomus dot vai nedot prezidentam no tā, ko piedāvā viņas pakļautībā esošais plašais padomnieku korpuss, un piedomā, kam dot, kam nedot valsts apbalvojumus.

Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja un Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jomā ir Sarmīte Ēlerte, teikts Valsts prezidenta mājaslapā. Tur lasāms, ka viņa ir arī Ordeņu kapitula kanclere. Valsts kancelejas izdevumu sarakstā ir pieminēts Ordeņu kapituls, kurā ir viena amata vieta, un šai amata vietai tiek maksāts 2361 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Jaunievedums - virspadomniece

Tas ir svarīgs darbs - atlasīt apbalvošanai ar ordeņiem valsts izcilākās personas un neaizmirst arī savus bijušos padotos no tiem laikiem, kad viņa vēl bija laikraksta “Diena” galvenā redaktore.

Savukārt amats - padomnieku biroja vadītāja, faktiski visu padomnieku virspadomniece - līdz šim nav bijis ne pie viena mūsu Valsts prezidenta! Agrākos laikos struktūra Valsts prezidenta administrācijai bija vienkārša - Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, kuram bija pakļauti prezidenta padomnieki. Vecos laikos Valsts prezidenta padomniekus neviens nevadīja. Bet Ēlerte tagad viņus vada, akumulē un izfiltrē viņu padomus, un tad sniedz padomus Valsts prezidentam. Pēc tā, kādus amatus viņa vienlaikus ieņem, ir skaidrs, kurš Valsts prezidenta galmā ir galvenais - Ēlerte ir pati svarīgākā. Varbūt dažbrīd ir tā, ka nevis Egils Levits ir tas, kurš nāk klajā ar sevis paša idejām, bet tā ir Sarmīte Ēlerte, kuras ierosmes viņš tikai atskaņo? Varbūt tā ir Ēlerte, kas manipulē ar Levitu, iečukst viņam visu ko, un tāpēc viņš dažkārt tik interesanti izsakās?

Arī padomiem vajag naudu

Valsts prezidenta kanceleja šogad ir labi patērējusies. Valsts prezidenta interneta mājaslapā paskaidrojumos par Valsts prezidenta kancelejas šā gada budžetu varam lasīt, ka šogad kanceleja projektējusi iztērēt 6 599 419 eiro. Gads gan vēl nav beidzies, taču nav kādu pazīmju, ka summa varētu būt būtiski mainījusies - apmēram uz to pusi būs.

Šī tad būs līdz šim lielākā nauda, ko iztērējusi Valsts prezidenta institūciju apkalpojošā struktūra, bet par nākamo un aiznākamo gadu prognozēts, ka tēriņi būs mazāki - 5 816 369 eiro 2023. gadam un 5 766 369 eiro 2024. gadam.

Par 2024. gadu gan vēl nevaram zināt. Ne vēlāk kā 2023. gada jūnija sākumā Saeimā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, un nav zvanīts, ka amatā paliks Egils Levits. Piemēram, “Apvienotais saraksts”, kas tagad ir valdošās koalīcijas sastāvdaļa, ir savulaik paudis, ka tam būs savs kandidāts. Kvēlu atbalstu Levitam nejūt arī no opozīcijas partijām.

Darba rūķi

Taču Levits strādā, un šogad viņam ir bijis daudz darba. Valsts kancelejas budžets ir tērēts tādiem pasākumiem kā Trīs jūru iniciatīvas samits, kas pulcēja iniciatīvas dalībvalstu un translatlantisko partneru valstu vadītājus, piešķirot pasākumam starptautisku redzamību augstākajā līmenī.

Bija jānodrošina Valsts prezidenta institūcijas simtgadei veltītie pasākumi un Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana.

Valsts prezidentam ir bijis jādodas vizītēs uz ārzemēm un jāuzņem ārzemju augstie viesi. Turklāt ir bijis jānodrošina kvalitatīva komunikācija ar sabiedrību, jābraukā ne tikai pa svešzemēm. Arī uz Tēvijas reģioniem. Tāpat svarīgi bija nodrošināt Valsts prezidenta apžēlošanas tiesību izmantošanu.

Būtiski ir bijis arī rīkot valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijas, kā arī ar Valsts heraldikas komisijas darbību saistītos pasākumus.

Cēlās tradīcijas

Šogad turpinājās jaukā tradīcija iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Ordeni saņēma gan Latvijas Radio, gan LTV, gan TV3 žurnālisti. Nav īsti zināms, kādus varoņdarbus vai milzu ieguldījumu valstij viņi ir devuši, bet Valsts prezidentam tas ir labāk redzams - droši vien šie žurnālisti ir nodrošinājuši kvalitatīvu valdošās varas komunikāciju ar sabiedrību un visādi citādi labi uzvedušies.

Gods kam gods, mūsu laikos vairs nav tās muļķīgās situācijas kā pie agrāko laiku prezidentiem, kad Valsts prezidenta kanceleja bieži attapa, ka ar atvēlēto budžetu nepietiks, un tad gāja dīkt pie politiķiem, lai viņi piešķir vēl kādus pārsimt tūkstošus. Tagad tā lieta ir sakārtota vienkārši - Valsts kanceleja jau preventīvi ir panākusi, lai 2022. gadā tiek piešķirts viens miljons vairāk nekā 2021. gadā.

Daļa no 6,6 miljoniem eiro ir tērēti arī 61 amatpersonas algām. Viens - tas ir pats Valsts prezidents, un 60 ir citas amata vietas. Vidējā atlīdzība vienai amata vietai iznāk 3517 eiro.

Parastiem darbiniekiem algas askētiskas

Valsts prezidenta sabiedriskās attiecības un komunikāciju nodrošina deviņi darbinieki, kuru vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir 1829 eiro. Trīs darbinieki gan strādā nepilnu darba laiku, un viņu atalgojums it zem 1000 eiro. Nevar teikt, ka prezidenta preses dienests peldētos taukos - nav gluži nabadzība, bet arī ne greznība. Bet šī liga jau ir hroniska - arī pie iepriekšējiem prezidentiem. Konkurētspējīga alga ir bijusi tikai dienesta vadītājiem, kamēr ierindniekiem strādāšana pie labās rokas pašam prezidentam ir bijusi vairāk kā tāds “tramplīns” - spožs ieraksts CV, lai varētu cerēt uz kādu labu darbu.

Vēl Valsts prezidentam ir padomnieki, kuru vidējais atalgojums ir 3000 eiro. Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos ir Ieva Ilvesa. Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs ir Jānis Kažociņš. Jurģis Klotiņš ir Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos. Rolands Lappuķe ir Valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos. Jānis Pleps ir Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. Aiva Rozenberga ir Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību. Ieva Siliņa ir Valsts prezidenta ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos. Solveiga Silkalna ir Valsts prezidenta ārlietu padomniece.

Flīģelim neatliks

6,6 miljoni ir liela nauda, taču, kad paskatās, kā tā izšķīst, summa vairs tik liela nešķiet. Žēl, ka arī šajā gadā nesanāks nopirkt Rīgas pilij flīģeli par 184 tūkstošiem eiro un nauda ir palikusi tikai pils dārza krūmu apcirpšanai. Pils dārza labiekārtošanai šogad no papildu izdevumiem ir bijuši atvēlēti 70 tūkstoši eiro.

6,6 miljoni ir liela nauda, taču nevar teikt, ka daudz necilāki būtu bijuši arī citu prezidentu kanceleju izdevumi. 2000. gadā prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas izdevumi bija 3 921 941 lats. Ņemot vērā inflāciju, tas varbūt ir pat vairāk nekā 6,6 miljoni eiro pašlaik. Taču te ir viens “bet”. Izdevumu lauvas tiesu (2 670 252 lati) tolaik veidoja Rīgas pils rekonstrukcija un uzturēšana, kas tagad vairs nav tik aktuāli.

Šogad ir 6,6 miljoni. Nākamgad atkal būs mazāk. Jo bija taču Triju jūru iniciatīvas samits, kas viens pats apēda gandrīz 600 tūkstošus. Cerams, ka no šā lielā foruma būs cēlies Latvijas Republikas prestižs un ieguvumu atdeve būs daudz lielāka.

Valsts prezidents Egils Levits šogad algā (pirms nodokļu nomaksas) ir saņēmis 6260 eiro mēnesī un vēl 1252 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, prezidenta atalgojums pieauga par 360 eiro.

Arī Raimondam Vējonim nebija maza alga (5520 eiro 2019. gadā). Tātad Levitam nav neko daudz vairāk, ja ņem vērā, ka tagad desa, malka, alus, ziepes un benzīns maksā daudz dārgāk. Pieticīgs mums Valsts prezidents!

Komentāri

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais